SOCIĀLAIS GARĪGUMS

“Es nāku kā miera svētceļnieks”

Sirsnīgi sveicu jūs (..). Man ir tas gods būt šeit kopā ar jums, šajā skaistajā un senajā zemē (Kazahstāna), uz kuru es nāku kā miera svētceļnieks, meklējot dialogu un vienotību. Mūsu pasaulei tas ir steidzami nepieciešams, tai ir jāatrod harmonija. Harmonija, ko šajā valstī var labi pārstāvēt tradicionāls un Kazahstānai raksturīgs mūzikas instruments, kuru esmu iepazinusi: dombra. Tā ir kultūras ģerbonis un viens no svarīgākajiem Kazahstānas simboliem. Dombra ir tik īpaša, ka nesen tai tika veltīta diena. Dombru es vēlētos uztvert kā elementu, ap kuru formulēt to, kam vēlos ar jums dalīties. Gatavojoties šim ceļojumam, uzzināju, ka dažas dombras versijas tika vedotas un atskaņoja mūziku jau viduslaikos un ka gadsimtu gaitā tā ir pavadījusi sāgu un poētisku darbu muzikālos stāstus, saistot pagātni ar mūsdienām. Tas ir daudzveidības un nepārtrauktības simbols, tāpēc tas iezīmē valsts atmiņu un atgādina, cik svarīgi, ņemot vērā notiekošās straujās ekonomiskās un sociālās dzīves pārmaiņas, neatstāt novārtā saikni ar to cilvēku dzīvi, kuri bija pirms mums. Caur gadsimtiem koptām tradīcijām varam novērtēt pagātni un uzlabot to, kas ir mantots. Es domāju, piemēram, par šeit plaši izplatīto skaisto paražu piektdienu rītos par godu senčiem cept septiņas maizes. Kazahstānas piemiņa, ko pāvests Jānis Pāvils II, svētceļnieks šajā zemē, definēja kā "mocekļu un ticīgo zemi, deportēto un varoņu zemi, domātāju un mākslinieku zemi" (Jāņa Pāvila II runa sagaidīšanas ceremonijas laikā, 22.9.2001.). Šī zeme mums sniedz krāšņa kultūras, cilvēces un ciešanu vēsturi. Kā mēs varam aizmirst cietumu nometnes un masveida deportācijas, ko ir piedzīvojuši tik daudzi iedzīvotāji, kā arī apspiešanu šo reģionu pilsētās un neierobežotajās stepēs? Bet kazahi neļāvās nocietināties par šiem pārkāpumiem: iekļaušanas dīgļi uzplauka no ieslodzījuma atmiņām. Šajā zemē, kurā kopš seniem laikiem notikušas lielas tautu pārvietošanās, atmiņas par piedzīvotajām ciešanām un pārbaudījumiem ir atstājušas neaizstājamu nospiedumu, lai mūsdienu tautas dotos nākotnē, pirmajā vietā izvirzot cilvēka, katra cilvēka cieņu visās sociālajās, reliģiskajās grupās.

Pāvests Francisks
Tikšanās ar iestādēm, pilsonisko sabiedrību un diplomātisko korpu (Kazahstānā)
Turpinājums sekos

ĞIMENES GARĪGUMS

Laulība, svētuma ceļš

Pārdomas par dokumentu "Katehumenālie ceļi laulības dzīvei" Ar šo Alberto un Emanuela Hermaņinu ieguldījumu mēs vēlamies sākt pārdomas par laulības garīgumu un laulības sakramentu kā svētuma ceļu.

“Katehumenālie ceļi laulības dzīvei. Pastorālās vadlīnijas atsevišķām baznīcām ”ir dokuments, ko Laju, ģimenes un dzīves dikastērija ir sagatavojusi, lai piedāvātu vīziju un atjaunotu metodiku, kā sagatavoties laulības sakramentam un visai laulības dzīvei. No 15. jūnija izdotais dokuments aptver, pastiprina un sistematizē Svētā tēva pēdējos gados dažādos gadījumos aplūkotos jautājumus par laulības "katehumenātu".
Mums ir īpaši svarīgi, lai Baznīcas Maģistērija pievērš uzmanību kristīgās laulības specifikai, Baznīcas sakramentam, aicinājumu sakramentam un ordeņa sakramentam. Tagad, kā norādīts dokumentā, šķiet pilnīgi nepamatoti, ka, lai gan Baznīca velta milzīgu enerģiju, lai sagatavotos ordeņa sakramentam, laulības labā tiek darīts maz vai nekas netiek darīts. Pāvesta vārdi kaut kādā veidā atbild uz daudzu ģimeņu pastorālo darbinieku "sāpju saucienu", kas īpaši veltīti pirmslaulības pastorālajai aprūpei (galvenokārt tādi pāri laju kā apakšā parakstījies), kuri atklāj to pāru objektīvo vājumu, kuri piesakās Baznīcai. lūgt kristīgu laulību: vājums, protams, apzinoties soli, ko cilvēks plāno spert. Un bieži vien viņi arī konstatē, ka baznīcas kopienas būtiski neinteresējas par šo tēmu attiecībā uz citām pastorālajām aktivitātēm, kas tiek uzskatītas par vairāk atbilstošām kerigmatiskajam paziņojumam. Un tieši uz šo punktu Vatikāna dokuments tomēr daudz uzstāj. Pieprasījumu ir daudz, un tos visus šeit uzskaitīt nebūtu iespējams.

Albert un Emanuela Hermaņini
Kustība Pro Sanctitate locekli
Turpinājums sekos Kad vecāki savu dzīvi velta bērnu audzināšanai,
palīdzot tiem atklāt Dieva mīlestības plānu, viņi sagatavo auglīgu augsni,
no kuras izaug un laika gaitā nobriest aicinājumi
uz priesterību un klosterdzīvi.

Benedikts XVI

PRIESTERISKĀ BRĀLĪBA

Turpinājums no iepriekšējā numura

Derība tuksnesī: cerības zīme

Derība ir zīmogs, ko Dievs uzliek cilvēka sirdij, tas ir aicinājums uz Viņa svētumu, uz dzīvi dziļās attiecībās ar Viņu, smeļot no šīs saiknes, no šīs intīmās klātbūtnes spēju ar jaunām acīm raudzīties uz tuksnesi un atklāt tajā cerības sēklas, ko savākt, sargāt, audzēt, līdz uzdīgst labi augļi visiem. Kā derībai ir šī dubultā, personiskā un kopienas, dimensija, tā svētajam ir skatiens, kas spēj ietiekties dziļumos un ko tādu padara Gars. Šādi Džakvinta apkopo šodienas svētā misiju:

“Kāds ir mūsdienu svētais? Pirmkārt viņš ir atvērts cilvēks, kurš ir spējīgs uztvert labā, nemiera, gaidu un cerību mutuļošanu, tāds, kurš spēj uztvert Svētā Gara lūdzošo balsi: viņš ir atvērts visām Svētā Gara iedvesmām”
Svētais ir prieka pilns cilvēks, jo, ja ticam Kristum, ja Viņā esam atraduši laimi (prieku, kā vēl nesen teica Jānis Pāvils II), mums ir jāizstaro un jāiedvesmo prieks citiem (sal. 25.lpp.).
Svētais ir enerģisks, radošs cilvēks, kurš visu dara ar mīlestību. Mons. Džakvinta akcentē, ka ir nepieciešami mīlestības revolucionāri, kuri ir spējīgi pārvarēt savu egoismu, lai bez nosacījumiem atdotos Dievam un brāļiem. Cik daudzreiz mons. Džakvinta ir aprakstījis svētā tēlu! “Viņš ir Dieva vīrs, un viņš jūt nepārvaramu vajadzību pēc Dieva. Viņš ir visas cilvēces brālis, kurš spēcīgi izjūt savus brāļus. Svētais ir Dieva un cilvēku meistardarbs.”
Šajā grāmatā svētais tiek raksturots kā “sabiedrisks cilvēks”, kuram tāpat kā Jēzum, nav ne savas vietas, ne sava laika, jo viņš visu dāvā un atdod Dievam un brāļiem. Svētais dedzīgi lūdzas, atbalsta, rūpējas. Cilvēcei viņš ir žēlastību pilns dārgums, kas turpina pasaulē Kunga Kristus mīlestības un miera pilno klātbūtni.
“Svētais ir vienlaicīgi Svētā Gara atbilde un vārds. Pasaulē, kura ir pilna vajadzībām… Dievs dāvā savu atbildi uz jautājumu, kas ir svētais, precīzāk sakot, tā ir Svētā Gara atbilde uz konkrētā brīža vajadzībām”. Svētais ir kā māls, kas paklausīgi ļauj sevi veidot Svētajam Garam un pats iesaistās šai procesā. (G. Džakvinta, Svētums)


Kristīna Paraziliti (Cristina Parasiliti, no Kustība Pro Sanctitate, Itālijā)
Turpinājums sekos

LAJU GARĪGUMS

“Daudzi jaunieši rūpējas par savu ķermeni”..

157. Jēzus var vienot visus Baznīcas jauniešus vienā kopīgā sapnī, “lielā sapnī, kas spēj piesaistīt visus. Tas ir sapnis, par kuru Jēzus atdeva dzīvību pie krusta, bet Svētais Gars Vasarsvētku dienā izlējās un ar uguni iezīmēja katra vīrieša un katras sievietes sirdī, ikviena sirdī, [...] cerot, ka tas atradīs vietu, kur augt un attīstīties. Sapnis, sapnis vārdā Jēzus, Tēva sēts: Dievs kā Viņš – kā Tēvs – Tēva sūtīts paļāvībā, ka tas augs un dzīvos katrā sirdī. Tas ir konkrēts sapnis, kurš ir Persona, kurš plūst mūsu vēnās, satricina sirdi un liek tai dejot”.

158. Daudzi jaunieši rūpējas par savu ķermeni, cenšoties attīstīt fizisko spēku vai izskatu. Citi strādā, lai attīstītu savas spējas un zināšanas, un tā jūtas drošāki. Daži mērķē vēl augstāk, pūlas vairāk iesaistīties un rūpējas par savu garīgo izaugsmi. Svētais Jānis teica: “Es rakstu jums, jaunieši, jo jūs esat stipri, un Dieva vārds paliek jūsos” (1 Jņ 2:14). Meklēt Kungu, sargāt Viņa Vārdu, censties ar savu dzīvi atsaukties, pieaugt tikumos: tas viss dara jauniešu sirdis stipras. Šai nolūkā ir jāuztur “pieslēgums” Jēzum, jābūt ar Viņu “tiešsaistē”, jo tu nepieaugsi laimē un svētumā, paļaujoties tikai uz paša spēkiem un paša prātu. Tāpat, kā tu rūpējies, lai nezaudētu savu pieslēgumu Internetam, nodrošinies, lai tavs pieslēgums Kungam būtu aktīvs, bet tas nozīmē nepārtraukt dialogu, ieklausīties Viņā, stāstīt Viņam par savām lietām. Kad tev nav īsti skaidrs, kas tev jādara, jautā Viņam: “Jēzu, ko Tu manā vietā darītu?”. aidoša. Kristietība ir Persona, kura mani tik ļoti mīl, ka gaida un pieprasa manu mīlestību. Kristietība ir Kristus”.

Pāvests Francisks
Apustuliskais pamudinājums Christus vivit

Es priecājos, ka mirstu tik jauns,
jo neesmu izniekojis
nevienu savas dzīves mirkli lietām,
kas nepatiktu Dieva.
Svētīgais Karlo Akutis