2018. gada 7. oktobris
Parastā liturģiskā laika 27.svētdiena, Psaltērija XXVII nedēļa
Vadlīnija:Svētīgs ikviens, kas To Kungu bīstas un staigā Viņa ceļus! (Ps 128, 1)
Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina pateikties Dievam par Viņa bezgalīgo žēlsirdību un palīdzību.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, Visspēcīgais Dievs, apžēlojies par mums.
Kristu, nāves uzvarētājs, apžēlojies par mums.
Kungs, Mūžīgais Dievs, apžēlojies par mums.
I lasījums (1 Moz 2, 18-24)
Pirmais lasījums mums parāda, ka cilvēkam būt vienam ir grūti un tas nav labi, jo vientulība viņam laupa tuvus cilvēkus un līdzekļus, lai virspusēji attīstīt savu personību, jo šis process notiek saskaroties ar citiem cilvēkiem. Dievs rada Ādama palīgu, šie vārdi no vienas puses parāda sievas augstāko vērtību, jo viņa ir līdzīga vīram, tas ir, tāpat nes sevī Dieva tēlu, bet no otras puses – viņas atkarību no vīra, jo katrs palīgs stāv zemāk nekā viņa priekšnieks.
Psalms 128
II lasījums (Ebr 2, 9-11)
Otrajā lasījuma mēs lasām, ka Jēzus kļuva par mazāku eņģeļu priekšā un atpestīja cilvēku no grēka un nāves verdzības, Viņš tika vainagots ar slavu un godu kā Dievs-cilvēks, kas uzvarēja nāvi ar nāvi. Savā bezgalīgajā žēlsirdībā Viņš visus pievelc pie Sevis un savieno ar Sevi, Viņš nekaunas saukt cilvēkus par Dieva bērniem, par Saviem brāļiem.
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (10, 2-16)
Patiesība – Kristus vārdos „ko Dievs savienojis, to cilvēks lai nešķir”. Laulība – tā ir parādība, kas attiecās uz mūžību. Tā nedrīkst būt izpostīta ar cilvēka kaisliem. Kristus noraida Mozus šķiršanās atļauju, skaidrojot to ar cilvēka cietsirdību. Tas ir Vecās Derības šķiršanas principi Jaunajā Derībā pazaudē savu spēku. Apustulis Pāvels saka, ka noslēgta laulība ir mūžīga. Ja vīram un sievai nav spēka dzīvot kopā (kaut Dievs dāvā visu nepieciešamo, galvenokārt – mīlestību), tad viņiem jādzīvo atsevišķi (jāpaliek vienam) vai jāsalabo.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Tēvs, pilnībā atdodu sevi Tavas rokās. Dari ar mani to, ko vēlies! Tu mani esi radījis Sev. Nevēlos vairs domāt par sevi. Tev es gribu sekot. Ko vēlies no manis? Ko pieprasīsi no Manis, to es arī vēlos izpildīt. Tev upurēju savas vēlēšanās, apmierinātības, vājumus, plānus, spriedumus, kas attālina mani no Tevis un atmet atpakaļ, pie sevis. Dari ar mani to, ko vēlies! Es netirgojos. Es nesaku – es vēlos sekot Tev, jo es esmu vājš. Es vienkārši paļaujos uz Tevi, lai Tu vestu mani vienalga kur; es vēlos sekot Tev tumsā un vienīgi lūdzu dot man spēku šai dienā.
Mises noslēgums un vadlīnija
Padomā, vai tu esi gatavs pilnībā paļauties uz Dievu? Sekot Viņam ne tikai gaismā, bet arī tumsā; izpildīt to, ko Viņš vēlās, nevis tu.
2018. gada 14. oktobris
Parastā liturģiskā laika 28.svētdiena, Psaltērija XXVIII nedēļa
Vadlīnija:Atgriezies, Kungs, atkal pie mums! Apžēlojies par Saviem kalpiem! (Ps 90, 13)
Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina vienmēr darīt labus darbus, jo caur tiem Dievs mums dāvā Savu žēlastību.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, mans Radītājs, apžēlojies par mums.
Kristu, Dzīvais Vārds, apžēlojies par mums.
Kungs, dzīvības avots, apžēlojies par mums.
I lasījums (Sal gudr 7, 7-11)
Tā kā cilvēka dzīve ir diezgan bezpalīdzīga, Salamans Dievam prasīja gudrību un kad to saņēma, novērtēja to augstāk pār visām zemes dāvanām: bagātība, vara, veselība, skaistums, saules gaisma u.c. Kopā ar gudrību viņš saņem un tā bagātības, no kurām viņš atteicas. Tas priecājas viņu, jo gudrība mācīja viņu tos pareizi izmantot.
Psalms 90
II lasījums (Ebr 4, 12-13)
Ir kaut kāds svarīgais moments mums Bībeles Atklāsmē: Dievs, ideālais un nesasniedzamais, - runa. Viņš saka – un tiek radīta Pasaule. Viņš saka – un paradās dzīvība, Viņš saka – un tiek radīts cilvēks, tas, ar ko Dievs veido dialogu. Mēs redzam, ka Dieva Vārds ir ne tikai vārds, bet arī darbība. Viņa Vārdam ir vēl viena īpašība, kas piemīt tikai dzīvam sarunas biedram: katru reizi, kad mēs runājam ar Viņu, mēs dzirdām kaut ko jauno! Vārds iziet no dzīvā Dieva un nes dzīvību.
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (10, 17-30)
Kad bagāts cilvēks jautā Kristum par mūžīgas dzīves iemantošanu, viņš uzdod jautājumu, kas uztrauca visus. Būtībā, gandrīz katrs, par kuriem mēs lasām Evaņģēlijā, meklē atbildi uz šo jautājumu. Kungs saka, ka jāizpilda baušļi, un tālāk piedāvā cilvēkam atdot visu, kas viņam ir. Kungs piedāvā bagātam jauneklim kļūt par savu mācekļi, piedāvā cilvēkam krusta mīlestības ceļu. Viņš aicina katru no mums un mēs saprotam, ka šis ceļš ir grūts. Bet svarīgāk ne tas, ka ceļš ir grūts, bet tas, ka tas ir ceļš. Ar Dieva palīdzību pa šo ceļu var iet un cerēt ne uz bagātību, bet uz Kungu.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Ak, mans Dievs visdāsnākais, mans Radītājs, iespīd vēl spožāk ar Savu debess gaismu, lai visas sirdis piepildītos ar prieku! Nedusmojies Kungs un nepamet mani, bet ar Savu svētuma gaismu apblāzmo manu dvēseli, jo Tava debesu gaisma – tas esi Tu pats, mans Kungs.
Mises noslēgums un vadlīnija
Esi gudrs savā dzīvē un darbībās!
2018.gada 18. oktobris, Svētais Lūkass, evaņģēlists, svētki
Vadlīnija:Visiem Taviem darbiem būs Tevi, Kungs, teikt, un Taviem svētajiem būs Tevi daudzināt.
Ievads:Šodien mēs svinam sv. Lūkasa svētkus. Svētais Lūkass ir trešā Jēzus Kristus Evaņģēlija un Apustuļu darbu grāmatas autors. Lūkass ir dzimis Antiohijā, pēc tautības viņš ir grieķis. Pieņēmis kristības, Lūkass kļūst par apustuļa Pāvila uzticīgu mācekli un pavadoni viņa tālajos misiju ceļojumos. Lūkass ir miris mocekļa nāvē Ahajā sava mūža 84. gadā. Šīsdienas liturģija mūs aicina iet svēto ceļu un mīlēt ne tikai Dievu, bet arī visnabadzīgākos.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, Mīlestība pret visiem, apžēlojies par mums.
Kristu, Dieva mīlestības Sludinātājs, apžēlojies par mums.
Kungs, Mīlestības devējs, apžēlojies par mums.
I lasījums (2 Tim 4, 9-17a)
Pirmajā lasījumā apustulis Pāvels piemin Lūkasu, sakot: „Viens Lūkass ir kopā ar mani”. Šeit Lūkass ir tas, kas paliek blakus, kad ir beigusies svētki, kad dienas seko viens otrai, un ir piepildīti ar smago un nepateicīgo darbu. Viņš atcerēsies un saglabās galveno, viņš ir uzticīgs un pacietīgs. Un vēl viņš nekad neatteiksies no Tā, Kurā viņš tic.
Psalms 145 (144)
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (10, 1-9)
Šajā fragmentā ir teikts, ka mēs esam aicināti kļūt par apustuļiem un iet sludināt Dieva Vārdu par visu pasauli. Ir skaidrs, ka ne visiem jākļūst par misionāriem un sludinātājiem, bet, visas Baznīcas mērķis – sludināt par Kristu. Šīsdienas fragments palīdz mums saprast, pēc kādiem principiem jāveido tādu kalpojumu. Pirmkārt, atklātība un pilna uzticēšana Dievam, otrkārt, atklātība un labvēlība pret cilvēkiem, kuriem mēs nesam Evaņģēliju, treškārt, žēlastības reāla darbība caur mums – tā var izpausties caur labiem darbiem, lūgšanu, mieru vai vienkārši mīlošās sirds klātbūtni tur, kur trūkst mīlestības.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Tēvs, dāvā starp kristiešiem atklāties
Daudz svēto aicinājumu uz priesterību,
Kuri uzturētu dzīvu ticību
Un glabātu pateicīgo atmiņu par Tavu Dēlu Jēzu
Caur Viņa vārdu sludināšanu
Un Sakramentu īstenošanu,
Ar kuriem Tu nemitīgi atjauno Tavus uzticīgus.
Dāvā mums Tava altāra svētus kalpotājus, -
Lai viņi ir uzmanīgi un dedzīgi Euharistijas glabātāji,
Sakramenta - Kristus augtākās dāvanas
Par pasaules pestīšanu. Benedikts XVI
Mises noslēgums un vadlīnija
Šodien aizlūdziet par savu draudzi, lai tajā valdītu savstarpējā cieņa un mīlestība.
2018. gada 21. oktobris
Parastā liturģiskā laika 29.svētdiena, Psaltērija XXIX nedēļa
Vadlīnija:Kunga acs vēro tos, kas Viņu bīstas un cer uz Viņa žēlastību. (Ps 33, 18-19)
Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina izpildīt Dieva gribu un ar tīro sirdi kalpot Viņam.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, mūsu palīgs un vairogs, apžēlojies par mums.
Kristu, mūsu dzīves paraugs, apžēlojies par mums.
Kungs, taisnīgais Dievs, apžēlojies par mums.
I lasījums (Jes 53, 10-11)
Caur pravieša skumjo dziesmu ir redzams Tā cilvēciskais Vaigs, Kas cieš par Savas tautas grēkiem, Kas ar Savām brūcēm dziedina visas pasaules tautas.
Psalms 33
II lasījums (Ebr 4, 14-16)
Katrs, kas tic, jau piesaistīts Debesu valstības mieram un attīrīts ar žēlastību. Tomēr viņam pastāv briesmas būt kārdinātam ar mazticību un patvaļību.
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (10, 35-45)
Vai jums ir vēlēšanās maksimāli attīstīt savu garīgumu, lai kļūtu taisnākam, lai būtu tuvāk svētiem, savā veidā ambīcijas, pārdrošā tieksme kļūt par Dievišķās gribas ierīci šajā pasaulē. Un tad mēs ar neiedomājamo enerģiju metamies uz tiem, kam ir slikti, un ar visu spēku cenšamies viņiem palīdzēt. Un, lūk, šeit mūs gaida briesmas, par ko Kungs šodien runā. Darīt Dieva darbus var tikai tas, kam ir lemts.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Jēzu, mana mīlestība, paņem visu, kas man ir, visu, kas es esmu, un dari ar mani visu, ko vēlies, jo viss, kas man ir, bez atlikuma pieder Tev. Pārveido mani par Sevi, lai manī nepaliktu vairs iespēju kaut uz brītiņu attālināties no Tevis un lai es darītu tikai to, ko mudina Tava tīra mīlestība. Āmen.
Mises noslēgums un vadlīnija
Padziļinot savu ticību, neaizmirsti arī par labiem darbiem!
2018.gada 28.oktobris
Parastā liturģiskā laika 30.svētdiena, Psaltērija XXX nedēļa
Vadlīnija:Pateicieties Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, sludiniet tautu starpā Viņa darbus! Dziediet Viņam, spēlējiet Viņam, stāstiet par visiem Viņa brīnuma darbiem! (Ps 105, 1-2)
Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina iemīlēt Dieva baušļus un tos izpildīt, lai mēs varētu iemantot Debesu valstību.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, Izraēļa Dievs, apžēlojies par mums.
Kristu, pasaules Glābējs, apžēlojies par mums.
Kungs, svētuma avots, apžēlojies par mums.
I lasījums (Jer 31, 7-9)
Pirmajā lasījumā mēs lasām par Izraēla īpašām savstarpējām attiecībām ar Dievu, un tā kļūs par pirmo starp tautām.
Psalms 126
II lasījums (Ebr 5, 1-6)
Otrajā lasījumā mēs dzirdām, ka Kristus ne Pats Sevi iecēla par augsto priesteri, bet šo slavu Viņam iedeva Tēvs kā dāvanu. Kādā veidā izpaudās Jēzus priesterība uz zemes? Jo upurs, ko Viņš atdeva, - ir Viņa dzīve. Un tā, dāvana, ko dāvā Tēvs Dēlam – tā ir iespēja nomirt? Jā un nē. Jo tā nav tikai iespēja nomirt – tā ir iespēja paņemt uz Sevi svešu, mūsu nāvi. Šīsdienas lasījumā ir svarīgi, ka tas varēja notikt tikai Dēla un Tēva saskaņotībā. Un kaut runa ir par Dēla dzīvi – tā nav Viņa personīga lieta, bet Tēva svētības upurs nebūtu iespējams.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (10, 46-52)
Šodien mēs lasām Marka stāstu par neredzīga dziedināšanu. Tā nav tikai miesiskā dziedināšana, bet arī garīgā. Pēc sastapšanās ar Jēzu neredzīgais varēja redzēt ne tikai pasauli, bet arī pašo galveno – Dieva Dēlu.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Ak, Kungs, godinu Tevi: Tu – gudrība, kas mani ieskaidro, Tu – griba, kas dod man gribu. Tu – spēks, kas mani rada. Tu – žēlsirdība, kas mani paceļ, Tu – balss, kas mani sauc, Tu – Vārds, kas ar mani runa. Tu esi žēlastība, kas tiek dāvāta man, Tu – mīlestība, kas mani sagrābj. Tu – Gars, kas mani atdzīvina, Tu – providence, kas mani ved, Tu – miers, kas mani piepilda, Tu – svētums, kas mudina mani, lai man nebūtu miera, kamēr es neieraudzīšu Tevi. Ak, Kungs, es godinu Tevi.
Mises noslēgums un vadlīnija
Atveriet savas acis un sirdi Dieva mīlestībai!