2020.gada 4.oktobris
Parastā liturģiskā laika 27.svētdiena, Psaltērija XXVII nedēļa
Vadlīnija:Dievs Cebaot, atgriezies jel! Skaties no debesīm un redzi! Uzlūko šo vīnakoku un dēstu, ko Tava roka ir stādījusi, atvasi, ko Tu pats esi izraudzījis! (Ps 80, 15-16)
Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina virzīties pie Dieva, katrā cilvēka redzēt pašu Kristu un parādīt savu mīlestību ne tikai pret Dievu, bet arī pret jebkuru cilvēku
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, Dievs Cebaot, apžēlojies par mums.
Kristu, Vīna koks, apžēlojies par mums.
Kungs, Svētais Gars, apžēlojies par mums.
I lasījums (Jes 5, 1-7)
Pirmajā lasījumā Kungs atklāj mums cilvēka brīvības noslēpumu, ar kuru Viņš ne tikai rēķinās, bet arī attiecās pret to ar cieņu. Ja jūs gribat dot mežonīgus augļus un izvairīties no Vīndārznieka gribas – jūsu tiesības, bet tad paši tieciet galā ar sekām. Kad Dievs attiecās pret mums kā pret pieaugušiem, tajā paša laikā Viņš turpina atteikties pret mums arī kā pret Saviem neprātīgiem, bet mīlošiem bērniem. Dāvājot mums iespēju sajust mūsu pašu darbu sekas, Viņš vienalga ir blakus mums un ar Savu mīlestību neatstāj mūs.
Psalms 80
II lasījums (Fil 4, 6-9)
Otrajā lasījumā apustulis stāsta par mūsu galveno ikdienas garīgo darbu: virzīties uz Dievišķo pasauli. Šī pasaule ir dziļākā pār emocionālo mieru; tieši tāpēc mēs varām saglabāt to vissmagākos apstākļos. Un tā ir vajadzīga mums, lai būtu kopā ar Dievu. Šo pasauli var sasniegt tikai ar bērnišķīgo atklātību pret Dievu.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (21, 33-43)
Kādus augļus no mums Kungs gaida? Gara augli, kuru gaida Kristus no saviem mācekļiem – mīlestība, prieks, miers utt. Kuru Viņš sūta pēc šiem augļiem? Ne tikai praviešus un taisnus cilvēkus. Viņš sūta mūs pašus pēc šiem augļiem. Tas cilvēks, kas atradās tuvāk man – vīna dārza Saimnieka vēstnieks, kas atnāca pārbaudīt, vai mēs gatavi parādīt to pašu mīlestību un mieru pret viņu. Katrs tāds sūtnis ir Jēzu „pilntiesīgs pārstāvis”, jo to, ko mēs darām tuvākajam – to mēs darām Kristum.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Jēzu, mana mīlestība, paņem visu, kas man ir, visu, kas es esmu, un rīkojies ar mani pēc Savas labvēlības, jo visu, kas man ir, bez atlikuma pieder Tev. Pārvērš mani Sevī, lai manī vairs nebūtu iespēju attālināties no Tevis un lai es neko nevarētu izdarīt, kam nemudinātu Tava tīra mīlestība. Āmen. Sv. Margareta M. Alakoka
Mises noslēgums un vadlīnija
Pamēģini katrā cilvēkā saskatīt Jēzu, un parādi viņam to pašu mīlestību, ko parādītu Jēzum!
2020.gada 11.oktobris
Parastā liturģiskā laika 28.svētdiena, Psaltērija XXVIII nedēļa
Vadlīnija:Viņš man liek ganīties zāļainās ganībās. Viņš mani vada pie skaidra ūdens. Viņš atspirdzina manu dvēseli un ved mani pa taisnības ceļiem Sava Vārda dēļ. (Ps 23, 2-3)
Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina darīt labus darbus un visā paļauties uz Dieva Gribu.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, Mans gans, apžēlojies par mums.
Kristu, Nāves Uzvarētājs, apžēlojies par mums.
Kungs, Mierinātājs, apžēlojies par mums.
I lasījums (Jes 25, 6-10)
Pirmajā lasījumā Jesajas pravietojums saka par Kristus Augšāmcelšanu. ”Viņš liks izzust šai kalnā tam ārējās čaulas plīvuram, kurā tērptas visas tautas”. Čaulas plīvurs tas ne tikai ciešanas, apvainojumi un apspiešana, bet arī grēka smagums, kurš kā slimība, kā lepra atdala cilvēku no Dieva un citiem cilvēkiem. Tas ir pirmdzimtais grēks, ar ko mēs esam iezīmēti un no kura nevaram atbrīvoties, kā tikai caur nāvi un augšāmcelšanu Tiesas dienā. Un Viņa tauta – tas jebkurš, kas liks savu dvēseli par Viņu un Evaņģēliju. Nāve jau tika aprīta. Un Augšāmcelšanas prieks ar mums katru dienu. Un pēdējā dienā būs varavīksne, Un Kungs atjaunos paradīzi uz zemes un Viņa tauta ieies kalnā un svinēs savās tikšanās ar Kungu un pasaules atjaunošanu. Pasauli, kura bija izdomāta un radīta pirmajā dienā.
Psalms 23
II lasījums (Fil 4, 12-14. 19-20)
Pāvels sarunu par garīgo dzīvi pabeidz ar aicinājumu priekam. Šis prieks – Valstības dzīves pazīme. Bet uzreiz Pāvels piemin par pazemību, par sevis pilnu atdošanu Dieva Gribai un par pasauli, par kuru Pestītājs pieminēja Pēdējo Vakariņu laikā, ka viņš „ne no šīs pasaules”. Vēl apustulis aicināja tikumiskai dzīvei: gan darbos, gan domās.
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (22, 1-14)
Šīsdienas lasījums piedāvā mums Jēzus līdzību par Valstību – par kāzu mielastu. Līdzība paskaidro, kas traucē sauktiem atnākt uz šo mielastu.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Jēzus Mīlestība savā pazemībā iet līdz galam. Euharistijā Viņš pazemojas, kļūstot par lietu –par gabalu maizes. Euharistija savā būtībā ir Mīlestības sakraments, sevis atdeves sakraments: Jēzus ir kļuvis Maize, lai mēs to ēstu, lai mēs Viņu varētu saņemt. Viņa Mīlestība gaida…; Viņš gaida sirdi, kas nāk, lai pukstētu Viņam, lai piederētu Viņam, lai sevi atdotu Viņam.
Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Mises noslēgums un vadlīnija
Klausieties Dieva balsi savā sirdī, pasakiet Dievam „Jā” un mēģiniet izmainīt savu dzīvi!
2020.gada 18.oktobris Vispasaules misiju diena
Parastā liturģiskā laika 29. svētdiena, Psaltērija XXIX nedēļa
Vadlīnija:Lai līksmo lauks un viss, kas tur zeļ un zaļo; lai gavilē visi meža koki Kunga priekšā, jo Viņš nāk. (Ps 96, 12)
Ievads
Šīsdienas liturģija mūs aicina izpildīt Dieva gribu un ar tīru sirdi kalpot Viņa godam.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, mūsu Ķēniņš, apžēlojies par mums.
Kristu, Pasaules Pestītājs, apžēlojies par mums.
Kungs, Dievišķā Debesu Uguns, apžēlojies par mums.
I lasījums (Jes 45, 1.4-6)
Pirmajā lasījumā pravietis Jesaja vēsta par Dieva Gribu: cilvēks, kuru Viņš izvēlējas, lai īstenotu pestīšanu, izpilda to veiksmīgi ne ar savu spēku un slavu, bet pēc Visspēcīgā gribas.
Psalms 96
II lasījums (1 Tes 1,1-5)
Otrajā lasījumā apustulis Pāvels atgādina mums, ka jāpateicas Dievam par visu, bet, kad mēs aizmirstam to izdarīt un sakām, ka tas ir mūsu nopelns vai kāda cilvēkā, bet ne Dieva, - tad mēs rīkojāmies netaisnīgi.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (22, 15-21)
Šajā lasījumā Jēzus aicina ķeizaram atdot to, kas ķeizaram pieder, aicina atdot valstij to, kas izriet no reālas zemes dzīves, bet noliedz valsts un to valdnieku dievišķību. Arī Viņš aicina Dievam atdot to, kas pieder Dievam.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
"Jēzus -konsekrētā Hostija- ir dzīvības Maize. Viņš tabernākulā gaida to, kurš nāk Viņā meklēt spēku un mierinājumu. Euharistijā apustulis mācās atvērt savu sirdi un ieklausīties brāļos; šeit viņš mācās kļūt saviem brāļiem par "maizi, kas ļauj sevi apēst".
Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Mises noslēgums un vadlīnija
Padomājiet, ko mēs varam atdot Dievam to, kas pieder Viņam! Un ja jūs atradāt atbildi, tad izdariet to!
2020.gada 25.oktobris
Parastā liturģiskā laika 30.svētdiena, Psaltērija XXX nedēļa
Vadlīnija:Kungs man atlīdzināja pēc manas taisnības, (..) un visas Viņa tiesas bija manu acu priekšā un es nenicināju Viņa baušļus. (Ps 18, 21,22)
Ievads
Šīsdienas liturģija mūs aicina iemīlēt Kunga baušļus, lai mēs būtu cienīgi saņemt Dieva solīto.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, mans Patvērums, apžēlojies par mums.
Kristu, Dzīvais un Patiesais, apžēlojies par mums.
Kungs, Dzīvā Mīlestības Liesma, apžēlojies par mums.
I lasījums (2 Moz 22, 20-26)
Pirmajā lasījumā mums Kungs atgādina par žēlsirdību pret citiem cilvēkiem. Žēlsirdība ir svarīgākā par taisnīgumu.
Psalms 18 (17)
II lasījums (1 Tes 1, 5c-10)
Otrajā lasījumā apustulis Pāvels saka mums, kas grūtībās ar prieku pieņem Svēto Garu, tas kļūst līdzīgs apustuļiem un Dievam un kļūst par visu ticīgo paraugu.
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (22, 34-40)
Šajā fragmentā Jēzus mums atgādina par galvenajiem baušļiem – par mīlestību pret Dievu un cilvēkiem. Kā jātic Dievam, ka jālūdzas, ka jāizpilda Viņa baušļus, tādā veidā mēs izpaužam savu mīlestību pret Viņu. Un tuvāko jāmīl ka sevi pašu. Padomājiet, kā jūs mīliet sevi un kā jūs tagad izpaužat savu mīlestību pret citiem!
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Dažreiz man ir grūti, bet ja Tu, Kungs, tā izdarīji manā dzīvē, nozīmē, ka tā tam jābūt. Un man jāiet uz priekšu pie Tevis, apritēt visus šķēršļus, un cienīgi atnāktu mājās. Palīdzi man, mana Mīlestība, šajā ceļā, ved mani, aklu, un esi mans Pavadonis. Nedod paklupt un krist grēka bedrē. Iemāci man uzticēties Tev, kā akls uzticas savam pavadonim, viņš tikai klausa viņu, viņš tikai vada viņu, un pats nemēģina spert soli, jo zina, ka var paklupt un pazust. Es gribu tādu ticību un mīlestību! Āmen.
(tulkots no krievu valodas)
Mises noslēgums un vadlīnija
Padomājiet, ko jums nozīmē vārdi par mīlestību! Kā izpaužas jūsu mīlestība pret Dievu un cilvēkiem?
2020.gada 28.oktobris
SV. APUSTUĻI SĪMANIS UN JŪDA, svētkia
Vadlīnija:Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus.
Ievads:Šodien mēs svinam sv. apustuļu Sīmaņa un Jūdas svētkus. Svētais Sīmanis ir viens no divpadsmit Jēzus izvēlētajiem apustuļiem, galilejietis. Viņš ir sludinājis Kristus mācību Ziemeļāfrikā un Persijā, kur arī mira mocekļa nāvē. Svētais Jūda tiek saukts arī par Tadeju. Viņš ir svētā apustuļa Jēkaba Jaunākā brālis, viņu uzskata par Svētās Ģimenes radinieku. Svētais Jūda ir nesis Kristus vēsti vispirms uz jūdu apgabaliem, tad uz Sīriju un Mezopotāmiju. Armēņi svēto Jūdu godina kā savu apustuli un liecina, ka tieši Armēnijā viņam tika nocirsta galva. Šīsdienas liturģija mūs aicina lūgties par Baznīcu, lai Tā turpinātu augtu un vēstu jaunas tautas ticībai.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, Visgudrākais Dievs, apžēlojies par mums.
Kristu, Baznīcas dibinātājs, apžēlojies par mums.
Kungs, gudrības devējs, apžēlojies par mums.
I lasījums (Ef 2, 19-22)
Šīsdienas lasījumā apustulis Pavels atbild visiem, kas ar viltus pieticību saka, ka Baznīcā viņš ir mazs cilvēks un ne vietējais, neesot vērtīgs un vispār gāja garām. Viņš saka: „Jūs jau neesat svešie un atnācēji, bet vienas valsts pilsoņi ar svētajiem un Dieva saimei”. Tā ir liela atbildība – atcerēties to, ka mūsu pilsonība ir Debesu Valstībā. Un ja mēs atsakāmies no tādas nenopelnītas privilēģijas, tad mēs atsakāmies no atbildības. Pavels mūs aicina ar pateicību un pazemību pieņemt šo atbildību.
Psalms 19 (18)
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (6, 12-19)
Stāstot par apustuļu aicinājumu, Lūkass neatklāj, pēc kādā principa Jēzus viņus izvēlēja, viņš tikai stāsta, ka viņi tika izvēlēti no Viņa mācekļiem. Pēc cilvēku domām, Jēzum vajadzēja izvēlēties labākus no labākiem. Bet Evaņģēlijs no mums neslēpj apustuļu cilvēcisko vājumu. Kristus atnāca atpestīt grēciniekus, un šie „tipiski pārstāvji” ne visā bija parasti: viņi bija spējīgi atbildēt Viņa aicinājumam.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Mums ir ļoti grūti saprast, kāpēc Kungs vēlējās kļūt par "kādu lietu", lai man dotu savu žēlastību. Viņš vēlējās kļūt par maizi un vīnu, kas ir vispieejamākās, visizplatītākās, visvienkāršākās lietas gan liela karaļa viesībās, gan uz nabadzīgo ļaužu galda, -kaut kas tāds, kas visiem var piederēt. Viņš izvēlējās maizi, ko ēd, un vīnu, ko dzer, lai visi varētu satikties ar Viņu.
Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Mises noslēgums un vadlīnija
Izteiksiet šodien vienu lūgšanu par mūsu Baznīcas svētumu!