1. solis - mīlestības skatiens
I lasījums no Radīšanas grāmatas 12, 1 - 4a
Kungs sacīja Ābramam: izej no savas zemes ...
Psalms 33,4-5, 18-19, 20, 22.
Mūsu dvēsele gaida uz Kungu, jo viņš ir mūsu palīgs un aizstāvis.
II lasījums no svētā apustuļa Pāvila Otrās vēstules Timotejam 1,8b-10
Bet redzama tā ir kļuvusi tagad, parādoties mūsu Pestītājam Jēzum Kristum, kas uzvarēja nāvi un ar Evaņģēliju apgaismoja dzīvību un nemirstību.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs 17, 1 - 9
Šis ir mans mīļais Dēls, kas man ļoti patīk. Viņu klausiet.
2. solis - gudrības apgūšana
Tāpat kā Ābrahāms, arī mēs esam aicināti atstāt savu zemi, savas drošības, lai pilnībā būtu Dievā. Tāpat kā Jēzus uzkāpa Tabora kalnā kopā ar Pēteri, Jēkabu un Jāni, arī mums ir jāatstāj sava ikdiena, jāpaceļas augšup - pretī Dievam -, lai klausītos Tēva balsi, kas mums saka: Šis ir Mans mīļotais Dēls, uz ko Man labs prāts. Klausiet Viņu!" (17,5).“Tikai šādā veidā mēs varam sastapt Kungu vaigu vaigā.” Palikt vaigu vaigā. Sirdi pret sirdi.
Visdārgākais auglis, ko varam saņemt no dziļi ilgotas un apzināti izvēlētas tuvības ar Dievu, ir apziņa, cik brīnišķīgi ir būt dzīviem Viņa vaiga priekšā, lai kļūtu par līdzdalībniekiem Viņa mīlestības kopībā. Apžilbināts no brīnišķīgā gaismas un skaistuma skata, kas iemirdzējās kalnā, Pēteris visu mācekļu vārdā izsaucas:
"Kungs, cik labi mums šeit būt!" (Mt 17,4).
3. solis - pravietisks norādījums
Klausīsimies uzmanīgi Dieva Vārdā, Dieva Dēla balsī — Jēzū Kristū; tikai tādā veidā mēs varam mainīt savu dzīvi un atjaunot mūsu ticību.
1. solis - Mīlestības skatiens
I lasījums no Izceļošanas grāmatas 17,3-7
Tauta.. kurnēja pret Mozu.
Bija kārdinājuši Kungu.
Psalms 95,1-2, 6-7, 8-9
Iesim ar pateicību.. ..uzgavilēsim Viņam.
Viņš ir mūsu Dievs un mēs esam Viņa tauta.
II lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules Romiešiem 5,1-2, 5-8
Esam iegājuši žēlastībā.
Kristus par mums bezdievīgajiem ir miris.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis 4,5-42
Ūdens .. kļūst viņā par ūdens avotu.
Daudz vairāk kļuva ticīgie Viņa vārdu dēļ.
Viņš tiešām ir pasaules Pestītājs.
2. solis - Gudrības apgūšana
Pirmais lasījums. Kad mūs apņem garīgs vai emocionāls sausums, mēs viegli kļūstam nemierīgi un pat dusmīgi. Bet Dievs neapsūdz tautu par vājumu un dod ūdeni no vietas, kurā ūdens nav.
Mozus sit pa klinti un ūdens izplūst. Dažreiz arī mūs Dievs liek “piekļaut” pie savas akmens klints - pie grūtībām, kas šķiet pārāk smagas un tieši tur Viņš atver avotu.
Otrajā lasījumā apustulis Pāvils uzsver, ka cilvēks reti atdotu dzīvību pat par taisnīgu vai labu cilvēku, bet Dievs pierāda Savu mīlestību ar to, ka Kristus nomira par mums vēl tad, kad mēs bijām grēcinieki. Dievs mīl mūs nevis tāpēc, ka esam labi, bet tāpēc, ka Viņš ir labs.
Evaņģēlijā
Jēzus runā ar Samarijas sievieti par garīgo slāpju remdināšanu . Klausoties Jēzu, vēl vairāk cilvēku tic Viņam un atzīst Viņu par pasaules Pestītāju.
3. solis - Pravietisks norādījums
Es centīšos biežāk pateikties Dievam par visam žēlastībām, ko esmu saņēmusi, pieņemt grūtības , ka dāvanu un censties saprast , ko Dievs ar to man gribēja pateikt.
1. solis - mīlestības skatiens
I lasījums no Pirmās Samuēla grāmatas 16,1b, 6-7, 10-13a
Un Kungs sacīja: Celies un svaidi viņu, jo viņš ir tas.
Psalms 23: 1-3a, 3b-4, 5, 6
Kungs mani vada, man nekā netrūks.
II lasījums no Svētā apustuļa Pāvila vēstules Efeziešiem 5,8-14
Dzīvojiet kā gaismas bērni. Jo gaismas auglis ir viss labais, taisnīgais un patiesais.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis 9,1-41
Rabi, kas ir grēkojis
2. solis - gudrības apgūšana
Tagad, kad gavēņa ceļa vidus jau ir pārvarēts, Baznīca jau saredz Lieldienu prieka gaismu un ļauj, lai tās spožums ietekmē arī liturģisko tērpu krāsu, kuri šajā svētdienā var būt rozā, nevis violeti. Bībeles teksti, kas piedāvāti meditācijai, ir gaisma, kas aicina iziet no skumju un rezignācijas tumsas: "Mosties, tu, kas guli, celies augšā no miroņiem, un Kristus tevi apgaismos" (Ef 5,14).
"Cilvēks, akls no dzimšanas" (Jņ 9,1), ir evaņģēliskā attēls, ar kuru varam sevi salīdzināt, lai pārbaudītu, cik daudz un kāda gaisma ir mūsu acīs, tas ir — mūsu sirds dziļumos. Ejot garām šim cilvēkam, kurš klusēdams "sēdēja un ubagoja" (9,8), mācekļi vaicā Skolotājam par viņa bēdīgo stāvokli: "Rabi, kas ir grēkojis — viņš pats vai viņa vecāki — ka viņš piedzima akls?" (Jņ 9,2). Šis jautājums ir interesants, jo tas atklāj, ka mūsu veids, kā skatīt un izprast realitāti, parasti balstās cēloņa un seku principā. Daudzos gadījumos tas ir leģitīms skatījums, taču tas nespēj mums atklāt dažu realitātes daļu dziļāko nozīmi — to, ko ir sāpīgi atzīt un grūti pieņemt. Lūk, no kādas tumsas mūsu acīm vispirms ir vajadzīgs atbrīvoties: no tāda skatījuma uz realitāti, kas vairāk pievērš uzmanību "ārējam izskatam" un "augumam", nevis "sirdij" (1 Sam 16,7). Pat pravietis Samuēls, kurš jau sen bija pieradis ieklausīties Kunga vārdā, atklāj, ka viņam jātop redzīgākam, lai spētu saprast un pasludināt Dieva izvēles. Stāvot Jeses "septiņu dēlu" priekšā, Samuēls tiek nemitīgi aicināts pāriet no tā, kas viņam šķiet "drošs" (16,6), uz to, ko "Kungs redz" pāri "ārienei" (16,9), līdz viņš pasludina: "Kungs nav izvēlējies nevienu no tiem" (16,10).
3. solis - pravietisks norādījums
Mācīsimies izšķirt, skatīties ar Dieva acīm, ļaut Kungam mūs apgaismot un nepalikt akliem. Tikai Kungs raugās uz mums mūsu aklumā, lai mēs spētu saprast Viņa gribu un piepildīt to priekā.
1. solis - mīlestības skatiens
I lasījums no Otrās Samuēla grāmatas 7,4-5a, 12-14a, 16
Tavs nams un tava valstība būs nesatricināms manā priekša uz mūžiem, un tavs tronis pastāvēs vienmēr.
Psalms 89,2-3, 4-5, 27, 29
Jo tu esi sacījis: Žēlsirdība pastāvēs mūžam, savu uzticību tu esi nostiprinājis debesīs.
II lasījums no Svētā apustuļa Pāvila vēstules Romiešiem 4,13, 16-18, 22
Viņš ir visu mūsu Tēvs, kā ir rakstīts: „Es tevi iecēlu par Tēvu daudzām tautām”.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs 1,16, 18-21, 24a
Jēkabs dzemdināja Jāzepu, Marijas vīru, no kuras dzimis Jēzus, kas top saukts Kristus.
2. solis - gudrības apgūšana
Svētā Jāzepa svētki mums atgādina, ka kristietība ir uzvaroša tikai tad, ja tā tiek dzīvota šī dižā vīra garā. Patiesībā Jāzeps ir cilvēks kā mēs, kurš pēkšņi atrodas situācijā, kurā viņa dzīve ir sadragāta notikumu dēļ, kas ar viņu notiek. Kurš gan vairāk par viņu varētu sūdzēties, dusmoties vai bēgt? Un tomēr viņš paliek turpat - tajā, kas ar viņu notiek, un kas galu galā atklājas kā pestīšanas vēsture.
Vērojot viņa izvēles, mēs saprotam, piemēram, ka grūtību, sāpju vai negaidītu notikumu priekšā maz palīdz vienkārši pārdomāt, analizēt un spriest; ir nepieciešams pieņemt plašāku skatījuma atslēgu, kas ir Svētā Gara dāvana. Jāzepa sapņi ir viņa garīgās dzīves zīme. Ar saviem cilvēciskajiem spriedumiem viņš nonāk pie risinājuma, kas ir cilvēcīgi taisnīgs, bet patiesībā nepareizs; tad Dievs iejaucas un atver viņam jaunu perspektīvu. Lūgšana ir vieta, kur mūsu spriedumi saņem plašāku apvārsni. Ikreiz, kad Jāzepam nākas piedzīvot līdzīgas situācijas, viņš vienmēr rīkojas vienādi: viņš lūdzas un stājas tām pretī; lūdzas un uzņemas atbildību par to, kas tajā brīdī ir viņa priekšā; lūdzas un ar visu, kas viņam ir iespējams, cenšas tikt galā ar notikumiem, kas viņu skar. Viņa pieredzē nav nekādu specefektu - īpašs ir viņš pats, jo viņš ir uzticības un konkrētuma simbols.
Šajā nozīmē visa viņa personība ir ietverta šajā detaļā: “Pamodies no miega, Jāzeps darīja tā, kā Kunga eņģelis viņam bija pavēlējis, un pieņēma savu sievu pie sevis.” Nav cita veida, kā īstenot sapņus, kā vien pamosties un iesaistīties, mācoties sevis dāvāšanu.
3. solis - pravietisks norādījums
Mācīsimies no Jāzepa paklausību, pazemību un gatavību piepildīt Kunga plānu mūsu dzīvē.
1. solis - Mīlestības skatiens
I lasījums no pravieša Ezehiēla grāmatas 37,12-14
Es atvēršu jūsu kapus un es likšu jūsos ieiet Savam Garam, ka jūs topat dzīvi
Psalms 130,1-2, 3-4, 5-6, 7-8
No dziļumiem es piesaucu, Kungs. Kungs, klausi manu balsi.
II lasījums no Sv. Pāvila vēstules Romiešiem: 8,8-11
Ja Kristus ir jūsos, tad miesa gan ir mirusi grēka dēļ.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis 11,1-45
Ja kāds staigā dienā, tas nepiedauzās, jo tas redz šīs pasaules gaismu.
Bet, ja kāds staigā naktī, tas piedauzās, jo viņam nav gaismas.
Jēzus raudāja.
2. solis - Gudrības apgūšana
Pirmajā lasījumā - Kungs saka, ka atvērs mūsu cietās sirdis un ieliks tajās Savu un mūsu sirdsapziņu, kas būs ceļvedis pie Viņa mūsu dzīvē, lai mēs nenomaldītos velna kārdinājumos.
Psalmā - mums ir neatlaidīgi jālūdzas, ja vēlamies mainīt cilvēku uz labo pusi, bet viņš mūs neklausa. Jāatdod viņš Dievam un jāupurē Viņam kaut kas no sevis.
Otrajā lasījumā - tas attiecas uz praktizējošiem kristiešiem, kuri bieži pieņem Kristu (Svētajā Komūnijā). Jo, pieņemot Viņu sevī maizes veidā, tas ir, ēdot Viņu, Viņš baro mūs ar daļiņu no Sevis, lai mēs kļūtu labāki, līdzīgi kā ēdiens, ko mēs ēdam, sadalās derīgajās vielās un uztur mūsu organismu. Taču kāpēc, pieņemot Viņu ik dienas, mēs nekļūstam svēti jau šeit, uz zemes? Jautājums katram no mums!
Evaņģēlijā - šeit Kungs saka, ka tie kristieši, kuri savā dzīvē praktizē ticību Viņam, iet pa pareizo ceļu. Pat ja viņi iekrīt kādā grēkā, viņi spēs pacelt acis un ieraudzīt gaismu tuneļa galā. Un, gluži pretēji, tie, kuri neizvēlas Kristu par savas dzīves pamatu, draudzējas ar velnu, pat to nenojauzdami. Kad Jēzus apraudājās, Viņš ar to parādīja, ka arī mums nav jāslēpj savas emocijas un jūtas: ja gribas raudāt - tad jāraud; ja gribas ko nopietnu izteikt - tad ir jāizrunājas; ja gribas kliegt - tad jāaiziet uz kādu vientuļu vietu un to izdarīt utt., bet nevajag to ilgi turēt sevī. Tikai tas ir jādara tā, lai neaizvainotu un nesāpinātu savu tuvāko.
3. solis - Pravietisks norādījums
Atdosim Kungam lūgšanā, sarunā visas mūsu problēmas ar tuvākajiem, kuras mēs paši ar labu gribu nespējam atrisināt. Lai Dievs, ja Viņam tas šobrīd ir tīkams, mainītu mūsu tuvāko uz labo pusi. Un lai katrs no mums pārdomā: vai viņš pilnībā tic Kristum un vai ir paraugs patiesai kristīgai dzīvei citiem?
1. solis - mīlestības skatiens
I lasījums no Isaja grāmatas 7,10-14; 8:10
Lūk, jaunava ieņems un dzemdēs Dēlu, un viņa vārds būs Emanuēls.
Psalms 40,7-8a, 8b-9, 10, 11
Lūk, es nāku pildīt Dieva gribu.
II lasījums no vēstules Ebrejiem 10,4-10
Upurus un dāvanas, dedzināmos upurus un upurus par grēkiem tu neesi gribējis un tie tev nepatika.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass 1,26-38
Redzi, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda.
2. solis - gudrības apgūšana
Šajās Gavēņa dienās svētki dod mums iespēju atjaunot uzticību Kunga pestīšanas darbam, sagatavojoties augšāmcelšanās priekam, kas vēlas maigi uzplaukt mūsu dienu zemē un mūsu cilvēces audumā. Pirms liturģija stāsta mums par Marijas piekrišanu Dieva vēstījumam, tā aicina uzmanīgi izvērtēt atturību, ar kādu ķēniņš Ahāzs šķiet nespējīgs izmantot iespēju saņemt zīmi, kas varētu vadīt viņa ceļu grūtā laikā Izraēla vēsturē: "Prasi sev zīmi no Kunga, sava Dieva, no dziļumiem vai no augstumiem" (Jes 7,11). Aiz lielā baiļu iespaida slēpjas kautrība ķēniņa balss, kas atklāj bailes patiesi izrādīt savu vajadzību Visaugstākā priekšā: "Es neprasīšu, es negribu kārdināt Kungu" (7,12). Tas ir liels kārdinājums un - nereti - arī bīstams mūsu radības cieņas sagrozījums: izvēle pārāk ātri noliekt galvu sarežģītās situācijās, nevis meklēt un, iespējams, lūgt to gaismu, kas nepieciešama, lai varētu virzīties tumsā un dzīves neparedzamības. Savukārt Nācaretes Marijas sirds šķiet atbrīvota no šīm nevajadzīgajām raizēm, tik ļoti, ka viņa spēj "atbildēt" Dieva piedāvājumam ar spēcīgu jautājumu, kas meklē dialogu un izpratni: "Kā tas var notikt, jo es vīru nepazīstu?" (Lk 1,34).
Jūtot, ka Visaugstākais pasaulē atklāj savu vajadzību būt klāt mūsu cilvēces noslēpumā, Marija jūtas brīva arī izteikt savu vajadzību tikt apgaismota un atbalstīta sirds dziļumos. Viņas jautājums nav bezcerīga zīmju vai pārliecības meklēšana.
Tas pats piedāvājums, kas tika dots Marijai — citā veidā, bet ar to pašu intensitāti — klauvē arī pie mūsu durvīm. Tieši mums, kristītiem Viņa mīlētā Dēla noslēpumā, Tēvs piedāvā Gara dāvanu, lai kļūtu par svētu vietu, kur Viņa pestīšanas vēlme varētu atjaunot Iemiesošanās loģiku. Tieši mēs, kas vēlreiz gatavojamies svinēt Kristus Lieldienu noslēpumu, tiekam aicināti pārvērst sirds bailes uzticībā lielākajai mīlestībai, klausoties Paziņojuma dziesmā, kas vienmēr sākas ar aicinājumu atzīt, cik daudz labvēlības līdz šim ir pavadījusi mūsu dzīves dienas: "Sveika, žēlastības pilnā! Kungs ir ar tevi" (Lk 1,28).
Marija ļaujas tikt atrasta, sakot: "Šeit es esmu", "Lūk, es". Viņa to dara, ticot, ka, kamēr sirds vēl ir pilna bailēm, dzīve jau var tikt uzskatīta par svētību. Viņa nebīstas ticēt tā, ka nevilcinās lūgt. Arī mēs spēsim mainīt kaut ko savā dzīvē un pasaulē, kas mūs uzņem, tikai tad, ja spēsim veidot dialogu ar Dievu tur, kur mēs vēl gaidām izpratni, kā mūsu eksistence var kļūt par brīvas mīlestības dāvanu. Prasīt, klausīties, izsaukties: tie ir soļi, kas ved ticīgos uz Lieldienu prieku: "Lūk, Kunga kalpone: lai notiek man pēc Tava vārda" (Lk 1,38).
3. solis - pravietisks norādījums
Mācīsimies no Marijas sirds atsaucību, prieku vienmēr sacīt “jā” Tēva gribai, uzticību īstenot Viņa gribu katru mūsu dzīves dienu.
1. solis - Mīlestības skatiens
I lasījums no Īsajās grāmatas 50,4-7
Daiļrunīgu mēli
Manu ausi
Psalms 22,8-9, 17-18, 19-20, 23-24
Mans Dievs neatstāj mani
II lasījums Svēta apustuļa Pāvila vēstules Filipiešiem 2,6-11
Kristus Jēzus neuzskatīja par ieguvumu līdzināties Dievam, bet gan pazemināja pats sevi, pieņemdams kalpa veidu, tapdams līdzīgs cilvēkiem.
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs 26,14—27,66
Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei. Palieciet šeit un esiet ar mani nomodā!
2. solis - Gudrības apgūšana
Baznīca māca, ka mūsu valoda nav tikai saziņas rīks, bet sirds atspulgs. Daiļrunīga mēle kristietim nozīmē spēju: runāt taisnīgi, nest mieru, dziedināt ievainoto un liecināt par Kristu.
Un vēl svarīgāk kā runāt, ir nepieciešams mācēt klausīties un sadzirdēt. Dievs vēlas, lai mūsu ausis būtu atvērtas Viņa balsij. Ne tikai fiziskā dzirde, bet sirds dzirde - spēja atšķirt Dieva aicinājumu no pasaules trokšņiem.
Mūsu ticīgā dzīve sākas nevis ar runāšanu, bet ar klausīšanos: klausīšanos Dieva Vārdā, klausīšanos tuvākajā, klausīšanos sirdsapziņā, klausīšanos Svētā Gara vadībā.
3. solis - Pravietisks norādījums
Jēzus arī šodien ar mums runā un mūs klausās.
Kristus lūdz savus mācekļus palikt ar Viņu nomodā, un tā ir Jēzus vēlēšanās arī šodien:, lai mēs būtu kopā ar Viņu. Lai būtu kopā lūgšanā, klusumā, adorācijā, ciešanu brīžos, pie krusta.
Kad Jēzus saka: “Palieciet ar mani,” Viņš aicina mūs būt uzticīgiem arī tad, kad dvēsele ir noskumusi un ceļš kļūst smags.