2017. gada 3. septembrī

Parastā liturģiskā laika 22. svētdiena, Psaltērija XXII nedēļa

Vadlīnija: Kungs, Tu esi mans Dievs, es meklēju Tevi, pēc Tevis slāpst mana dvēsele, pēc Tevis tvīkst mana miesa kā sausa un izkaltusi zeme, kur nav ūdens. (Ps 63, 2)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina meklēt Dievu un lūgt no Viņa palīdzību, lai Viņš stiprinātu mūsu ticību, pavairotu un saglabātu mūsos visu labo.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi mūsu palīdzība, apžēlojies par mums.

Kristu, kas esi mūsu dzīves paraugs, apžēlojies par mums.

Kungs, kas esi degošs uguns, apžēlojies par mums.

I lasījums (Jer 20, 7-9)

Pirmajā lasījumā pravietis Jeremija stāsta mums, ka bija nolēmis vairs nesludināt Dieva Vārdu, jo visi par viņu smejas un saka ļaunus vārdus. Bet Dievs kā degošs uguns, apgaismoja viņu un viņš nevarēja noturēt klusumā Dieva Vārdus.

Psalms 63

II lasījums (Rom 12, 1-2)

Otrajā lasījumā apustulis Pāvels mūs aicina upurēt savu miesu un dzīvot ne pēc pasaules likumiem, bet pēc Dieva likumiem.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 16, 21-27)

Šajā fragmentā Jēzus stāsta saviem mācekļiem, ka Jeruzalemē Viņu gaida ciešanas un nāve, un vēlāk augšāmcelšanas. Pēteris mēģina Viņu pārliecināt to nedarīt, uz ko Jēzus visus aicina ņemt savu krustu un sekot Viņam.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Svētais Gars, Dieva Gars, gaismas un mīlestības Gars, Tev veltu manu prātu, manu sirdi un manu gribu, visu manu esamību laikā un mūžībā.

Manam prātam jābūt vienmēr gatavam klausīties Tavas debess iedvesmas un Katoļu Baznīcas pamācības, jo Tu esi Tās bezgrēcīgs audzinātājs. Lai mana sirds vienmēr ir pārņemta ar mīlestības liesmu pret Dievu un tuvāko. Lai mana griba vienmēr būtu veidota pēc Dieva gribu formas. Lai visa mana dzīve vienmēr būtu uzticīgs dzīves un mūsu Kunga tikumu atspulgs; Viņam, tāpat kā Debesu Tēvam, un Tev, Svētajam Garam, gods un slava mūžīgi mūžos. Āmen. (Sv. Pijs X)

Mises noslēgums un vadlīnija

Esiet gatavi upurēties Dieva mīlestības dēļ!

2017. gada 8. septembris - Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas diena, svētki

Vadlīnija: Ar prieku svinēsim Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas dienu, jo uz Viņu nogāja Taisnības Saule – Jēzus Kristus, Mūsu Dievs.

Ievads: Šodien mēs svinam Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas dienu – atceramies viņas nākšanu pasaulē. Mums jābūt pateicīgiem Dievam par to.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Visaugstākais Dievs, apžēlojies par mums.

Kristu, Mūžīga Gaisma, apžēlojies par mums.

Kungs, Drosmes devējs, apžēlojies par mums.

I lasījums (Rom 8, 28-30)

Pirmajā lasījumā apustulis Pāvels saka mums, ka Dievs tos, kurus Viņš iepriekš noteica, pēc tam aicina, attaisno un izslavē.

Psalms 13

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 1, 1-16. 18-23)

Šodien mēs atceramies Jēzus cilts aprakstu un Jēzus piedzimšanas apstākļus. Ka Viņš glābs savu tautu no viņu grēkiem. Pateicoties ciltīm, mēs redzam, ka Dievs iekļaujas vienotībā ar visu cilvēci, iemiesojoties viena konkrētā tautā.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Majestātiskā debesu pestīšanas Māte, ar Tava Svēta Dēla darbiem Tu izlēji svaidāmo eļļu uz mokpilno nāves brūci, kuru Ieva izdarīja mūsu dvēselei. Tu nobiezināji nāvi un atjaunoji dzīvību. Lūdz par mums pie Sava Dēla, ceļa rādošā zvaigzne, Marija! Ak, dzīva starpniece, dārgums no dārgumiem, kura vērtība ir neizsmeļama; lūdz par mums pie Sava Dēla, ceļa rādošā zvaigzne, Marija!

Mises noslēgums un vadlīnija

Vissvētākā Jaunava Marija, esi mūsu paraugs, kā sekot savam aicinājumam. Esiet drosmīgi, sekojiet Kristum!

2017. gada 10. septembris

Parastā liturģiskā laika 23. svētdiena, Psaltērija XXIII nedēļa

Vadlīnija: Viņš ir mūsu Dievs, un mēs esam Viņa tauta, avis, ko Viņa roka gana. Šodien uzklausiet Viņa balsi!

Ievads: Šīsdienas liturģija aicina pielūgt Kungu, mūsu Radītāju un lūgt Dievu, lai viņš palīdzētu iegūt ticīgiem Kristu patieso brīvību un mūžīgo mantojumu.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Mūsu Radītājs, apžēlojies par mums.

Kristu, Pasaules Pestītājs, apžēlojies par mums.

Kungs, Miera Avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ecēh 33, 7-9)

Pirmajā lasījumā Dievs runā ar pravieti, aicinot Viņu sludināt Dieva Vārdu cilvēkiem. Dieva dāvana, pirmkārt, ir atbildība. Dieva saka pravietim, ka nedrīkst tikai klausīt Dieva Vārdu un noklusēt. Ja Dievs pravietim ir devis dzirdēšanas dāvanu, tad informācija nedrīkst būt atlikta maliņā. Pravieša uzdevums – precīzi nodot Dieva vārdus. Kad Vārds ir pateikts, jau pats cilvēks ir atbildīgs par savu rīcību.

Psalms 95

II lasījums (Rom 13, 8-10)

Svētais apustulis Pāvils mūs aicina nebūt par parādniekiem nekādās lietās, izņemot savstarpējo mīlestību. Aicina mīlēt citus kā sevi pašu. Arī runā par mīlestības nozīmi cilvēku starpā. Mīlestība nedara cilvēkiem ļauna.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (18, 15-20)

Kungs saka par lūgšanu, ka Debesu Tēvs zina visas mūsu vajadzības, bet mums jāmeklē Viņa Valstību un jālūdz “lai notiek Tavs prāts”.

Kunga vārdos principiāli ir svarīgas divas lietas. Pirmkārt, Viņš runā par mūsu cilvēcisko harmoniju viens ar otru. Un tas ir tik svarīgi, ka Dievs sola noteikti sadzirdēt cilvēku kopīgo lūgšanu. Kristieši ļoti vērtē Baznīcu, jo tieši šeit mēs lūdzam kopā, un katrs var piedalīties ar lūgšanu citu cilvēku vajadzībās. Otrkārt, Kungs saka par Savu klātbūtni. Uz jautājumu „Kur ir Dievs?” vai „Kur ir Debesu Valstība?” Evaņģēlijs dod mums vienkāršo atbildi, tur, kur cilvēki piekrīt būt kopā, dalīt cits cita dzīvi un vajadzības.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Es Tevi piesaucu, mans Dievs, izrunāju Tavu svēto Vārdu, bet nekad nevaru Tevi aptvert. Kungs, mans Dievs, Tu esi vairāk pār mūsu vārdiem. Tu esi klusāks pār mūsu klusumu. Un dziļāks, nekā mūsu domas. Un augstāks pār jebkādiem sapņiem. Dievs Visspēcīgais, tik varenais un tuvs, dāvā dzīvo sirdi un atjauno acis, lai atrastu Tevi un lai mēs Tevi uztvertu, kad Tu nāc pie mums.

(Svētais Francisks no Sales)

Mises noslēgums un vadlīnija

Klausieties Dieva balsi savā sirdī, pasakiet Dievam „Jā” un mēģiniet izmainīt savu dzīvi!

2017. gada 14. septembris - Svētā Krusta pagodināšana, svētki

Vadlīnija: Mūsu Kunga Jēzus Kristu krusts ir mūsu glābšana, dzīve un augšāmcelšanās un caur kuru mēs esam pestīti un atbrīvoti.

Ievads: Šodien mēs svinam Svētā krusta paaugstināšanas svētkus, kurus kristieši atzīmē jau no pirmajiem gadsimtiem, atceroties pirmā kristīgā imperatora Konstantīna māti Helēnu, kura Jeruzalemē atrada krustu, pie kura tika pienaglots un mira mūsu Pestītājs un kuru viņa kopā ar visu tautu svinīgi pagodināja.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ir mūsu patvērums, apžēlojies par mums.

Kristu, kas atpestīji cilvēkus, apžēlojies par mums.

Kungs, kas esi dzīvības avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (4 Moz 21, 5-9)

Brīnumaini, cik labi un skaidri mūs pazīst Dievs. Neviens cilvēks tā nevar skaidri sevi pazīst. Un Kungs izmanto Savas zināšanas tām, lai palīdzētu mums atrast ceļu pie Viņa un ieraudzīt Viņa gaismu. Zinot par Izraēla dēlu domām un kurnēšanu, Dievs viņiem sūta indīgas čūskas. Un cilvēki sāk mirst, bet, droši vien uzreiz nesaprot, ka nelaime ir saistīta ar viņu nodevību. Viņi nāk pie Mozus kā pie cilvēka, kas prot vērsties pie Dieva, un ir sadzirdāms. Un Kungs piedāvā risinājumu: Viņš neaizvāc čūskas no Savas tautas, bet Izraēla dēlus mudina vērsties pie Viņa pēc dziedināšanas, kaut ar skatienu uz vara čūsku, kuru izveidoja Mozus.

Psalms 78

II lasījums (Fil 2, 6-11)

Pirmajā lasījumā Pāvels runa par vislielāko brīnumu – Dievs, Radītājs, kļuva par cilvēku. Viņš, Kungs, ne tikai nodzīvoja kā parasts cilvēks, bet arī pieņēma nāvi – apkaunošu. Bet visspēcīgais Dievs pieņēma šo smago nāvi, jo grēks ir ļoti smags un šausmīgs, ka atpestīšana ir iespējama ar tik dārgo cenu. It īpaši tāpēc Viņš piekrita uz tik šausmīgām sāpēm un apkaunojumu.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 3, 13-17)

Viss sākas ar Dievu: tieši Viņš – mīlestības nesējs. Kas patiesība ir mīlestība, var saprast tikai skatoties uz Viņu. Viņš iemīlēja pasauli – un upurēja visdārgāko, Dēlu. Viņa Dēls, Dieva Dēls, mīlot Tēvu, aizgāja līdz pašam beigam Cilvēka Dēla ceļu, ciešanu un nāves ceļu, uzvarēja ar Savu nāvi jebkādu nāvi un atklāja ar Savām Augšāmcelšanām durvis uz mūžīgo dzīvi. Ieeja tur – ticība visām, visām, kas ir. Mēs dzīvojam, pārņemti ar savām rūpēm, satriekti ar savām nedienām, slimajot ar savām slimībām, gaidot savu nāvi. Vai mūs sasniedza Priecīga Vēsts? Vai apzināmies mēs, ka salīdzinot ar to, ko Dievs jau izdarīja mūsu dēļ, no mums gaida pavisam mazliet? Vai arī smagi un nospiesti nopūšamies: „Kas varēs glābties?”

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Ak, krusts, brīnumaina Dieva mīlestība! Krusts, Debesu godība!

Krusts, mūžīga cilvēku pestīšana! Krusts, ienaidnieku šausmas!

Taisnīgo spēks un uzticīgo gaisma. Ak, krusts, uz kura Dievs cilvēka miesā

Kļuva par pestīšanas vergu, - Tu atļāvi cilvēkam valdīt Debesīs.

Caur tevi uzspīdēja patiesā gaisma Un netikumiskā nākts aizskrēja. (Sv.Paulins no Nolas)

Mises noslēgums un vadlīnija

Ņem savu krustu! Strādā Dieva un cilvēku labā!

2017. gada 17. septembris

Parastā liturģiskā laika 24. svētdiena, Psaltērija XXIV nedēļa

Vadlīnija: Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas; Viņš izglābj tavu dzīvību no pazudināšanas un vainago tevi ar mīlestību un žēlastību. (103, 2-4)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina atcerēties par nāvi un tiesu un pārstāt naidoties, un pildīt baušļus, kā arī padomāt par to, ka mēs esam atbildīgi par savu rīcību sekām un plūcam to augļus.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ir Žēlīgs un lēnīgs, apžēlojies par mums.

Kristu, kas ir piedošanas paraugs, apžēlojies par mums.

Kungs, kas ir pacietīgs un bagāts žēlastībā, apžēlojies par mums.

I lasījums (Sīr 27, 33-28, 7)

Pirmajā lasījumā mūs aicina visu laiku atcerēties par baušļiem un mūsu attieksmi pret citiem cilvēkiem. Mēs esam aicināti piedot mūsu ienaidniekiem un tuviem cilvēkiem, un tad arī Dievs piedos mūsu grēkus.

Psalms 103

II lasījums (Rom 14, 7-9)

Otrajā lasījumā mēs esam aicināti pievērsties Dievam, Viņa mūžīgajai esamībai un dzīves pilnībai, kā arī jādomā par mūsu piederību Dievam, nevis domāt par fizisku nāvi.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 18, 21-35)

Šajā lasījuma fragmentā Jēzus mūs aicina piedot citiem, jo Dievs bez ierobežojumiem piedod mums, vienmēr, kad mēs lūdzam Viņam. Mēs prasām Dievu piedot mūsu parādus, kā arī mēs piedodam tos, kas mums parādā. Un lūk, izrunājot šos vārdus, pajautāsim sev: „Vai mēs piedodam savus tuvākos? Vai mēs gatavi būt atkarīgi no Dieva piedošanas, ja mēs piedodam citus? Vai nav bailīgi, vai nav pārāk liela atbildība? Pieredze parāda, ka nav tik grūti visus piedot, tāpat nav grūti visus mīlēt – abstrakti visus. Daudzi tā arī saka: „Es mīlu cilvēkus, es tikai nevaru izlīgt ar diviem trim cilvēkiem, - ar savu kaimiņieni, ar savu kolēģi, ar savu vīra māti, - bet visus pārējos mīlu. Šī lūgšana mūs māca, ja mēs nepiedosim viņus, mēs nevaram cerēt, ka Dievs piedos mūs.

Dzīve mums dota, lai mēs varētu izlīgt ar visiem. Dzīves laikā tiek sasietas daudz mezglu un mūsu uzdevums paspēt laikā atraisīt tos, kamēr mums ir dota iespēja. Nekas nav neiespējams cilvēkam. Dažreiz gadās ļoti grūti ar kaut ko izlīgst, piedot, bet ja mēs neatradīsim spēku sevī tam, mēs nevaram cerēt uz to, ka Dievs piedos mums. Ja mēs gribam, lai Kungs Dievs piedotu mūsu grēkus, mums pašiem jāiemācās piedot. Mums jāiemācās piedot viens otram, iemācīties būt brāļiem. Sv. Jānis no Krusta deva padomu katrā brīdī „jānes mīlestību tur, kur viņas nav, lai smeltu mīlestību.”

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

No Sv. Jāņa XXIII rakstiem

Jēzu, dāvā man žēlastību, 
lai es prastu pacietīgi gaidīt 
un ar ticību īstenot Tavas iedvesmas. 

Vairāk par visu es ilgojos 
palikt svētā draudzībā ar Tevi, 
lai varu būt kopā ar Tevi, Kungs, 
būt mierīgā un sirsnīgā sarunā ar Tevi, 
Tēva Vārds, kas kļuvi miesa – 
Mistiskās Miesas sirds un dzīvība.

Mises noslēgums un vadlīnija

Mīliet savus ienaidniekus mīliet, labus darbus dariet tiem, kas jūs ieienīst! Labu dariet tiem!

2017. gada 24. septembris

Parastā liturģiskā laika 25. svētdiena, Psaltērija XXV nedēļa

Vadlīnija: Tava valstība ir uz mūžīgiem laikiem, un Tava valdīšana paliek uz radu radiem. Uzticamības pilns ir Tas Kungs Savos vārdos un svēts visā Savā rīcībā.

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina izpildīt baušļus un Dieva gribu, lai mēs būtu mūžīgas dzīves cienīgi.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Gadīgs un Žēlsirdīgs, apžēlojies par mums.

Kristu, cilvēku Glābējs, apžēlojies par mums.

Kungs, Žēlastības avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (Jes 55, 6-9)

Pravietis Jesaja mūs aicina meklēt Dievu un piesaukt Viņu. Atstāt visu slikto, ne tikai darbus, bet arī domas, un Dievs būs žēlsirdīgs pret mums.

Psalms 145

II lasījums (Fil 1, 20c-24. 27a)

Mēs vienmēr domājam par nāvi ar šausmām, jo tā ir bailīga, jo tā sagroza Dieva radību. Visu laiku nāves biedējošs attēls piesaista cilvēka domas, un mēs mēģinām pārdomāt dzīvi, lai nebūtu tik bailīgi. Bet tikai kristietis kā apustulis var teikt, ka „man dzīve – Kristus, un nāve - ieguvums”. Nāve kļūst par tikšanās vietu ar Kristu, jo Kungs pieņēma mūsu nāvi uz krusta. Šeit ir svarīgi apustuļa vārdi – piemērs, kādai jābūt mūsu attieksmei pret savu, nevis svešo nāvi. Un vēl, ka mainās viņam dzīves jēga. Viņš dzīvo ne tāpēc, ka dzīve ir labākā par nāvi, bet tāpēc, ka mēs iegūstam prieku ticībā.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 20, 1-16a)

Kad strādnieks no līdzības mēģina būt taisnīgāks pār savu darba dēvēju – tas ir smieklīgi. Kad ticīgais cilvēks mēģina būt taisnīgāks pār savu Dievu – jau ir mazliet bailīgi. Bailīgi šeit ir tas, ka savos mēģinājumos tiesāt Dieva vietā, mēs attālināmies no Viņa, kļūstam mazāk līdzīgāki tiem, par kādiem Viņš gribētu mūs izdarīt. Kristus saka saviem mācekļiem, ka Dieva valstībā viss būs ne pēc mūsu taisnības, ka Dievs mīlēs katru, neskatoties ne uz ko. Tā ir jauna Valstība, un tie, kas grib kļūt par tas dalībniekiem, jāpieņem Kunga paradoksālo tiesu: taisnības vietā žēlsirdība.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Mans Kungs Jēzu Kristu, lai apgaismo Tava gaisma manas sirds tumsu! Attīri manas jūtas, Kungs, lai tās mani nekad neatvelk no Tava vaiga, no Tava skatiena, kas piepilda katru sirdi, kas nomāc sēras, ar mieru.

Mana niecība ir tik liela, ka es nevaru savas acis pacelt uz Tevi... Mans Kungs un mana vienīga cerība, lūdzu, pieņem manu pakalpīgo sirdi! Sadedzini Savas dievišķās mīlestības liesmās visu ļauno, kas mani ir!

Kungs, lūdzu, pieņem manu brīvību, pieņem manu gribu – kad esmu viena, neprotu atšķirt, kas ir labs un kas ir ļauns. Pieņem, Kungs, manas domas, manus vārdus, manas darbības un visu, kas ir manī un apkārt mani. Tavās rokās es visu atdodu. Kungs, visā mana nabadzībā pieņem mani! (Sv. Andžela Meriči)

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies vēstīt par Dieva žēlastību, kurš palīdz mums pārvarēt visas grūtības un atjauno mūsu dzīvi.

2017. gada 29. septembris - Svētie Mihaēls, Gabriēls un Rafēls, Erceņģeli, svētki

Vadlīnija: Visi debesu eņģeli godiniet mūsu Kungu!

Ievads: Jaunajā Derībā eņģelis Gabriēls pasludina Jāņa Kristītāja un Jēzus dzimšanu, savukārt erceņģelis Miķelis ir attēlots kā debesu armijas vadonis, sātana uzvarētājs lielajā cīņā laiku beigās. Savukārt par eņģeli Rafaēlu mēs vairāk uzzinām no Tobija grāmatas, kur viņš parādās kā sargeņģelis tiem, kas ceļo. Tobija grāmatā eņģelis Rafaēls ceļo kopā ar jauno Tobiju, pasargājot zēnu no visām briesmām, kas var draudēt ceļā. Šodienas svētkos tiek godināti visi eņģeļi, kas ir Dieva vēstneši, atklāj Kunga gribu, izpilda Viņa pavēles, dzied un slavē Viņa godību un kam ir uzticēta kā atsevišķu cilvēku, ģimeņu, draudžu un diecēžu, tā arī visas Baznīcas aizsardzība.  Baznīca šajā dienā atgādina, ka eksistē ne tikai redzamā, materiālā, bet arī pārdabiskā pasaule un ka Dievs mums ir devis izcilus palīgus – eņģeļus, kas par mums aizlūdz.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, eņģeļu radītājs, apžēlojies par mums.

Kristu, eņģeļu prieks, apžēlojies par mums.

Kungs, prieka un miera gars, apžēlojies par mums.

I lasījums (Dan 7, 9-10. 13-14)

Pirmajā lasījumā pravietis Dāniēls stāsta mums savu redzējumu par Dieva Valstību un par Dieva Dēlu. Aprakstot, ka Viņš izskatās un kas Viņam kalpo.

Psalms 138

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 1, 47-51)

Šīs fragments ir ļoti vērtīgs, kā ļoti personisko attiecību ar Dievu, paraugs. Kas tur bija zem vīģu koka? Mēs nezinām, un tas ir svarīgi, jo tas ir saprotams tikai Natānaēlam un Dievam; Natānaēlam tas bija ļoti svarīgi. Šeit mums jāpievērš uzmanību tam, kad viņš sāka runāt ar Jēzu, viņš sāka ticēt. Šis vīģes koks ir atgriešanās simbols. Katram no mums ir savs vīģes koks, un mēs to lolojam un smeļam no tas garīgus spēkus. Bet svarīgs nav koks, bet saruna ar Dievu. Un šeit pirmais sāka runāt Kungs. Tas ir svarīgi. Mūsu lūgšana – tā ir atbilde uz Dieva aicinājumu.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Dieva eņģeļi, godiniet Kungu!

Jā, svētie eņģeļi, un es pievienojos jums, kas saka Dievam, ka visu saņemat no Viņa.

Ak, svētais eņģelis, varens sargs, kas rūpējās par svēto tautu, kuru priesterus tu veltī Dievam kā vīraka smaržu, - ak, svētais Mihaēls, lai esmu vienmēr spējīgs būt kopā ar Tevi, „Kurš ir kā Dievs”!

Ak, svētais Gabriēls, Tevi sauc „Dieva Spēks”, Tu paziņoji Marijai par drīzo Kunga atnākšanu, tāpat kā Daniēlam Tu paziņoji par Kunga atnākšanu nākotnē, - iedvesmo mūsos svēto nodomu – dzirdēt un pieņemt to, ko Tu pasludini.

Ak, svētais Rafaēls, Tavs vārds nozīmē „Dievs dziedina”. Dziedini manu dvēseli no akluma, kas vēl ir sliktāks, nekā svēta vīra Tobija redzes zaudēšana.

Svētie eņģeļi, jūs, kuri redz Dievu un kuriem Viņš pavēlēja glabāt mūs visos mūsu ceļos, noslēpiet mūsu vājumus ar jebkuru gādīgo palīdzību, kuru Dievs ielika jūsu rokās. Viņa izredzēto pestīšanas dēļ, jo Dievs jūs radīja kā garus, kas sarga viņus.

Mans Dievs, sūti mums savus svētus eņģeļus: tos, kas kalpoja Jēzum pēc gavēņa, tos, kas stiprināja Kungu Viņa ciešanu laikā, kā arī tos, kas stāvēja pie Kunga Kapa un pasludināja Augšāmcelšanas. (Žaks Benins Bosje)

Mises noslēgums un vadlīnija

Pasaki Dievam „Paldies!” par radītiem eņģeļiem, kuri mūs sargā no ļaunuma un stiprina ciešanās!