2018. gada 1. novembris, Visu Svēto diena, svētki
Vadlīnija:Kas drīkst kāpt Tā Kunga kalnā, un kas stāvēs Viņa svētajā vietā? Kam nenoziedzīgas rokas un skaidra sirds, kam prāts nenesas uz nīcīgām lietām un kas ar viltu nezvērē. Tāds dabūs svētību no Tā Kunga un taisnību no Dieva, sava pestītāja. (Ps 24, 4-6)
Ievads:Visu Svēto dienā tiek pieminēti visi svētie un mocekļi, gan zināmie, gan nezināmie, kuriem nav veltīta īpaša diena Baznīcas kalendārā. Baznīcas svētie – mūsu palīgi un aizstāvji Dieva priekšā visās mūsu dzīves laikā, tāpēc bieža lūgšana pie viņiem ir katra kristieša dabiska vajadzība. Šīsdienas liturģija mūs aicina godināt visus Dieva svētus.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, Mūžīgais Dievs, apžēlojies par mums.
Kristu, Dieva Jērs, apžēlojies par mums.
Kungs, miera dāvātājs, apžēlojies par mums.
I lasījums (Atkl 7, 2-4.9-14)
Šodien mēs atceramies ne vienu, ne divus, pat ne divdesmit – mēs atceramies visus svētus. Nosauktais skaitlis simt četrdesmit četri tūkstoši nenozīmē konkrēto ciparu, bet pilnību. Kas viņi ir, svētie? No kurienes viņi nāk un ka sasniedz svētumu? Šīsdienas lasījumā ir atbilde uz šiem jautājumiem. Pirmkārt, viņi „nākuši no lielām bēdām”. Tas ir svarīgi mums, kad mēs sakām, ka ievērot baušļus ir ļoti grūti. Svētiem nebija viegli. Viņu ceļš nebija vīts ar rozēm. Viņi nogāja ciešanu ceļu – bet ieguva Kristus gaismu. Un, otrkārt, kas ir ļoti svarīgi, - tas ir svētuma avots. Ar ko viņi izmazgāja savas drēbes? Ar tikumisko dzīvi? Nē. Ar nožēlošanu? Arī nē. Ar Jēra asinīm. Visā svētuma avots – Viņš, tikai Viņš Pats.
Psalms 24
II lasījums (1 Jņ 3, 1-3)
Svētums ir izvēlēto liktenis, un tas ir raksturīgs ar tādām īpašībām, kurus parastam cilvēkam nesasniegt. Otrajā lasījumā apustulis Jānis aicina mūs cerēt uz Dievu, kas to darīs, attīrīs sevi, jo Viņš ir tīrs. Jābūt svētuma tīrībai, jo Dievs ir svēts. Un ir kāda cerība, kura var jebkuru attīrīt līdz tādām neiedomājamam stāvoklim.
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mt 5, 1-12a)
Šajā fragmentā Kristus sāk ar solījumu un iedrošinājumu, solot svētlaimi, kas sekos Viņam, tas ir, kaut kādu laimes augstāko pakāpi. Un tikai tāpēc, ka tas ir tāds pats ceļš, kur Viņš Pats iet pa priekšu mums un nepamet mūs.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Jēzu, dievišķais Mācītāj,
Tu, nonāci no debesīm,
lai mums dāvātu žēlastības pārpilnību.
Dari, lai tā mūsos pieaug
un kļūst par mūžīgajā dzīvē plūstošu straumi.
Tu, kas labprātīgi izvēlējies
neizmērojamas ciešanas
un Euharistijā dod sevi kā barību
cilvēku bērniem,
dari, lai mēs saprastu,
cik ļoti liels ir šis piemērs.
Lai Tevis aizdegtā mīlestības uguns,
iznīcina mūsu remdenības sārņus
un dāvā mums spēku
sekot aicinājumam – kļūt pilnīgiem,
kā Tēvs ir pilbīgs.
Piešķir mums izturīgu ticību,
dedzīgu mīlestību,
un nešaubīgu pārliecību cerībā.
Dāva mums ikvienā tikumā
varonīgu vēlēšanos
un paļāvību – ar Tavas
un mūsu Mātes palīdzību,
sasniegt svētumu. Āmen.
(Guljelmo Džakvinta)
Mises noslēgums un vadlīnija
Padziļiniet savu ticību un ceriet, ka arī jūs varēsiet kļūt par svētiem!
2018. gada 2. novembris, VISU TICĪGO MIRUŠO PIEMIŅAS DIENA, svētki
Vadlīnija:Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas; Viņš izglābj tavu dzīvību no pazudināšanas un vainago tevi ar mīlestību un žēlastību (Ps 103, 3-4)
Ievads:Baznīca vienmēr ir nenogurstoši aicinājusi lūgties par mirušajiem. Makabiešu otrajā vēstule (2 Mak 12, 45) lasām, ka doma lūgties par mirušajiem, par to, lai viņi tiktu atbrīvoti no grēkiem, ir svētīga un pestījoša. Katrā Svētajā Misē mēs pieminam savus mirušos brāļus un māsas, lūdzot, lai Baznīcas bērnu dvēseles tiktu šķīstītas no grēkiem un to sekām un lai kļūtu līdzdalīgas Kunga godībā Debesīs. Baznīca aicina novembra mēnesī apmeklēt kapus, rūpēties par aizgājēju kapa vietām un apzināties, ka mēs neesam šķirti - jau tagad mēs esam vienoti svēto sadraudzības kopībā. Baznīca apliecina un svin šo kopību jeb komūniju Jēzus Kristus Mistiskajā Miesā, uzsverot, ka ne tikai mēs varam ar lūgšanām palīdzēt mirušajiem, bet arī viņu aizlūgumi par mums var būt iedarbīgi un svētīgi.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, mūsu Gans, apžēlojies par mums.
Kristu, Debesu Maize, apžēlojies par mums.
Kungs, dzīvības Gars, apžēlojies par mums.
I lasījums (Sal gudr 3, 1-9)
Pirmajā lasījumā mēs lasām, ka taisnas dvēseles atrodas Dieva aizsardzībā un Dieva varā. Viņi esot labklājības un svētlaimes stāvoklī kopā un vienotībā ar Dievu. Dievs par mīlestību un taisnību viņiem dāvā svētlaimīgo nemirstību.
Psalms 23
II lasījums (Rom 5, 5-11)
Dievs patiesi savu mīlestību pret mums apliecināja ar to, ka Kristus nomira par mums, pirms mēs apzinājāmies, ka bez šis nāves nebūs iespējams pieveikt bezdibeni, kas nošķir mūs no Dieva. Mīlot, Viņš nevarēja atstāt mūs tur, kur mēs paši sevi iedzenam. Viņš nevarēja gaidīt, kamēr mēs sagribēsim atgriezties, kamēr mēs atteiksimies no grēka. Viņš atnāca, lai glābtu katru un tagad, kad Viņš jau ar savām asinīm atgrieza mums iespēju dzīvot ar Viņu, tagad jau nekas nevarēs mūs nošķirt. Ja mēs tikai paši neatteiksimies no tās, neizdomāsim iemeslu, kāpēc mēs neesam kopā ar Viņu. Ja mēs atradīsim kaut ko vairāk smagāku, kas gūs pārsvaru pār Kristus krusta nāvi.
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 6, 37-40)
Kungs nosauc Sevi par Maizi, kas dod cilvēkam neizsīkstošu dzīvības avotu. Ja padomāt, tas ir pilnīgi apbrīnojama lieta. Jo tieši šeit, šajā pasaulē, kas vairāk līdzīga ellei, nekā paradīzei, cilvēkam parādās iespēja dzīvot kopā ar Dievu, pieņemt to, kā dvēseles barību. Visi mūsu jautājumi par dzīves jēgu un mērķi, par ciešanām un nāvi, prieku un mūžību – atrod atbildi šajos Kristus vārdos.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Kungs! Cik labi ar Tevi un asarās, un aizkustinājumos, un priekā un cīņā! Tu – mana Mīlestība, Tu – mana Laime, Tu – mans Prieks, Gods un slāva Tev!
Kas ir cilvēks, ka Tu cieni viņu un rūpējies par viņu? Cik Tu esi varens, Kungs! Cik Tu esi žēlsirdīgs! Cik tu esi brīnišķīgs! Ja varētu katru sekundi atkārtot: Tu – mans Prieks, Tu – mana Mīlestība, Tu – mans Dievs! Un nekas tad vairs nav vajadzīgs, viss ir vienaldzīgs, nekur negribas iet, redzēt, runāt – tikai dziedāt Tev šo dziesmu. Lūk, kāpēc jau gribas pie Tevis – mājās, lai dziedāt savas mīlestības dziesmu un godāt Tevi!
Mises noslēgums un vadlīnija
Dosimies uz kapsētu un apmeklēsim mūsu mirušos, aizlūdzot par viņiem mūsu Mīļo Tēvu.
2018. gada 4. novembris
Parastā liturģiskā laika 31.svētdiena, Psaltērija XXXI nedēļa
Vadlīnija:Es Tevi mīlu no sirds dziļumiem, Kungs, mans stiprums. Tas Kungs ir mans akmenskalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, mans vairogs un mans pestīšanas rags, un mans augstais palīgs. Es piesaukšu To Kungu, kas augsti teicams, un tad es tikšu pestīts no saviem ienaidniekiem. (Ps 18, 2-4)
Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina iemīlēt Dievu ar visu savu sirdi, dvēseli, prātu, ar visu cilvēcības pilnību. Vienkārši Viņu mīlēt un būt pateicīgam par visu.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, mūsu tēvu Dievs, apžēlojies par mums.
Kristu, pats Sevi upurēdams, apžēlojies par mums.
Kungs, kas ir svēts, apžēlojies par mums.
I lasījums (5 Moz 6, 2-6 )
Pirmajā lasījumā Mozus mums saka iemīlēt Dievu, to Kungu. Un tas nozīmē - pazīt un cienīt Dievu, apbrīnot Viņu, ticēt un uzticēties Viņam, klausīties un godināt Viņu. Dievu jāmīl Viņa dabas pilnības dēļ, kas ir Viņu roku, dabas un žēlastības darbs; jāmīl Viņa rūpes un īpašas mīlestības dēļ pret visiem cilvēkiem.
Dievu jāmīl ar visu savu sirdi, dvēseli un ar visu spēku; ar apbrīnojamo mīlestību, ar visu esamību; ar visām sirds jūtām, ar lielo dedzību un gara degsmi, ar dvēseles patiesumu un ar visu žēlastības spēku, kura piemīt cilvēkam, ar tādu mīlestību, kura ir tik spēcīgākā kā nāve.
Psalms 18
II lasījums (Ebr 7, 23-28)
Otrajā lasījumā mēs lasām par Kristu, augsto priesteri, kas saskarās ar nāvi, uzvarēja to caur augšāmcelšanu. Tāds Augstais priesteris var iesvētīt Savu tautu un visu pasauli pilnībā, tā, lai viņš kļūtu par Valstības daļu, kāds arī bija Dieva nodoms no pašā sākuma.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 12, 28-34)
Šīsdienas Evaņģēlijā rakstu mācītāji gribēja uzzināt no Jēzus par galveno bausli visiem. Pat šodien daudzi cilvēki grib zināt, kas ir vissvarīgākais reliģijā. Daži saka, ka tas ir kristības, citi – jāiet uz baznīcu un piedalīties sv.misē. Vēl citi saka, ka mīlēt tuvāko un cīnīties par taisnīgo pasauli! Cituz uztrauc Baznīcas uzdevumi un parādības. Jēzus mums saka, ka vislielākais bauslis - mīlēt Dievu ar visu sirdi, dvēseli, prātu un mīlēt tuvāko kā sevi pašu.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Mans Dievs, mans Kungs, mans Tēvs - es Tevi ļoti mīlu, ar visu savu sirdi un dvēseli, ar savu prātu un savām domām. Tava mīlestība ir kā okeāns, tik dziļa un bezgalīga. Un es jūtu, ka tā aptver mani, ka tā mani aizsargā un palīdz pārvarēt visas grūtības un nelaimes. Un es esmu ļoti pateicīga Tev, ka Tu esi un ka Tu mīli mani. Atceries, mans Kungs, pat ja es esmu tālu no Tevis, es vienmēr Tevi mīlēšu, jo Tu radīji mani, Tu visu zini par mani – manas vājas un stipras puses, manas domas, manu pagātni, tagadni un nākotni. Tu vadi mani, Tu runā ar mani, Tu mīli mani.
Mises noslēgums un vadlīnija
Šodien pasaki Dievam, ka tu Viņu mīli un paļaujies uz Viņu gribu!
2018. gada 9. novembris, LATERĀNA BAZILIKAS IESVĒTĪŠANAS GADADIENA, svētki
Vadlīnija:Kungs ir mūsu patvērums un stiprums, palīgs mūsu bēdās. Tāpēc mēs nebaidīsimies, kaut zeme mainīsies vai zudīs un kalni grims jūras dzelmēs.
Ievads:Svētā Jāņa Laterāna bazilika ir celta tūlīt pēc tam, kad beidzās kristiešu vajāšanas, - 4. gs., kad Baznīcu vadīja pāvests Silvestrs I. Sākotnēji bazilika tika veltīta Kristum Pestītājam, vēlāk par tās aizbildņiem kļuva svētais Jānis Kristītājs un svētais evaņģēlists Jānis. Bazilikā ir notikuši pieci vispārējie Baznīcas koncili. Pāvests ir Romas bīskaps, un Laterāna bazilika ir viņa katedrāle. Tās iesvētīšanas gadadienu 9. novembrī atzīmē jau kopš 12. gs., sākotnēji to darot Romā, vēlāk - visā Romas katoļu Baznīcā, parādot godu bazilikai, kas ir "visu Romas un pasaules baznīcu māte un galva".
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, kas esi palīgs mūsu nelaimēs, apžēlojies par mums.
Kristu, kas ir Baznīcas dibinātājs, apžēlojies par mums.
Kungs, kas esi visaugstais Valdnieks, apžēlojies par mums.
I lasījums (Ech 47, 1-2.8-9.12)
Ecēhiēls saka, ka šī straume, kas tek no Dieva Mājokļa, piepilda visu zemi un visu atdzīvina, caur ko tā tek. Straumes krastos viss uzzied, ūdens pilns ar zivīm, un pat jūras ūdens, kurā ietek šī straume, kļūst „veselīgāks”, derīgs dzeršanai. Tā pravieši apraksta zemi, kas tiks pārveidota Visspēcīga valdīšanas dienā, Viņa pār grēku un nāvi uzvaras dienā.
Psalms 46
II lasījums (1 Kor 3, 9b-11.16-17)
Apustulis Pāvels mums atgādina, ka mēs esam Dieva templis, kur Kungs atrodas. Un kas iznicinās šo vietu, to cilvēku Dievs sodīs, jo Dieva templis ir svēts.
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 2, 13-22)
Kungs Jēzus šajā fragmentā runā ne tikai par kārtību, kurai jābūt Tēva Mājās, bet arī parāda, ka tagad Dieva klātbūtnes centrs - nav šeit. Viņš – Dievišķais Vārds, un Viņa miesa - patiesais Templis, kur Dievs ir reāli klātesošs, Viņš uz visiem laikiem kļuva par cilvēku – Jēzu. Kad Viņš ir klātesošs pārējie upuri un nodokļi zaudē savu nozīmi, jo upuris – visa Jēzus dzīve. Viņš pat šodien atceļ, dara nevajadzīgus mūsu upurus.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Tava Vārda dēļ, Kungs, glābj izkritušus ganus!
Tava Vārda dēļ, Kungs, apgaismo apmaldījušos Dieva gaismas nesējus!
Tava Vārda dēļ, Kungs, dāvā mīlestības žēlastību dažu ganu atdzīstošām sirdīm!
Tava Vārda dēļ, Kungs, sakrati vienaldzīgus starp Tevis izvēlētiem, lai viņi saskatītu bezdibeņa tuvumu!
Tava Vārda dēļ, Kungs, nedod triumfēt bezdievīgai mākslai baznīcā un atkal sūti mums krustu! Un svētus!
Tava Vārda dēļ, Kungs, dari tā, lai tabernākuls atkal kļūtu par mūsu Baznīcas un kristieša dzīves sirdī!
Tava Vārda dēļ, Kungs, svēti dvēseļu vajadzības, kas ir palikušu bez ganiem!
Tava Vārda dēļ, Kungs, pateicamies Tev par dārgo Priesterības žēlastību un lūdzam par daudziem patiesiem ganiem, kuri ir patīkamiem Tavai Sirdij, lai varētu gūt lielu ražu!
Tava Vārda dēļ, Kungs, dāvā mums visiem iemīlēt Tavu svēto Baznīcu tā, kā bērns mīl savu māti, un dzīvot Baznīcā un ar Baznīcu, līdz sasniegsim laimes pilnību! Āmen!
Mises noslēgums un vadlīnija
Dosimies mājās un kļūsim par sapratīgiem cilvēkiem, katru dienu savu svētnīcu saglabāsim kārtībā.
2018. gada 11. novembris
Parastā liturģiskā laika 32.svētdiena, Psaltērija XXXII nedēļa
Vadlīnija:Tas Kungs atdara acis aklajiem; Tas Kungs uzceļ nospiestos; Tas Kungs mīl taisnos. Tas Kungs pasargā svešiniekus un bāreņus un uztur atraitnes, bet bezdievīgo gaitām Viņš neļauj izdoties. (Ps 146, 8-9)
Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina atbrīvoties gan ar miesu, gan ar dvēseli no ienaidnieka kārdinājumiem un ar brīvo garu sekot Kristum.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, mūžīgs Ķēniņš, apžēlojies par mums.
Kristu, slimnieku veselība, apžēlojies par mums.
Kungs, tīras sirds avots, apžēlojies par mums.
I lasījums (1 Ķēn 17, 10-16 )
Atraitne – viena no tiem pagāniem, kas gandrīz kā pieņēmusi Izraēla Dievu. Kaut viņa, uzrunājot Eliju, Kungu nosauc par „tavu Dievu”, bet ne par savu, tomēr viņa izruna vārdus, ko teica ticīgie: „Dievs ir dzīvs!” Ar šo tikšanu Elijas saprata: pat ja tauta novērsās no Dieva, Viņš nepārstās atklāties tīrām sirdīm, kas ir gatavi atsaukties uz Viņa aicinājumu, neskatoties uz apstākļiem, kuros atradās viņi.
Psalms 146
II lasījums (Ebr 9, 24-28)
Apustulis Pāvels mums atgādina, ka Kristus upuris atšķiras no iepriekšējiem upuriem: Kristus upuris neatkārtojas atkal un atkal, tas kalpo par Valstības vēstures sākumu, kas beigsies ar svinībām un Pestītāja atgriešanām.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 12, 38-44)
Lasījuma arī lasām par atraitni, kas templim upurēja pavisam maz, bet šis sīkums bija viss viņa īpašums. Kristus pazeminājās un dalījās visu cietējos un nabago liktenī, un starp tiem arī tādiem, kā šī atraitne. Un tieši tādā stāvoklī Viņš visu Sevi atdeva par upuri. Tieši šajā fragmentā mums atklājās mazo darbu nozīme, un kā mēs sevi atdodam Dievam un mīlam Viņu.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Tu, Kungs, izveido mūsu dzīvi. Pietiktu mums paļāvības, lai Tev ļautu darboties! Un tomēr, cik bieži mūsu lepnums un augstprātība sasaista Tevi.
Veido mūs kā malu podnieka rokās, pēc Savas līdzības! Dari mūs par pakļāvīgiem Tavam Vārdam, lai mēs izpildītu Tavu Gribu. Tā, lai mēs vairāk kļūtu pat Taviem meistara darbiem. (Žils Bolaks)
Mises noslēgums un vadlīnija
Vai tu esi gatavs Dievam upurēt visu, kas tev ir? Gatavs pilnīgi paļauties un uzticēties Dievam?
2018. gada 18. novembris
Parastā liturģiskā laika 33.svētdiena, Psaltērija XXXIII nedēļa
Vadlīnija:Tu darīji man zināmu dzīvības ceļu, Tu piepildi mani ar prieku Sava vaiga priekšā, un jaukas, svētības pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas ir mūžīgi. (Ps 16,11)
Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina vienmēr ar prieku pielūgt Kungu, jo mūsu pilnīga laime ir uzticīgi kalpot Dievam, kas ir visu labuma avots.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, kas esi mana manta, apžēlojies par mums.
Kristu, mīlestības paraugs, apžēlojies par mums.
Kungs, mans padomdevējs, apžēlojies par mums.
I lasījums (Dan 12, 1-3 )
Pirmajā lasījumā mēs lasām par iespēju – Augšāmcēlšanās - , kas dota katram, tā ir pēdēja iespēja satikties ar Dievu, saņemt atbildi uz visiem jautājumiem, atrisināt visas nesaprašanās, palūgt piedošanu par visu, par ko nepaspējām dzīves laikā izdarīt. Un pēdējā izvēle: būt kopā ar tiem, kas gatavs dzīvot kopā ar Dievu Viņā Valstībā, vai pazaudēt visu, tikai uz visiem laikiem.
Psalms 16
II lasījums (Ebr 10, 11-14.18)
Šodien apustulis Pāvels saka par Kristus krusta upuri, ka tas ir upurēts tikai vienu reizi un nevajag to atkārtot, jo caur Kristu tiek dāvāta grēku piedošana. Un tāpēc tik svarīgi Kristus vārdi: „Kas vēlas sekot Man, atsakies no sevis, un paņem savu krustu, un seko Man”. Tieši krusta mīlestības ceļš veido mūs par tādiem cilvēkiem, par kuriem Kristus izpirka, par kuriem Viņš upurēja Sevi.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 13, 24-32)
Šīsdienas fragmentā tiek runāts par Dieva ilgo pacietību, jo Viņš gaida katru cilvēku un katram dod tikšanās iespēju kopā ar Viņu. Viņš iedeva mums svinīgo solījumu, par jaunām debesīm un zemi, kur būs patiesība. Mūsu pasaule var kļūt par jaunām debesīm un zemi, ja Kristus sprediķi katrs cilvēks uzklausīs. Ja par katra cilvēka dzīves pamatu kļūs Kristus darbi un mīlestība pret Viņu. Ja katrs caur nožēlu un dievbijību atradīs ticību, cerību un mīlestību.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Kungs, Jēzu Kristu, dari tā, lai mēs būtu žēlsirdīgi gan pret sevi, gan pret saviem tuvākajiem, un lai nekad netiesātu nevienu un nepārmest viņus, bet vienmēr, atkal un atkal būtu gatavi viņus piedot, kas mūsu apvainoja vai pārmeta. Kungs Jēzu Kristu, dāvā mums tādu spēku un drosmi, lai mēs varētu atdot gan sevi pašu, gan savus panākumus citu labā. Āmen. (sv.Antonijs no Padujas)
Mises noslēgums un vadlīnija
Lūdzieties par mieru pasaulē un neticīgo dvēseļu pestīšanu!
2018. gada 25. novembris, MŪSU KUNGA JĒZUS KRISTUS, VISPASAULES KARALIS, lieli svētki
Vadlīnija:Tas Kungs ir ķēniņš, tērpies godībā, ģērbies varenumā un apjozies ar spēku. Viņš ir nostiprinājis zemi, ka tā nekustas. (Ps 93,1)
Ievads:Pēdējā Baznīcas gada svētdiena ir Kristus, visas pasaules Karaļa, svētki. Pāvesta Pija XI iedibināti, tie apliecina Kristus valstības uzvarošo klātbūtni mūsdienu sekularizētajā pasaulē un uzsver Kristus atnākšanas eshatologisko būtību, kuru īpaši izteiks Adventa laiks. Apliecinot Jēzu Kristu kā pasaules Karali un Kungu, nozīmē atzīt, ka cilvēks savu brīvību pakļauj nevis kādai zemes varai, bet vienīgi Dievam. Baznīca tic un māca, ka visas cilvēces vēstures atslēga, centrs un mērķis rodams tās Kungā un Mācītājā - Jēzū Kristū.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, esi no mūžības uz mūžību, apžēlojies par mums.
Kristu, Dieva Atklāsme, apžēlojies par mums.
Kungs, apustuļu iepriecinātājs, apžēlojies par mums.
I lasījums (Dan 7, 13-14)
Pirmajā lasījumā Kungs parāda pravietim Danielam, kā Dieva Dēls pieņem varu un slāvu no Debesu Tēva. Kad cilvēks atzīst Kristu par Dieva Dēlu, kā to izdarīja Pēteris, tad viņam tiek dota jauna atklāsme – Kunga Apskaidrošana, lai apustuļi varētu satikt un atpazīt Augšāmcelšanās. Visa Atklāsmes pilnība – Jēzu Kristū, un šīs pilnības atklāšana notiek Baznīcā, kas virza visas tautas uz attieksmju padziļināšanu ar Dievu.
Psalms 93
II lasījums (Atkl 1, 5-8)
Kristus atnākšanas godībā tuvums ticīgiem nozīmē patstāvīgu gatavību un nomodu. Jānis mūs aicina ievērot pravietojumu, jo tas ir Dieva gribas pasludināšana caur Viņa sūtni.
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 18, 33b-37)
Evaņģēlija daudzās vietās tiek runāts par Dieva Valstību. Bet šajā fragmentā apustulis Jānis mums parāda, ka Dieva Valstība izpaužas Jēzus ciešanās. Cilvēka izvēle – Dieva Valstības īstenošanas nosacījums.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Es baidos, Kungs, teikt „jā”. Kur Tu aizvedīsi mani?
Es baidos izvilkt īsu salmiņu, es baidos parakstīties baltas lapas apakšā, baidos izteikt šo „jā”, pēc kura vēl jāsaka citi „jā”.
Bet vienalga, man nav miera. Tu seko man. Tu ielenc mani no visām pusēm. Es meklēju dārdienu, jo baidos saklausīt Tevi, bet kādā klusuma brīdī pielavies Tu.
Es aizbēgu no ceļa, jo pamanīju Tevi, bet taciņas galā Tu jau gaidi mani...
Bet es baidos, Kungs, teikt „jā”. Es baidos pasniegt Tev roku, - tad Tu turētu to Savā rokā.
Es baidos satikt Tavu skatienu, jo tas savaldzina. Es esmu gūsteknis, mēģinu izrauties, un cīnos, kaut zinu, ka esmu uzvarēts.
Jo tu, Kungs esi stiprāks, Tev pieder pasaule, no Tevis es to varu saņemt.
Palīdzi man teikt „jā”.
(Mišels Kuā)
Mises noslēgums un vadlīnija
Lūdzies Jēzus Vārda litāniju!
2018. gada 30. novembris, SV. APUSTULIS ANDREJS, svētki
Vadlīnija:Sekojiet Kristum un sludiniet Dieva godu, lai jūs dzird visas tautas.
Ievads:Svētais apustulis Andrejs, svētā apustuļa Pētera brālis, pirms sekošanas Jēzum bija svētā Jāņa Kristītāja māceklis. Viņš bija pirmais no nākamajiem Kristus apustuļiem, kas satika Jēzu Jordānas krastā un paklausīja aicinājumam sekot. Pēc tam Andrejs atveda pie Jēzus arī savu brāli. Svēto Andreju godina kā slāvu tautu apustuli. Viņš mira krusta nāvē Patrā, tur viņu arī apglabāja, bet vēlāk pārveda uz Konstantinopoli.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, visaugstais Debesīs, apžēlojies par mums.
Kristu, mūsu Aizstāvis, apžēlojies par mums.
Kungs, apustuļu apgaismotājs, apžēlojies par mums.
I lasījums (Rom 10, 9-18)
Šajā lasījumā apustulis Pāvels aicina sludināt par Jēzu Kristu un ar sirdi ticēt, ka Dievs Viņu augšāmcela no miroņiem. Kas to darīs, tiks pestīts.
Psalms 19
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mt 4, 18-22)
Vai jūs kaut kad iedomājaties, kāpēc Sīmanis, Andrejs, Jēkabs un Jānis tik nekavējoties reaģē uz Jēzus aicinājumu? Kas piespiež viņus to darīt? Kāpēc mēs neredzam šaubas, pārdomas, runas? Jēzus aicina viņus, un uz Viņa aicinājumu atteikties nav iespējami. Viņa balss ir tik stipra, Viņa personība ir tik pievilcīga, ka šaubīties par Viņa vārdu patiesību un Viņa klātbūtnē, vienkārši nesanāk. Aicinot 12 apustuļus, Jēzus iekļauj viņus Savā dzīvē, Savā kalpojumā.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Dievs apņem mani,
Dievs ieslēdz mani,
Dievs manos vārdos
Dievs manās domās.
Dievs manā sapnī,
Dievs manās pamošanās,
Dievs manā novērošanā,
Dievs manā cerībā.
Dievs manā dzīvē,
Dievs manās lūpās,
Dievs manā dvēselē,
Dievs manā sirdī.
Dievs manā piesātinātībā,
Dievs manā miegā,
Dievs manā dvēselē mūžīgi dzīvais,
Dievs manā mūžībā.
„Carmina Gadelica”
Mises noslēgums un vadlīnija
Sludiniet ar saviem vārdiem, sirdi un labiem darbiem par Jēzu Kristu!