No 2006. gada oktobra, Apustuliskās Oblātes no kustības Pro Sanctitate izdod garīga satura lapiņu "Svētums šodien", uzsverot, kā to vienmēr ir mācījis kustības dibinātājs Dieva kalps Guljelmo Džakvinta, trīs garīguma būtiskus aspektus: Baznīcas garīgumu, ģimeņu garīgumu, sociālo garīgumu, lai pasvītrotu aicinājumu uz svētumu Baznīcā, ģimenē un sabiedrībā.
Kopā ir Svētās Mises liturģijas padziļināšanas. No 200 numura sakam Eksplozīvais Evaņģēlijs - lai Evaņģēlijs kļūt par dzīvi! Dibinātāja Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas metodei ir trīs soļi; ieklausīsimies šodienas lasījumos ar mīlestības skatienu, ar gudrības dāvanu un ar pravietisko norādījumu (Radio Marija Latvija katru otrdienu kopā ar klausītājiem dzīvojam šo metodi). Un tieši to mēs tagad darīsim.
Šis numurs ir veltīts pāvesta Leona XIV enciklikai Magnifica Humanitas.
"Mēs atrodam struktūras, kas atspoguļo cilvēka neirozinātņu rezultātus. Mēs atrodam introspekcijas pazīmes. Mēs atrodam iekšējos stāvokļus, kas funkcionāli līdzinās priekam, gandarījumam, bailēm, sāpēm un diskomfortam. Es nezinu, ko tas nozīmē, bet uzskatu, ka tas prasa nepārtrauktu izvērtēšanu." Tā šodien Vatikāna Sinodes Jaunajā zālē, uzstājoties "Magnifica Humanitas" prezentācijā, sacīja Kristofers Olā (Christopher Olah), Anthropic līdzdibinātājs un mākslīgā intelekta interpretējamības pētījumu vadītājs.
Olā savu uzrunu sāka ar negaidītu atzīšanos: "Ikviena vadošā MI laboratorija, tostarp Anthropic, darbojas stimulu un ierobežojumu sistēmā, kas dažkārt var nonākt pretrunā ar pareizās rīcības izvēli." Tāpēc, viņaprāt, ir nepieciešamas ārējas balsis: "Ja mēs vēlamies, lai šī tehnoloģija attīstītos pareizā virzienā, ir ārkārtīgi svarīgi, lai būtu cilvēki ārpus šiem stimuliem, kuri ir gatavi pateikt neērtas lietas, būt godīgi kritiski un pārdomāti."
Olā paskaidroja, ka MI sistēmas "nav aukstie un aprēķinošie roboti, ko mums savulaik solīja", bet gan "tās ir veidotas no mums pašiem, no mūsu vārdiem". Viņaprāt, ir trīs jomas, kurās Baznīcas balss ir "īpaši nepieciešama": pienākums pret nabadzīgajiem, morālā iztēle par cilvēka uzplaukumu un pašu MI modeļu daba.
"Šodiena ir tikai sākums — ilgas sadarbības sākums starp tiem, kuri veido šo tehnoloģiju, un tiem, kuri spēj ieraudzīt to, ko mēs, atrodoties sistēmas iekšienē, nespējam saskatīt," viņš noslēgumā sacīja.
"Cilvēks uzplaukst nevis par spīti ierobežojumiem, bet bieži vien tieši caur tiem." Tā teikts enciklikā "Magnifica Humanitas", kuras teoloģisko kodolu šodien Vatikāna prezentācijā izklāstīja Viktors Manuels Fernandezs (Víctor Manuel Fernández), Ticības mācības dikastērija prefekts.
Kardināls savu uzrunu veltīja dokumenta "visteoloģiskākajām" daļām – no 118. līdz 130. punktam –, kurās izklāstīts kristīgais skatījums uz cilvēku transhumānisma un posthumānisma ideju priekšā. "Tieši mūsu ierobežotībā rod vietu līdzcietība, patiesas rūpes par citu vajadzībām, dāsnums, kas pārsteidz pat tumsas vai neveiksmes vidū, garīgā pieredze un Dieva pielūgsme," atgādina pāvesta teksts.
Saskaroties ar strāvojumiem, kas sola pārvarēt visus ierobežojumus ar tehnoloģiju palīdzību, kardināls Fernandess brīdināja par "viltus mistiku": hipertehnoloģiskajā pasaules skatījumā "ticību aizstāj pilnīga paļāvība uz tehnoloģiskajām spējām; cerība pārvēršas virspusējā cerībā uz jaunu produktu, kas kliedēs mūsu garlaicību; mīlestība tiek aizmirsta, jo priekšroka tiek dota lietām, kurām var pieķerties". Prefekts norādīja, ka enciklikas nosaukums pats par sevi ir atslēga tās izpratnei: "Svētais tēvs nekaunas to saukt par ‘brīnišķīgu’. Jo ikvienam cilvēkam ir bezgalīga cieņa, un viņš nekad nezaudē šo cildeno spēju mīlēt, ko Dievs viņam dāvāja radīšanas brīdī."
Riccardo Benotti (Sir)
"Uzdevums, kas mūs sagaida, pārsniedz vienīgi normatīvo un regulatīvo līmeni, lai gan tas ir nepieciešams. Tas ir arī izglītojošs, garīgs un kultūras uzdevums: veidot apziņu cilvēkos, kuri spēj dzīvot mākslīgā intelekta laikmetā, nezaudējot brīvību, izmantot spēcīgus rīkus, nekļūstot no tiem atkarīgiem, un saglabāt cilvēcību vidē, kuru arvien vairāk veido automatizētas loģikas." To uzsvēra Pjetro Parolins (Pietro Parolin), Viņa Svētības valsts sekretārs, noslēdzot pāvesta Leona XIV enciklikas "Magnifica Humanitas" prezentāciju, kas šodien notika Sinodes Jaunajā zālē Vatikānā.
"Kardināls turpināja, norādot, ka izšķirošais jautājums nav tikai sistēmu drošība, to efektivitāte vai inovāciju potenciāls, bet gan mērķis, kam tās tiek virzītas." Šī modrība, viņš piebilda, izriet no apziņas par cilvēka diženumu, par to magnifica humanitas, kas dod nosaukumu dokumentam un kurai "ikviens patiess progress ir aicināts kalpot". Pēc tam kardināls Parolins deva vārdu pāvestam Leonam XIV, lūdzot viņu sniegt savus apsvērumus un piešķirt apustulisko svētību.
"Digitālā pāreja ir arī ekoloģisks jautājums." To šodien Vatikāna Sinodes Jaunajā zālē, uzstājoties pāvesta Leona XIV enciklikas "Magnifica Humanitas" prezentācijā, sacīja Maikls Černī (Michael Czerny), Dikastērija integrālas cilvēka attīstības kalpojumam prefekts.
Kardināls savu uzrunu balstīja uz trim atslēgvārdiem: izdomu, sirdsapziņu un rūpēm. "Mākslīgais intelekts ir viens no lielākajiem cilvēka izdomas sasniegumiem," viņš sacīja. "Mākslīgajā intelektā cilvēce var saskatīt savu atspulgu: spēju abstrahēt, mācīties un meklēt kārtību sarežģītībā."
Runājot par sirdsapziņu, kardināls Černī atsaucās uz Otro Vatikāna koncilu: "Sirdsapziņa ir cilvēka visapslēptākais kodols un svētnīca. Tur viņš ir viens ar Dievu, kura balss atskan viņa dziļākajā būtībā" (GS 16).
Trešo tēmu – rūpes – viņš saistīja ar encikliku "Laudato si" un "Laudate Deum" pēctecību: "Digitālās attīstības un mūsu kopīgās mājas nākotnes jautājumi saplūst vienā un tajā pašā jautājumā: kādu pasauli mēs veidojam, un kāda vieta tajā ir cilvēkam?"
Noslēgumā viņš uzsvēra izglītības steidzamo nozīmi: "Ir steidzami jāmāca jaunajām paaudzēm, ka tehnoloģiskā attīstība nenotiek pa iepriekš noteiktu ceļu, bet to var vadīt personiskā un kolektīvā atbildība."
Riccardo Benotti (Sir)
"Mūs ‘neglābs’ mākslīgais intelekts vai tā posthumānisma un transhumānisma ideoloģijas. Šādas ideoloģijas rada jaunas atkarības, izslēgšanu, manipulācijas un nevienlīdzību." Ar šiem vārdiem Anna Roulandsa (Anna Rowlands), katoļu sociālās domas pasniedzēja Durhamas Universitātē (Durham University) un Dikastērija integrālas cilvēka attīstības kalpojumam locekle, šodien uzstājās Vatikānā pāvesta Leona XIV enciklikas "Magnifica Humanitas" prezentācijā.
Profesore sasaistīja šo dokumentu ar encikliku "Laudato si": "Pirms vienpadsmit gadiem "Laudato si’’ mūs aicināja steidzami rūpēties par zemi un nabadzīgajiem, brīdinot par tehnokrātisku paradigmu, kas cilvēka vērtību mēra pēc lietderības. Šodien pāvests Leons skaidri norāda, ka šīs paradigmas pārvarēšanai nepieciešams steidzami aizsargāt cilvēcisko."
Roulandsa norādīja uz "varas kultūras" risku, kas pārveido darbu, ģimeni, izglītību un politisko dzīvi, kā arī nosodīja inovāciju varas koncentrāciju: "Inovāciju spēki, kas tradicionāli atradās valstu rokās, šodien ir koncentrēti dažu bagātu privātu spēlētāju rokās, kuru kultūras ir atrautas no kopējā labuma izvērtējuma un riskē kļūt par jaunu impēriju."
Profesore aicināja ikvienu izmantot personisko spriestspēju: "Kādu cilvēka izcilības redzējumu es šeit sastopu? Kas nosaka tās vērtību? Lai mūsu brīvība tiktu vairota, nevis mazināta, mums jābūt brīviem izmantot šīs tehnoloģijas vai arī tās neizmantot."
Riccardo Benotti (Sir)
Vecā mājaslapa https://old.prosanctitate.lv