2020. gada 3.jūlijs
Apustulis svētais Toms, svētki
Vadlīnija:Teiciet To Kungu, visas tautas! Slavējiet Viņu, visas tautas! (Ps 117,1)
Ievads:Svētais Toms ir viens no divpadsmit Jēzus izvēlētajiem apustuļiem. Tradīcija vēsta, ka vēlāk apustulis Toms, sludinādams Kristus mācību, aiziet līdz pat Indijai. Viņš mirst mocekļa nāvē, apliecinot savu ticību un mīlestību uz Jēzu. Šīsdienas liturģija mūs aicina ņemt savu krustu un sekot Kristum.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, Visspēcīgais Dievs, apžēlojies par mums.
Kristu, Baznīcas pamats, apžēlojies par mums.
Kungs, Dzīvības devējs, apžēlojies par mums.
I lasījums (Ef 2, 19-22)
Svētā Gara darbība ne tikai izmaina mūsu iekšējo stāvokli, bet arī ieved mūs īpašajās attiecībās ar citiem cilvēkiem. Šajā fragmentā Pāvels apraksta jauno cilvēku kopienu, Kristiešu Baznīcu kā templi, kuras pamatā ir Apustuļu ticība, bet Pats Kristus – stūrakmens, uz kura turas visa ēka.
Psalms 117
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis(20, 24-29)
Apustulim ir svarīgi pārliecināties ne tikai par augšāmcelšanās realitāti, bet arī, ka Augšāmceltā Miesai ir Ciešanu zīmēs. Pirmkārt, gan Tomam, gan mums, tas nozīmē, ka Kungs augšāmcēlies tajā pašā ķermenī, kurā ir panesis ciešanas. Otrkārt, tas nozīmē, ka Krusta ciešanas un Augšāmcelšanas nav atdalāmi viens no otra. To mums jāzina, kad dzirdām Kristus aicinājumu, ņemt krustu un sekot Viņam. Ja krusta ceļš neved mūs augšāmcelšanai un dzīvei, tad kā iet pa šo ceļu?
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Kungs, dod, lai es ar prieku dalītu to, kas man pieder, visiem trūkumcietējiem;
un pazemīgi lūgtu to, kas man ir nepieciešams, no tiem, kam tas ir.
No sirds es atzīstu visu ļauno, ko esmu darījis.
Un tagad lūdzos pacietību panest to ļaunumu, ko pašreiz ciešu.
Māci man neapskaust savus tuvākos par viņu svētību
un neaizmirst pateikties Tev, kad Tu uzklausi manas lūgšanas. Sv. Toms Akvīnas.
Mises noslēgums un vadlīnija
Atbalsti savu draudzi ar lūgšanu! Lūdzies par jauniem aicinājumiem uz priesterību un konsekrēto dzīvi!
2020. gada 5.jūlijs
Parastā liturģiskā laika 14.svētdiena, Psaltērija XIV nedēļa
Vadlīnija:Liels ir Tas Kungs un augsti teicams, neizdibināma ir Viņa varenība. (Ps 145, 3)
Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina atbrīvoties no grēka verdzības, lai iegūtu mūžīgo prieku.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, žēlsirdīgais Tēvs, apžēlojies par mums.
Kristu, mūsu patvērums, apžēlojies par mums.
Kungs, žēlastību dalītājs, apžēlojies par mums.
I lasījums (Cah 9, 9-10)
Pirmajā lasījumā Kungs runa, ka iznīcinās kara ratus un kara zirgus, salauzis ieročus… Atnāks pasaules laiks – tāda pasaule, kad ieroči vairs nebūs vajadzīgi. Kungs ne tikai piedāvās atlikt ieročus malā, bet Viņš iznīcinās visus vardarbības ieročus. Viņā Valstībā nebūs no kā aizsargāties. Viņa pasaule ir stiprākā par naidīgumu, un pati Viņa atnākšana lauž parastās uzbrukuma – aizsardzības shēmas. Viņš atņem iespēju uzbrukt un aizsargāties – un māca pieņemt un mīlēt.
Psalms 145 (144)
II lasījums (Rom 8, 9.11-13)
Otrajā lasījumā apustulis Pāvils saka, ka miesa ir grēcīga pēc savas būtības - tāds ir visums likums. Tāpēc iznīcināt grēka un dievišķas dabas pretestību cilvēkā var tikai patiess brīnums. Un tāds brīnums ir Dieva dzīve tos, kas atklāj Viņam savas sirdis. Un ja tas notiek, tad viss mainās. Un, ja Kristus ir mūsos, tad miesa ir mirusi grēkam, bet gars ir dzīvs taisnībai.
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (11, 25-30)
Šajā fragmentā Jēzus aicina ņemt krustu un mācīties no Viņa, jo Viņš ir lēnprātīgs un pazemīgs. Ja mēs to darīsim, tad atradīsim atvieglojumu savām dvēselē.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Tev, Kungs Jēzu Kristu, ir mūžīga slava un gods.
Par to, ka sūtīji Savu Svēto Garu Tavu mācekļu sirdīs
Un dāvāji viņiem pieaugt Dieva bezgalīgajā mīlestībā.
Esi cildināms,
Pieņem godības un pateicības mūžīgas dziesmas, Jēzu, mans Kungs,
Kas valda Debesu Valstībā savā Dievišķajā cēlumā,
Mājojot tur Savā Svētajā,
No Jaunavas Marijas pieņemtajā miesā.
Sv. Brigita
Mises noslēgums un vadlīnija
Atceries katru mirkli savas dzīves, ka bez nožēlas, nevar būt arī piedošanas.
2020. gada 12.jūlijs
Parastā liturģiskā laika 15. svētdiena, Psaltērija XV nedēļa
Vadlīnija:Svētīgs tas, ko Tu izredzi un kam Tu ļauj sev tuvoties un mājot Tavos pagalmos! (Ps 65, 5)
Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina atstāt malā visu to, kas traucē mums būt par īstiem kristiešiem, un atgriezties uz patieso ceļu.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, mūsu patvērums, apžēlojies par mums.
Kristu, mūsu Pestītājs, apžēlojies par mums.
Kungs, kas modini grēku nožēlu, apžēlojies par mums.
I lasījums (Jes 55, 10-11)
Bieži cilvēki (īpaši pilsētnieki, kā arī bērni) domā, ka lietus un sniegs – ir tikai draņķis, kura krīt no debesīm, lai visiem izbojātu noskaņojumu. Pravietis Jesaja mums atgādina, ka lietus un sniegs ir vajadzīgi, lai piepildītu zemi. Bez lietus un sniega vienkārši nekas neaugs! Tāpat notiek arī mūsu garīgajā dzīvē. Ļoti skumji, ja mēs sākam domāt, ka Bībele – tā ir grāmata, kura var vienkārši stāvēt uz plaukta. Ja mēs tā domājam, tad mūsu sirdī ir sausums, kuru mēs varam gan pamanīt, gan nepamanīt. Dieva Vārds – ir dzīvais ūdens, kurš ir vajadzīgs, lai mēs neizžūstu.
Psalms 65 (64)
II lasījums (Rom 8, 18-23)
Otrajā lasījumā apustulis Pāvels saka, ka ciešanām nav nozīmes mūsu dzīvē, salīdzinājumā ar godību, kas atspīdēs pār mums. Visa radība gaida šo dienu, kad būs tā godība, jo tā kopā ar mums klusībā cieš sāpes.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (13, 1-23)
Starp līdzībām par Valstību īpašu vietu aizņem līdzības par sējēju. Šīsdienas līdzībā Jēzus mums stāsta par to, kas traucē cilvēkam ieiet Debesu Valstībā. Un pirmais šķērslis šajā ceļā – „ceļš”, uzmanības trūkums pret To, Kas liecina par Valstību. Vārdi par Valstību un Pestītāju tajos laikos skanēja bieži, un daudziem, it īpaši, kas dzīvoja kā reliģiozs cilvēks, droši vien jau apnika šie vārdi. Var būt tieši šis pamudināja Jēzu runāt ar tautu, izmantojot līdzības: līdzība vienmēr pievērš uzmanību, nereti piespiež paskatīties uz labi pazīstamām un pierastām lietām ar negaidīto pusi, ļauj ieraudzīt to, kas citādā veidā paliktu nepamanīts.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Kungs Jēzu, Tu vēlies visu vai neko. Tev nav vajadzīgs, kas paliek mūsos. No tiem, kas vēlās sekot Tev, Tu vēlies visu, kas pieder viņiem, - viņu labumu un sirdis, un garīgo spēku. Tu teici mums: „Tas, kas neatdos visu, kas viņam pieder, nevar kļūt par Manu mācekli”. Mēs, esam nabagi ticībā, gaidām, ka Tu stiprinās mūsu paļāvību tā, lai mēs vienmēr būtu spējīgi Tev ticēt.
Brālis Rože no Tēzes
Mises noslēgums un vadlīnija
Atstājiet visus savus sliktus ieradumus, atstājiet neīsto ceļu un atgriezieties pie Dieva.
2020. gada 19.jūlijs
Parastā liturģiskā laika 16.svētdiena, Psaltērija XVI nedēļa
Vadlīnija:Redzi, Dievs ir mans palīgs, Tas Kungs ir tas, kas uztur manu dvēseli! (Ps 54, 6)
Ievads:Kungs, esi žēlsirdīgs pret saviem kalpiem un ielej viņos Savu žēlastību, lai viņi varētu ievērot Tavus baušļus, pilnveidot savu garīgumu un sasniegt Debesu Valstību
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, Tu esi liels un dari brīnumus, apžēlojies par mums.
Kristu, Tu esi varenais Dievs, apžēlojies par mums.
Kungs, Tu esi bagāts žēlastībā visiem, kas Tevi piesauc, apžēlojies par mums.
I lasījums (Gudr 12, 13. 16-19)
Pirmajā lasījumā Gudrais saka: „Tavs spēks ir taisnības sākums, un to, ka Tu valdi pār visiem, dot Tev iespēju saudzēt visus”. Lūk, Dieva loģika, bet ne cilvēka. Spēks kā taisnības sākums. Viņa spēks – taisnības sākums, kuru Viņš izmanto tikai labumam. Viņa valdība par visumu nav terors, bet rūpes. Un mēs, Viņu, radības, - neesam Viņam sveši. Tieši tāpēc Viņš saudzē visus, jo katrs ir dārgs un vērtīgs Viņa acīs.
Psalms 86 (85)
II lasījums (Rom 8, 26-27)
Dievs mīl mūs vienmēr, visu laiku, neatstājot pat uz mirkli. Un nekas „nevar mūs nošķirt” no Viņa mīlestības. Ārpus – nekas. Nekāda cita radība, pat ne skumjas. Tikai grēks. Grēks – var. Mēs paši varam. Dievs deva mums brīvību, tajā skaitā brīvību atteikties no Viņa, no Viņa mīlestības un piedošanas. Tēvs Daniēls Anžs rakstīja: „Grēks – mīlestības īssavienojums”. Mēs sākam pretoties Dieva mīlestībai, kad izdarām grēku, mēs attālināmies no tās – kad atsakāmies lūgt piedošanu. Dievs var piedot visu, visu, ko mēs nožēlosim. Viņš dod mums spēku piedot un lūgt piedošanu. Viņš dod mums spēku mainīties. Viņš mīl mūs un vienmēr pieņem mūs. Tikai mēs paši varam atteikties no Viņa, Viņš dod mums tādu brīvību. Un tad mēs sitam iekšā kārtējo naglu Viņa atvērtajās rokās, kuras ir vērstas pret mums.
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (13, 24-43)
Šīsdienas lasījums ietver dažas līdzības par Valstību, starp kuriem izceļas līdzība par kviešiem un par nezālēm. Šīs līdzības jēga, kuru paskaidroja Pats Jēzus, apvieno skaidrojumus par tiem garīgiem procesiem, kuri rit pasaulē arī šodien un beigsies tikai tad, kad Pestītājs atgriezīsies. Līdzība par kviešiem un nezāli atgādina mums par to, ka vēsture jau ir beigusies ar Mesijas atnākšanu šajā pasaulē; šodien mēs dzīvojam jau ne iepriekšējā vēsturē, bet pasaules beigās, atverošās Valstības laikmetā, kaut mēs nezinām, kad tas beigsies.
Jaunās kviešu atvases ne vienmēr ir viegli atšķirt no nezālēm. Dievs katram dod iespēju parādīt sevi līdz beigām. Pasaules beigās atnāks ne tad, kad Dievam apniks gaidīt, bet tad, kad nav jau ko gaidīt. Un tad sāksies pļaujas laiks. Un tā nozīme, Valstības laiks.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Mūsu Dievs, neizsmeļamais visā labuma avots, Tevi mēs godinām par Tavas mīlestības dāvanām. Dāvā mums žēlastību klausīties Tavus vārdus ar uzmanību un cieņu, un ar patiesām vēlēšanām saņemt to, ko tie apsola, un izpildīt to, ko tie pavēl. Iespiež Savus vārdus ne tikai mūsu prātā, bet arī sirdī. Un ar Svēto Garu pārveido mūs pēc Tava Dēla tēla.
Benedikts Pikte
Mises noslēgums un vadlīnija
Lūdzieties šodien par tiem cilvēkiem, kuri ir iekrituši grēkā, lai Dievs palīdzētu viņiem atgriezties!
2020. gada 25.jūlijs
Apustulis svētais Jēkabs, svētki
Vadlīnija:Tas Kungs lielas lietas viņu vidū ir darījis! (Ps 126, 2)
Ievads:Šodien mēs svinam sv.Jēkaba, apustuļa, svētkus. Svētais Jēkabs, svētā Jāņa Evaņģēlista brālis, Zebedeja un Salomes dēls un Kunga Kristus radinieks, tika saukts par Lielo, lai viņu atšķirtu no otra apustuļa ar tādu pašu vārdu. 31. gadā svētais Jēkabs bija klāt, kopā ar svēto Jāni un svēto Pēteri, pie svētā Pētera sievas mātes izdziedināšanas un pie Jaira meitiņas uzmodināšanas no miroņiem. Tanī pašā gadā Jēzus veidoja savu apustuļu kolēģiju, kurā Viņš uzņēma Jēkabu un viņa brāli Jāni. Viņš tos nosauca par pērkondēliem; laikam viņu dedzīgās darbības dēļ. Kristus bieži vien nostādīja svēto Pēteri, Jēkabu un Jāni augstāk par pārējiem apustuļiem. Vienīgi viņiem bija ļauts būt par lieciniekiem Kristus apskaidrošanās brīdī Tabora kalnā un vēlāk Viņa ciešanu stundās Olīvu dārzā.
Šīsdienas liturģija mūs aicina smelt spēku viņā sludināšanā un gūt atbalstu viņā aizstāvībā.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, Tu esi darījis lielas lietas, apžēlojies par mums.
Kristu, Tu atdevi savu dzīvi par mums, apžēlojies par mums.
Kungs, Tu stiprini mūs, apžēlojies par mums.
I lasījums (2 Kor 4, 7-15)
Šajā lasījumā tiek runāts ne tikai par kristiešu ceļa briesmām, bet arī par ciešanām un nāvi, turklāt bez kārtējā atalgojuma. Jo tam vienīgais motīvs ir, «lai arī Jēzus dzīvība parādītos», bet Dieva Dēls neatnāca, lai Viņam kalpotu, bet lai kalpotu citiem un atdot Savu dvēseli, lai atpestītu daudzus. Cik tālu no tā mūsu parastie priekšstati par cilvēka aicinājumu, par to realizāciju šajā dzīvē, par slavu.
Psalms 126
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (20, 20-28)
Šajā fragmentā Kristus uzdod jautājumu saviem mācekļiem, vai viņi ir gatavi izdzert to pašu biķeri, ko izdzēra Viņš, brīdinot viņus tieši par krusta ciešanām un jauta par gatavību dalīt šīs ciešanas kopā ar Viņu.Viņi atbildēja, ka var, bet diez vai viņi saprata tajā brīdī, kam viņi piekrita. Bet ar laiku viņi bija gatavi un viņa vārdi kļuva patiesi. Viņš atklāj, ka Pats atnāca šajā pasaulē, lai kalpotu citiem, un mums arī jākalpo citiem cilvēkiem.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Visu sevi, Kungs, Es lieku Tavās rokās.
Visu, ko es daru, Kungs, Es lieku Tavās rokās.
Visu, kā dēļ es strādāju, Es lieku Tavās rokās.
Visu, ko es ceru, Es lieku Tavās rokās.
Problēmas, kas mani uztrauc, Es lieku Tavās rokās.
Domas, kas jauc man galvu, Es lieku Tavās rokās.
Katru, par ko es lūdzu, Es lieku Tavās rokās.
Katru, kas man ir dārgs, Es lieku Tavās rokās.
Tavās rokās, Kungs, es lieku visas izvēles, kas ir manā priekšā.
Sargi mani, lai es neizvēlos nepareizu ceļu,
Kura galā ir sirdssāpes un slepenas asaras.
Tu, kam ir padoms, rādu mums ceļu, kurš ir taisns un drošs.
Osvalds, Keltu vakara lūgšanas
Mises noslēgums un vadlīnija
Pārdomā šodien, vai tu esi gatavs pārdzīvot ciešanas un atdot savu dzīvi par Jēzu, kā to darīja daudzie mocekļi?
2020. gada 26.jūlijs
Parastā liturģiskā laika 17.svētdiena, Psaltērija XVII nedēļa
Vadlīnija:Es Tevi meklēju no visas sirds. Neļauj man aizmaldīties projām no Taviem baušļiem. (Ps 119, 10)
Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina labvēlīgi izmantot pārejošos labumus un bez noguruma virzīties pie mūžīgiem labumiem.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, mans Sargātājs, aizstāvis apžēlojies par mums.
Kristu, ticīgo dārgums, apžēlojies par mums.
Kungs, Gudrības un saprāta Gars, apžēlojies par mums.
I lasījums (1 Ķēn 3, 5.7-12)
Ir saprotama Salamana vēlēšanās iegūt gudrību, kura ir tik vajadzīga valdniekam. Bet, lūdzot to no Dieva, viņš parāda sevi kā cilvēku ar dzelžaino loģiku un ticību. Viņš vienkārši spriež: tēvs lūdza dzimtes turpinājumu, un Kungs deva viņam mantinieku. Šis mantinieks – viņš pats, tas nozīmē, tieši viņu Dievs, visa dzīva Valdnieks, dzīves Saimnieks un tās Iemesls, tika izraudzīts valdīt un būt par piemēri tautai. Dievs neatstās valdnieku un dos viņam to, kas ir vajadzīgs Salamanam, lai valdītu. Viņš ir pārliecināts, ka Dievs vienmēr atbild par Saviem vārdiem un nekad nepārkāpj savus solījumus.
Psalms 119 (118)
II lasījums (Rom 8, 28-30)
Otrajā lasījumā apustulis Pāvels saka mums, tāpat kā arī romiešiem: mums jāsaglabā pārliecību šajā cerībā, viscietsirdīgāko pretestības un rūgto vilšanos apstākļos un zem vissmagāko laikā jūgam, tāpēc ka Pats Dievs paceļ mūs no pakāpiena uz pakāpieni. Dievs aicināja mūs, un mēs zinām to. Viņš attaisnoja mūs, un mēs ar ticību to pieņemam.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (13, 44-52)
Šajā fragmentā Jēzus stāsta līdzību par dārgu pērli. Šis rotas dēļ var atteikties no visa pārēja: tās vērtība pilnībā attaisno to. Par to cilvēks šaubas, - bet ja ticēs, ka Debess Valstība – maksimāli iespējama vērtība, tu saņem iespēju palikt, kad sāksies nozvejas analīze.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Tēvs, māci man Tevi slavēt un dziedāt Tev, mans Kungs un Mācītāj, no kura cēlušies gadsimti, saules gaisma un zvaigžņu skaistums... Tu esi radījis it visu, norādījis tā vietu un visu vadi savā apredzībā. Tu sacīji vārdu, un Tavs darbs bija veikts. Tavs Vārds ir Dieva Dēls, būtībā un cienībā vienlīdzīgs ar Tevi. Viņš valda pār pasauli. Un Dievs Svētais Gars apņem ik lietu un uztur tās ar savu aizsardzību. Es apliecinu, ka Tu esi dzīvā Trīsvienība, vienīgais un patiesais Karalis. Nemainīgais, kam nav iesākuma. Neizsakāmā būtība. Saprāts, kura gudrība ir nesasniedzama. Nesatricināmais spēks, bez iesākuma un bez beigām. Gaisma, ko neviens nespēj redzēt, bet Tu redzi visu.
Svētais Gregors no Nazianzas
Mises noslēgums un vadlīnija
Pildiet Dieva Gribu savā dzīvē un dariet ļoti daudz labo darbu.