2024. gada 1. novembrī - Visi svētie
Vispasaules svētdarīšanas dienā
Vadlīnija: Kļūsim visi svētie, visi brāļi un māsas!
Ievads
“Spes non confundit": mēs esam aicināti attīstīt cerības tikumu, tikumu, kas nepieviļ. Tai ir centrālā vieta mūsu dzīvē, mūsu ceļā uz svētumu, kā atkārtoja Dieva kalps Guljelmo Džakvinta. “Cerības tikums ir svarīgs ne tikai tāpēc, ka tas ir teoloģisks tikums un tāpēc attiecas uz Dievu, bet arī tāpēc, ka tas attiecas uz mums pašiem.” Tādēļ šogad Vispasaules svētdarīšanas dienas tēma ir “Cerības svētceļnieki, miera veidotāji !” Kļūsim cerības svētceļnieki un miera veidotāji, lai sagatavotu sirdi svinēt šo dienu un arī dzīvotu drīz sākošos Jubilejas gadu.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, Mīlestības Dievs, apžēlojies par mums.
Kristu, dzīvības maize, apžēlojies par mums.
Kungs, svētais Dievs, apžēlojies par mums.
I lasījums no Atklāsmes grāmatas7, 2 – 4, 9 - 14
Tieši Atklāsmes grāmatas teksts mūs iepazīstina ar nākotnes atmiņas dimensiju. Vīzija ir ievietota kontekstā, kura tēma ir Kunga spriedums pār vēsturi. Apokalipses redzējums redz izredzētos sadalītus divās grupās, kas atbilst divām teksta daļām (sal. Atkl. 7,3;9) Starp abām grupām pastāv atšķirība pēc izcelsmes, nevis stāvokļa, bet mūs satrauc tas, ka pestīšana ir atvērta visiem cilvēkiem no visām vidēm.
Psalms24 (23)
II Lasījums no Svētā Apustuļa Jāņa Pirmās Vēstules3, 1-3
Jānis runā mums par Dieva mīlestību. Mēs esam Tēva mīļotie bērni. Spēcīgi dzīvosim šo brīvo mīlestību, ko Dievs mums dāvā, mīlestību, kas mūs šķīstī, dara mūs svētus.
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs 5, 1 – 12a
Astoņas svētlaimības norāda uz kristīgās dzīves ceļu. To, protams, vienmēr nosaka vēsturiskais trauslums: mūsdienās viss ir nepabeigts. Tomēr to īstenošana jau ir pravietojums par Valstību, par tās piepildījumu, uz kuru mūs aicina šodienas svinīgā diena. Svarīgi tomēr ir neaizmirst, ka svētības nav manifests par to, kas cilvēkam jādara, lai iedibinātu Valstību, bet gan nosacījumi, lai cilvēks varētu pieņemt Valstības dāvanu.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Vispārējās svētdarīšanas dienas lūgšana
Vispasaules svētuma die nas lūgšanu kā pirmā piedāvāja Kustība “Pro Sanctitate”, kas 1957. gadā sāka vadīt šo iniciatīvu Romā.
“Jēzu, dievišķais svētuma paraugs, Tu vispirms ar savu piemēru un tad arī vārdos, mums esi norādījis mērķi – kļūt pilnīgiem kā Tēvs ir pilnīgs. Šodien mēs esam pulcējušies šeit pie Tavām kājām, lai vēlreiz pārdomātu Tavu aicinājumu uz mīlestību un savu pienākumu tai atbildēt.
Kas gan cits, ja ne mīlestība noteica visu Tavu dzīvi: no nabadzības kādā grotā līdz pat kailumam uz krusta?
Bet Tu to visu pacieti, Kungs, lai mēs saprastu, ko nozīmē mīlestība, un lai atcerētos, ka tieši mīlestībā ir pilnības būtība.
Cilvēcei, kas ir nomaldījusies, Tu daudzkārt esi teicis, ka vienīgi Tevī rodams patiess miers.
Vienīgi Tu esi dievišķā ūdens avots, kas remdē slāpes un iepriecina, līdz mūsos kļūst par “avotu, kas verd mūžīgajai dzīvei”.
Lai mums šis ūdens būtu pārpilnībā, ir Tava kvēlākā vēlēšanās, kas Tev lika ciest mokošas slāpes uz krusta.
Tā Tu atpirki tos neskaitāmi daudzos cilvēkus, kuri domā, ka slāpes var remdēt ar grēka ūdeni, un tos, kas apmierinās ar nedaudzām pilēm no tā ūdens, kuru Tu mūsu dvēselēm esi sagatavojis pārpilnībā.
Kungs, šajā svētajā dienā, kad atceramies savu aicinājumu uz svētumu, mēs nevaram vienaldzīgi paiet garām Tev, kas mūs aicini uz pilnību, kas mūs mudini pārpilnībā smelties no žēlastības avota.
Mēs atzīstam, ka ir tik nogurdinoši labot savus soļus, kas sliecas uz viduvējību, un vienmēr sekot Tavam varonības piemēram, lai tiektos uz Tēva pilnību. Taču tas ir pirmais pienākums, kuru mums uzliek Kristības sakraments, un tādēļ mēs nevaram un negribam būt tam neuzticīgi. Atsacīties no Ļaunā gara, dzīvot Tavā žēlastībā, tiekties ar visu savu spēku uz svētumu – tāda ir Tava vēlēšanās, un tāds ir mūsu solījums, kuru šodien no visas sirds Tev atjaunojam.
Un Tu, Bezvainīgā Jaunava, ikviena svētuma dzīvais paraugs, dāvā mums un visiem saviem bērniem nesatricināmu paļāvību un nemainīgu gribu kļūt svētiem!” Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Mises noslēgums un vadlīnija
Kļūsim cerības liecinieki un miera veidotāji!
2024. gada 3. Novembrī
Parastā liturģiskā laika 31.svētdiena,Psaltērija XXXI nedēļa
Vadlīnija: Dievs ir mūsu klints, cietoksnis un glābējs.
Ievads:Jēzus sirds mīlestība, aizdedz manu sirdi. (Sv. māte Terēze)
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, Žēlsirdības Karali, apžēlojies par mums.
Kristu, pasaules Pestītājs, apžēlojies par mums.
Kungs, visu Svēto laimība, apžēlojies par mums.
I lasījums no Atkārtotā Likuma grāmatas6, 2-6
Mozus atgādina galveno Dieva bausli, uzsver baušļu ievērošanas nozīmi un aicina tautu mīlēt Dievu no visas sirds, dvēseles un spēka
Psalms 18
II lasījums no Vēstules Ebrejiem 7, 23-28
Šajā fragmentā tiek runāts par Jēzus kā augstā priestera pārākumu pār citiem priesteriem. Jēzus, būdams mūžīgs, ir vienīgais augstais priesteris, ir vienīgais
augstais priesteris, kurš nekad nemainās un spēj pilnībā izglābt tos, kas caur viņu tuvojas Dievam. Atšķirībā no citiem augstajiem priesteriem, Jēzus upurēja sevi vienreiz un uz visiem laikiem.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks 12, 28-34
Pirmais un vissvarīgākais bauslis ir mīlēt Dievu no visas sirds, dvēseles, prāta un spēka. Tas nozīmē, ka Dievam jābūt mūsu dzīves centrā, un mums jāveltī Viņam visa mūsu būtība. Kā arī mums jāizturas pret citiem ar tādu pašu mīlestību un cieņu, kādu mēs vēlamies saņemt paši.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Jēzus ir Glābējs – vienīgi un pilnīgi Glābējs, ne abstraktā veidā, bet konkrētā - un glābj manu dvēseli. Ejot no vispārīgā uz specifisko, uz indivīdu, ejot no cilvēces uz manu dvēseli, man jāsaka, ka Jēzus ir mans Glābējs, ka Viņš vienīgi un pilnīgi ir domājis par mani: dilexit me . Tātad Vārds iemiesojas, mani pievelk pie sevis, mani iesaista savā īpašajā kārtā, mani pārveido sevī un mani paceļ godā. Visa Jēzus dzīve nekas nav cits kā šī manis meklēšana, manis iesaistīšana Viņā, pārveidošana, pagodināšana. Viņš ir nācis šajā pasaulē manis dēļ, mani mīlējis, sevi upurējis un sevi pilnīgi atdevis manis dēļ.
Mises noslēgums un vadlīnija
Tāpat kā Dāvids uzticējās Dievam savās grūtībās, mēs varam mācīties uzticēties Dievam mūsu ikdienas problēmās un izaicinājumos.
2024. gada 10. novembrī
Parastā liturģiskā laika 32. svētdiena, Psaltērija IV nedēļa
Vadlīnija: Lai mana lūgšana nonāk Tavā priekšā, uzklausi manu karsto lūgšanos!
(Ps 88,3)
Ievads:Šodienas liturģijā Kristus aicina mūs izvairīties no pašapmierinātības, bet būt dāsniem un uzticēties Dievam.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, mūsu Mācītāj, apžēlojies par mums.
Kristu, Taisnīgais Spriedējs, apžēlojies par mums.
Kungs, Patiesais Mesija, apžēlojies par mums.
I lasījums no Ķēniņu pirmās grāmatas 17, 10-16
Pirmajā lasījumā mēs lasām par brīnišķīgo ēdināšanu pravietim Īlijam, kad viņš lūdz sievietei ūdeni un maizi, kas viņai nebija. Sievietei nebija tik daudz miltu un eļļas, lai uzceptu maizi un pabarotu ceļinieku. Taču, kad viņa noticēja Dieva pravieša vārdiem, viss izdevās. Šajā lasījumā Kungs aicina mūs uzticēties Viņam.
Psalms 146 (145)
II lasījums no Vēstules Ebrejiem 9,24-28
Otrajā lasījumā: Jēzus mums novēlēja mūžīgo dzīvi pēc nāves. Taču novēlējums stājas spēkā tikai pēc paša novēlētāja nāves. Tāpēc Kristum bija jāmirst, lai augšāmceltos un atvērtu mums durvis uz Debesu Valstību. Tā kā cilvēkiem ir lemts nomirt vienreiz, t.i., tikai vienu reizi, arī Kristus nesa vienu, galīgu un izpērkošu upuri uz visiem laikiem.
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks 12, 38-44
Šajā fragmentā Jēzus māca mūs izvairīties no godkāres, mantkārības un liekulības, bet vienlaikus būt dāsniem. Turīgi cilvēki dod ziedojumus no sava pārpalikuma, kas summā var būt lielāki nekā nabadzīgās atraitnes devums, tomēr tie ir mazāk nozīmīgi no visa viņu īpašuma. Atraitne ziedoja visu savu iztiku, pilnībā uzticot savu dzīvi Dievam.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Kungs, paldies Tev par Tavu Mīlestību un Žēlsirdību pret mums! Par visu, ko Tu dari mūsu labā! Paldies, ka Tu izturēji līdz galam savu krusta ceļu un ar to atvēri mums durvis uz Debesu Tēvzemi! Paldies Tev par Gandarīšanas sakramentu, kur mēs atkal un atkal piesaucam Tavu Žēlsirdību un Mīlestību! Paldies Tev par visu!
Mises noslēgums un vadlīnija
Uzticēsim Dievam sevi un savu nākotni. Būsim Viņa zīmuļi, lai Viņš raksta cilvēces vēsturi tā, kā Viņam ir tīkams.
2024. gada 17. novembri
Parastā liturģiskā laikposma XXXIII svētdiena, Psaltērija I nedēļa
Vadlīnija: Gars dara dzīvu, miesa neder nenieka; vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība. (Jņ 6:63)
IevadsŠodienas liturģija mums atgādina par Dieva visvarenību un par to, ka arī, ja pazudīs Debesis un zeme, Dieva vārds joprojām būs dzīvs.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, Visvarenais, apžēlojies par mums.
Kristu, Taisnīgums, apžēlojies par mums.
Kungs, Mīlestības pilnīgais, apžēlojies par mums.
I lasījums no Pravieša Daniēla grāmatas12, 1-3
Pirmais lasījums mums atgādina par to, cik svarīgi sludināt. Un jo vairāk mēs darām labus darbus, jo vairāk mēs glābjam paši sevi.
Psalms 16 (15)
II lasījums no Vēstules Ebrejiem 10,11-14, 18
Otrais lasījums mums stāsta par grēku piedošanu un atgādina, ka Jēzus ir paņēmis mūsu grēkus, tos patiesi nožēlojot mums nevajag visu dzīvi ņemt līdzi. Jāpiedod sev n jāpiedod citiem.
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks 13, 24-32
Evaņģēlijā Jēzus mums atgādina par pastaro dienu. Par to, ka zudīs debesis un zeme, bet Dieva vārds nepazudīs. Un mēs nekad nevaram zināt, kad tas notiks, tādēļ esam aicināti vienmēr būt nomodā.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Dievs Tu esi visu paredzējis un visu zini. Piedod man manu egoismu un lepnību un māci paļauties vairāk uz Tevi. Palīdzi man būt klātesošam tavā plānā un redzēt cik laba ir lietu kārtība, kad atdodu visu Tavās rokās. Dievs palīdzi man sadzirdēt un saprast Tavu vārdu, lai varētu Tevi sludināt un pielūgt.
Mises noslēgums un vadlīnija
Būsim nomodā un gatavi sludināt Dieva vārdu ar atvērtu sirdi un atvērtu prātu.
2024. gada 24. novembrī
Parastā liturģiskā laikposma XXXIV svētdiena
MŪSU KUNGS JĒZUS KRISTUS, VISPASAULES KARALIS
Vadlīnija: Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. (Jņ 3:16)
Ievads
Dieva mīlestībai pret cilvēku nav robežu, Kristus varenībai nav robežu. Mīlēsim viens otru tikpat ļoti, cik Dievs mūs mīl, būsim vērīgi un mācīsimies saskatīt patiesību.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, Varenais Tēvs, apžēlojies par mums.
Kristu, ķēniņu Valdniek, apžēlojies par mums.
Kungs, Vienīgā Patiesība, apžēlojies par mums.
I lasījums no Pravieša Daniēla grāmatas 7, 13-14
Pirmajā lasījumā mēs lasām par Kristus varenību. Fragments mums atgādina, cik Kristus ir liels un ka viņa vara ir mūžīga. Un ka Dievs vieno visus, nav svarīga valoda, valsts vai izskats, viņš ir nācis, lai būtu visiem.
Psalms93 (92)
II lasījums no svētā apustuļa Jāņa atklāsmes grāmatas 1, 5-8
Otrajā lasījumā mums atklājās Kristus dāvana cilvēcei – Viņš izlēja savas asinis par mums. Par tevi un mani. Šis lielais Valdnieks, kuram nav robežu, “ķēniņu Valdnieks” “mūs mīlēja un ar savām asinīm mūs atbrīvoja no grēkiem un padarīja mūs par Valstību, par priesteriem Dievam un savam Tēvam”, mums jābūt bezgala pateicīgiem, lepniem un pacilātiem par šo milzīgo dāvanu, par iespēju būt par Kristus valstību, par šo nebeidzamo mīlestību, kas ir nākusi pār mums.
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis 18, 33b-37
Šajā fragmentā Jēzus mums iemāca pat vislielākajās grūtībās pastāvēt par patiesību. Viņš ļoti viegli varēja izrauties no nāves, no sāpēm, bet Viņš izcieta mūsu dēļ. Mēs tiekam aicināti aizstāvēt patiesību un sekot Kristum: “katrs, kas ir no patiesības, klausa manu balsi”. Pat visgrūtākajās dienās un situācijās.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Ak, mūsu Kungs Jēzu Kristu, es atzīstu Tevi par universālo Ķēniņu. Viss, kas radīts, radīts Tev. Izpildi savas tiesības pār mani. Es atjaunoju savus kristību solījumus, atsakoties no sātana, viņa pompa un darbiem, un apsolu dzīvot kā labs kristietis. Īpašā veidā es apņemos padarīt Dieva un Viņa Baznīcas tiesības triumfējošas atbilstoši saviem nabadzīgajiem līdzekļiem. Dievišķā Jēzus Sirds, es upurēju Tev savus nabadzīgos darbus, lai visas sirdis atzītu Tavu svēto valdīšanu un lai visā pasaulē nostiprinātos Tavs miera valdīšana.
Tā lai notiek.
Mises noslēgums un vadlīnija
Dievs sūtīja mums savu Dēlu, jo pasauli pārāk mīlēja. Viņš vēlējās mūs glābt. Viņš vēlējās mums dot dārgāko. Viņš kļuva Cilvēks. Viņš pazemināja sevi. Mācīsimies pazemību un mīlestību. Turēsim to mūsu apziņā un dosim citiem.