2018. gada 2.septembrī
Parastā liturģiskā laika 22.svētdiena, Psaltērija XXII nedēļa
Vadlīnija:Kas staigā nenoziedzībā un dara taisnību, un patiesību glabā savā sirdī, tas pastāvēs mūžīgi!
Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina padomāt par savu garīgo dzīvi. Vai mēs pareizi izpildām Dieva baušļus, vai mums ir pareiza attieksme pret Dievu un cilvēkiem?
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, bezgalīgā laime, apžēlojies par mums.
Kristu, miera nesējs, apžēlojies par mums.
Kungs, miera un labestības Gars, apžēlojies par mums.
I lasījums (5 Moz 4, 1-2.6-8)
Mozus dod Izraēlai Kunga likumu kā nepārejošo vērtību. Dieva Likums — tā ir gudrība un saprāts, bet galvenais - tā ir dzīvā liecība Dieva klātesamības Viņa tautā. Un tieši tāpēc tas ir dzīvības avots. Visas tautas maldās tumsā, mēģinot atrast iespēju sasniegt savus dievus, bet tikai Izraēla tautai Kungs paskaidro, kā dzīvot, lai vienmēr būt kopā ar Viņu. Bet Mozus aicina ne tikai izpildīt visus baušļus un priecāties Likumam. Viņš atgādina par pateicību. Kā mēs viegli aizmirstam par Dieva labdarību! Un Mozus, zinot šo cilvēka īpašību, aicina saglabāt savu dvēseli, lai neaizmirstu par Dieva brīnumiem un saglabāt tos sirdī.
Psalms 15
II lasījums (Jk 1, 17-18. 21b-22. 27)
Otrajā lasījumā svētais Jēkabs atzīmē, ka jebkuras labas lietas avots ir Radītājs, tāpēc nepietiek tikai ar cilvēka spēkiem, lai izmainītos, pašu vājumu pārvarēšana balstās uz spēkiem, kurus mūsu Dievs dot.
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (7, 1-8. 14-15. 21-23)
Garīgās dzīves sakoncentrējums – sirdī. Par šo Bībelē ļoti bieži tiek runāts. Prasme ieskatīties tieši viņā, savas sirds apziņa un attīrīšana – lūk, ir atbrīvošanās ceļš. Un šo saka Pats Kungs: Viņš zina sirds dziļumus. Un Viņš, zinot vairāk par mums pašiem, nenoverošās no cilvēka. Jēzus runa par cilvēka patieso netīrumu, attīrīšanai jābūt arī patiesai. Un kas ir ārēji, neaiziet līdz sirdij. Un ko Kristus saka par likumu? Viņš skaidro, ka mīlestība pret vecākiem ir augstākā pār žēlastības dāvanām, sirds tīrība – svarīgākā par rokas tīrību. Mozus likums – lai dzīvotu pēc Dieva likuma, jābūt uzmanīgam pret sirdi, pret attiecībām ar Dievu un cilvēkiem, nekā pret likumu un noteikumu izpildīšanu.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Elpo manī, Svētais Gars, lai es domātu par svēto.
Mudini mani, Svētais Gars, lai es darītu svēto.
Vilini mani, Svētais Gars, lai es mīlētu svēto.
Stirpini mani, Svētais Gars, lai es sargātu svēto.
Glabā mani, Svētais Gars, lai es nekad to nepazaudētu. Āmen. (Sv.Augustīns)
Mises noslēgums un vadlīnija
Padomā, kas tev ir svarīgāks šajā dzīvē! Cilvēku atzinība vai pateicība no Dieva!
2018. gada 8.septembris, Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas diena, svētki
Vadlīnija:Ar prieku svinēsim Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas dienu, jo uz Viņu nogāja Taisnības Saule – Jēzus Kristus, Mūsu Dievs.
Ievads:Šodien mēs svinam Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas dienu – atceramies viņas nākšanu pasaulē. Mums jābūt pateicīgiem Dievam par to.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, Visaugstākais Dievs, apžēlojies par mums.
Kristu, Mūžīga Gaisma, apžēlojies par mums.
Kungs, Drosmes devējs, apžēlojies par mums.
I lasījums (Rom 8, 28-30)
Pirmajā lasījumā apustulis Pāvels saka mums, ka Dievs tos, kurus Viņš iepriekš noteica, pēc tam aicina, attaisno un izslavē.
Psalms 13
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (1, 1-16. 18-23)
Šodien mēs atceramies Jēzus cilts aprakstu un Jēzus piedzimšanas apstākļus. Ka Viņš glābs savu tautu no viņu grēkiem. Pateicoties ciltīm, mēs redzam, ka Dievs iekļaujas vienotībā ar visu cilvēci, iemiesojoties viena konkrētā tautā.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Kungs, mēs pateicamies Tev, ka esi devis mums Māti Mariju. Ar viņas un visu svēto aizbildniecību, kuros Tu esi pagodināts, mēs lūdzam Tevi, atver mūsu sirdis savam Vārdam, lai mēs pazemībā spētu pieņemt Tavu mācību. Atļauj Vissvētajai Jaunavai Marijai, Tavai uzticīgajai kalponei, vest mūs ceļā uz pilnību. Dāvā mums Svēto Garu, lai mēs varētu pareizi novērtēt, kāda nozīme mūsu dzīvē ir svēto labajam piemēram. Dari mūs stiprus savā Garā, lai mums pietiktu spēka sekot svētajiem un kādu dienu nonākt pie Tevis un piebiedroties visu svēto pulkam un Jaunavai Marijai, svēto Karalienei. Amen.
Mises noslēgums un vadlīnija
Vissvētākā Jaunava Marija esi mūsu paraugs, kā sekot savam aicinājumam. Esiet drosmīgi, sekojiet Kristum!
2018. gada 9.septembris
Parastā liturģiskā laika 23. svētdiena, Psaltērija XXIII nedēļa
Vadlīnija:Svētīgs tas, kura palīgs ir Jēkaba Dievs un kura cerība balstās uz To Kungu, viņa Dievu!
Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina meklēt Kristus ceļus, savu dzīvi balstīt uz Dievu un paļauties uz Viņa gribu.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, mūžīgs ķēniņš, apžēlojies par mums.
Kristu, ticīgo bagātība, apžēlojies par mums.
Kungs, klusuma nesējs, apžēlojies par mums.
I lasījums (Jes 35, 4-7a)
Kungs apsola ceļu, uz kura nav iespējams apmaldīties. Tāds ceļš var būt tikai viens – Viņš Pats, Ceļš, Patiesība un Dzīvība. Un tikai pilnīga paļāvība uz Viņu var atvest mūs uz šo ceļu. Un tad, ja mēs uzticēsimies un atdosim savu gribu Viņa rokās, Viņš kļūs mums par ceļu, un vairs nevajadzēs būt pieredzējušam un gudram… Pilnīga uzticība, pilnīga sevis atdošana Dieva gribai.
Psalms 146
II lasījums (Jk 2, 1-5)
Apustulis Jēkabs saka mums, ka tas, kas ievēro visu likumu un sagrēko pret kaut ko vienu, kļūst par vainīgo pret visu likumu. Tādā veidā, apustulis atraida izplatīto uzskatu par Dieva Likumu kā par aizliegumu un rīkojumu kopsavilkumu, kas jāizpilda pa vienam, un jo vairāk, jo labāk. Likums ir Radītāja griba par to, lai mēs dzīvotu un būtu svētie Viņa priekšā. Tādā ir atšķirība no cilvēku likumiem. Galvenais nav tas, kas ir aizliegts un kas ir atļauts, bet Tas, Kas aizliedz un atļauj.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (7, 31-37)
Cilvēki, kuri atveda Jēzum mēmo, ne tikai vienkārši prasīja Viņu izdziedināt, bet arī norādīja, kā to jāizdara. Viņi „prasīja uzlikt viņam rokas”, tas ir, nosvētīt slimo visa pūļa priekšā. Bet Jēzus aizved mēmo uz kluso vietu, kur vienatnē ar saviem apustuļiem dara fiziskās darbības, kas nav līdzīgas ar vienkāršo svētību: ieliek pirkstus ausīs, ar siekalām pieskārās mēlei… Cik bieži mēs savā dzīvē, lūdzot Kungu par kaut ko, mēs gaidām no Viņa saprotamas darbības. Bet Viņš dara Savus brīnumus ne pēc mūsu plāna, un tā, lai mēs pat nevarētu to redzēt, kā arī mēma draugi neredzēja brīnumu. Taču no šīs dziedināšanas un citi Dieva darbi nezaudē savu spēku.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Ak, Kungs Dievs, dāvā man visu, kas var pietūvot mani pie Tevis. Ak, Kungs Dievs, dari tā, lai es nepiederētu sev, bet pilnība kļūtu par Tavu. Ak, Kungs Dievs, atņem no manis visu, kas var attālināt no Tevis. (Sv. Nikolajs)
Mises noslēgums un vadlīnija
Ņem savu krustu! Strādā Dieva un cilvēku labā!
2018.gada 14.septembris, SVĒTĀ KRUSTA PAGODINĀŠANA, svētki
Vadlīnija:Mūsu Kunga Jēzus Kristu krusts ir mūsu glābšana, dzīve un augšāmcelšanās un caur kuru mēs esam pestīti un atbrīvoti.
Ievads:Šodien mēs svinam Svētā krusta paaugstināšanas svētkus, kurus kristieši atzīmē jau no pirmajiem gadsimtiem, atceroties pirmā kristīgā imperatora Konstantīna māti Helēnu, kura Jeruzalemē atrada krustu, pie kura tika pienaglots un mira mūsu Pestītājs un kuru viņa kopā ar visu tautu svinīgi pagodināja.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, kas ir mūsu patvērums, apžēlojies par mums.
Kristu, kas atpestīji cilvēkus, apžēlojies par mums.
Kungs, kas esi dzīvības avots, apžēlojies par mums.
I lasījums (4 Moz 21, 4b-9)
Ir apbrīnojami, cik skaidri un labi Dievs mūs pazīst. Tādas zināšanu skaidrības par sevi nav nevienam cilvēkam. Un Kungs, protams, izmanto Savas zināšanas, lai palīdzētu mums atrast ceļu pie Viņa un ieraudzīt Viņa gaismu.
Psalms 78
II lasījums (Fil 2, 6-11)
Pirmajā lasījumā Pāvels runa par vislielāko brīnumu – Dievs, Radītājs, kļuva par cilvēku. Viņš, Kungs, ne tikai nodzīvoja kā parasts cilvēks, bet arī pieņēma nāvi – apkaunošu. Bet visspēcīgais Dievs pieņēma šo smago nāvi, jo grēks ir ļoti smags un šausmīgs, ka atpestīšana ir iespējama ar tik dārgo cenu. It īpaši tāpēc Viņš piekrita uz tik šausmīgām sāpēm un apkaunojumu.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (3, 13-17)
Šajā fragmentā Jēzus runa ar Nikodēmu. Un stāsta par savu uzdevumu šajā pasaulē. Ka Viņš neatnāca sodīt pasauli, bet lai caur Viņu tiktu pestīta un glābta pasaule.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Ak, krusts, brīnumaina Dieva mīlestība! Krusts, Debesu slava!
Krusts, cilvēku mūžīga pestīšana! Krusts, ienaidnieku šausmas,
Taisnīgo spēks un uzticīgo gaisma.
Ak, krusts, uz kura Dievs cilvēka miesā kļuva par pestīšanas vergu, -
Tu ļāvi cilvēkam valdīt pār Debesīm. Caur tevi iespīdēja patiesa gaisma
Un netikla nakts aizbēga. (Sv.Paulins no Nolas)
Mises noslēgums un vadlīnija
Ņem savu krustu! Strādā Dieva un cilvēku labā!
2018.gada 16.septembris
Parastā liturģiskā laika 24.svētdiena, Psaltērija XXIV nedēļa
Vadlīnija:Dāvā Kungs mieru, kas cer uz Tevi un tic Taviem praviešiem!
Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina meklēt mieru un stiprināt savu ticību, ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, kas solīja pasaules Glābēju, apžēlojies par mums.
Kristu, kas aicini sekot Tev, apžēlojies par mums.
Kungs, kas iegravē Savus likumus mūsu sirdīs, apžēlojies par mums.
I lasījums (Jes 50, 5-9a)
Cik ir liela Kunga žēlsirdība un uzticība. Viņš katru dienu pievēršas cilvēkam, neskatoties uz to, ko cilvēks dara savā dzīvē. Dievs dod viņam iespēju dzirdēt patiesību, iespēju ne tikai dzirdēt, bet arī izteikt, lai „stiprinātu vajadzīgo”. Šī vārdu dāvana ir dota katram. Vienīgais, kas tiek pieprasīts no klausītāja – tas „neizdarīt soli atpakaļ” un klausīties, pat ja tas liekas savādi.
Psalms 116
II lasījums (Jk 2, 14-18)
Ticība – nav abstrakta teorija, tā dot impulsu darbībai un izpaužas darbībā, tāpēc starp ticību un darbiem nav un nevar būt pretrunu. Darbi izriet no ticības un ticībā izpaužas, un darbi apstiprina ticības esamību un patiesumu.
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (8, 27-35)
Jēzus divas reizes jautā, par ko Viņu uzskata. Droši vien pirmo reizi Viņš jauta tiem, kas tikai atnāca Viņu klausīties, bet otrreiz – apustuļiem. Un Pēteris atbild: „Tu – esi Kristus.” Bet kad Kungs paskaidro apustulim, kas notiks ar Viņu kā pasaules Pestītāju, Pēteris sāk dumpoties un izjūt sašutumu. Kungs nesola atbrīvot no ciešanām, bet, gluži otrādi, uzstāj tos pieņemt. Bieži mēs nākam pie Dieva ar saviem, jau noformētiem apsvērumiem un gaidām no Viņa kaut ko „cilvēcisko”, tajā paša laikā Viņš Pats grib mums to, „kas ir Dievišķais”.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Ak, mans visdāsnākais Dievs, ak, mans brīnumains Radītājs,
Iespīd vēl spilgtāk ar Tavu pārdabisku gaismu, lai ar prieku piepildās sirds!
Nedusmojies, Dievs, un Tu mani nepamet,
Bet ar Tavu svēto gaismu apgaismo manu dvēseli,
Jo Tava debesu gaisma – tas esi Tu pats, mans Dievs.
Un kaut mēs Tev iedevām daudz vārdu, Tu viens pats eksistē, jo Tu Pats – Vienotība.
(Sv.Simeons Jaunais Teologs)
Mises noslēgums un vadlīnija
Apliecini savu ticību labos darbos!
2018.gada 21.septembris, Apustulis svētais Matejs, svētki
Vadlīnija:Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus. (Ps 19,8)
Ievads:Šodien mēs svinam apustuļa Mateja svētkus. Viņš ir viens no divpadsmit Kristus izvēlētajiem apustuļiem un viens no četru Evaņģēliju autoriem. Mateja Evaņģēlijā īpaši atklājas saistība starp Veco un Jauno Derību, viņš uzsver, ka Kristus ir Vecajā Derībā Dieva apsolītais un praviešu sludinātais Mesija. Matejs sludina Kristus mācību vispirms Palestīnā, tad Sīrijā un Etiopijā. Apustulis un evaņģēlists Matejs Etiopijā mirst mocekļa nāvē.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, Visgudrākais Dievs, apžēlojies par mums.
Kristu, Vispacietīgākais Dievs, apžēlojies par mums.
Kungs, Mācītājs un Baznīcas aizstāvis, apžēlojies par mums.
I lasījums (Ef 4, 1-7. 11-13)
Apustulis Pāvels saka, ka katram no mums „ir dota žēlastība tādā mērā, kādā to Kristus mums ir dāvinājis”. Kristus dāvanas mēra – ir Viņa dzīve, atdota par mums! Viņa dāvana – Viņš pats. Dāvanas cena – neierobežota. Neierobežota un dāvāta žēlastība katram. Katram.
Psalms 19
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (9, 9-13)
Kad Jēzus pievērsās Matejam, tas nedomājot atstāja visu un sekoja Kristum. Acīmredzot, šajā Pestītāja uzruna bija kaut kas tik spēcīgs, ka šim muitniekam nevajadzēja uzdot jautājumus, viņam uzreiz kļuva skaidrs, ko viņam jādara. Pat Matejs nešaubījās ne sekundi. Arī mums ir tādi momenti, kad mēs patiesi saprotam, ko no mums grib Dievs, kad mēs atpazīstam Viņa balsi, kas pievērsts tieši mums.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Mans Dievs, mans Dievs, kad es saku, ka Tu – Visaugstākais, ka Tu – Viss, kas vajadzīgs visiem, Visvarenais, - šie vārdi ir kā tukšie gliemežvāki. Bet tie palīdz man klusumā un lūgšanā nomesties ceļos. Un, kad es saku par Tevi, ka man Tu – Vistuvākais, tuvāks pār manu vārdu, - tāpat, mans Dievs, es apzinos, ka realitāte bezgalīgi pārsniedz manu vārdu nepatiesību. (Žaks Loevs)
Mises noslēgums un vadlīnija
Dosimies mājās un centīsimies katru dienu atbildēt uz Dieva aicinājumu.
2018.gada 23.septembris
Parastā liturģiskā laika 25.svētdiena, Psaltērija XXV nedēļa
Vadlīnija:Dievs, palīdzi man ar Savu Vārdu, spried man taisnu tiesu ar Savu varu!
Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina sludināt savā dzīvē par Dieva mīlestību. Sludināt gan darbā, gan ģimenē, gan starp draugiem.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, ir mans palīgs, apžēlojies par mums.
Kristu, ir mans ceļš un dzīve, apžēlojies par mums.
Kungs, taisnīguma Dievs, apžēlojies par mums.
I lasījums (Gudr 2, 17-20 )
Pravietis darbojas uz normālo cilvēku nerviem vienkārši ar to, ka viņš nav tāds kā visi. Viņš pats – pat ne viņa vārdi – atmaskošana. Pilnīgi nav saprotams, ka šis cilvēks eksistē: jo viņa uzvedība ir pretrunīga visiem cilvēcisko attiecību zinātniskiem likumiem. Ja cilvēks neizvēlas mērķi būt par pravieti, bet vienkārši dzīvot Dieva mīlestībā, pasaulei vairs nav nekādas varas pār viņu, tāpēc tieši šī mīlestība ir pravieša atalgojums un atņemt to vairs neviens nevarēs.
Psalms 54
II lasījums (Jk 3, 16 – 4, 3)
Gudrība, kas nāk no augstumiem, no Dieva, māca mūs būt lēnprātīgiem. Un patiesi gudrs cilvēks, kad vajag, prot klusēt, un kad vajag – pārliecināt grēcinieku ar lēnprātību un mīlestību.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (9, 30-37)
Kāpēc tieši bērnu Kungs parāda par piemēru tam, ko jāpieņem, jo, liekas, katru cilvēku labi jāpieņem? Un ko nozīmē jāpieņem Kunga vārdā? Kungs aicina mūs būt žēlsirdīgiem. Tas nozīmē, pirmajām kārtām, pieņemt, negaidot neko pretim. Kristus aicina pievērst uzmanību nevis uz tiem, kas ir blakus mums un kas pret mums, bet uz tiem, kas nav pret mums, un tad izradīsies, ka viņi ir kopā ar mums.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Kungs, paliec ar mums, neej projām. Šis mirklis ir tik tuvu, mirklis, kad satiekam Tevi,
mirklis, kad meklējam Tevi un liekas – Tu gaidi mūs. Tu vēl nepateici visu, un mēs ļoti vēlāmies pazīt Tevi vēl mazliet labāk, baudīt šo mirkli - Tavu klātbūtni, un mantot pasauli. (Francisks Šanju)
Mises noslēgums un vadlīnija
Esi par ticības un Dieva mīlestības liecinieku savā ģimenē un starp draugiem!
2018.gada 29.septembris, Svētie Mihaēls, Gabriēls un Rafēls, Erceņģeli, svētki.
Vadlīnija:Visi debesu eņģeli godiniet mūsu Kungu!
Ievads:Jaunajā Derībā eņģelis Gabriels pasludina Jāņa Kristītāja un Jēzus dzimšanu, savukārt erceņģelis Miķelis ir attēlots kā debesu armijas vadonis, sātana uzvarētājs lielajā cīņā laiku beigās. Savukārt par eņģeli Rafaelu mēs vairāk uzzinām no Tobija grāmatas, kur viņš parādās kā sargeņģelis tiem, kas ceļo. Šodienas svētkos tiek godināti visi eņģeļi, kas ir Dieva vēstneši, atklāj Kunga gribu, izpilda Viņa pavēles, dzied un slavē Viņa godību un kam ir uzticēta kā atsevišķu cilvēku, ģimeņu, draudžu un diecēžu, tā arī visas Baznīcas aizsardzība.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, eņģeļu radītājs, apžēlojies par mums.
Kristu, eņģeļu prieks, apžēlojies par mums.
Kungs, prieka un miera gars, apžēlojies par mums.
I lasījums (Dan 7, 9-10. 13-14)
Pirmajā lasījumā pravietis Dāniēls stāsta mums savu redzējumu par Dieva Valstību un par Dieva Dēlu. Aprakstot, ka Viņš izskatās un kas Viņam kalpo.
Psalms 138
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (1, 47-51)
Šīs fragments ir ļoti vērtīgs, kā ļoti personisko attiecību ar Dievu, paraugs. Kas tur bija zem vīģu koka? Mēs nezinām, un tas ir svarīgi, jo tas ir saprotams tikai Natānaēlam un Dievam; Natānaēlam tas bija ļoti svarīgi. Šeit mums jāpievērš uzmanību tam, kad viņš sāka runāt ar Jēzu, viņš sāka ticēt. Šis vīģes koks ir atgriešanās simbols. Katram no mums ir savs vīģes koks, un mēs to lolojam un smeļam no tas garīgus spēkus. Bet svarīgs nav koks, bet saruna ar Dievu. Un šeit pirmais sāka runāt Kungs. Tas ir svarīgi. Mūsu lūgšana – tā ir atbilde uz Dieva aicinājumu.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Dieva eņģeļi, godiniet Kungu!
Jā, svētie eņģeļi, un es pievienojos jums, kas saka Dievam, ka visu saņemat no Viņa.
Ak, svētais eņģelis, varens sargs, kas rūpējās par svēto tautu, kuru priesterus tu veltī Dievam kā vīraka smaržu, - ak, svētais Mihaēls, lai esmu vienmēr spējīgs būt kopā ar Tevi, „Kurš ir kā Dievs”!
Ak, svētais Gabriēls, Tevi sauc „Dieva Spēks”, Tu paziņoji Marijai par drīzo Kunga atnākšanu, tāpat kā Danielām Tu paziņoji par Kunga atnākšanu nākotnē, - iedvesmo mūsos svēto nodomu – dzirdēt un pieņemt to, ko Tu pasludini.
Ak, svētais Rafaēls, Tavs vārds nozīmē „Dievs dziedina”. Dziedini manu dvēseli no akluma, kas vēl ir sliktāks, nekā svēta vīra Tobija redzes zaudēšana. (..)
Mans Dievs, sūti mums savus svētus eņģeļus: tos, kas kalpoja Jēzum pēc gavēņa, tos, kas stiprināja Kungu Viņa ciešanu laikā, kā arī tos, kas stāvēja pie Kunga Kapa un pasludināja Augšāmcelšanas.
(Žaks Benins Bosje)
Mises noslēgums un vadlīnija
Pasaki Dievam „Paldies!” par radītiem eņģeļiem, kuri mūs sargā no ļaunuma un stiprina ciešanās!
2018.gada 30.septembris
Parastā liturģiskā laika 26.svētdiena, Psaltērija XXVI nedēļa
Vadlīnija:Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus!
Ievads:Šīsdienas liturģija mūs aicina atbrīvoties no grēku verdzības un īstenojot savas dzīves mērķus neaizmirst par Dievu.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, taisnīgais Dievs, apžēlojies par mums.
Kristu, visgudrākais Dievs, apžēlojies par mums.
Kungs, gudrības devējs, apžēlojies par mums.
I lasījums (4 Moz 11, 25-29)
Cik ir smags ceļš uz apsolīto Zemi. Vēl grūtāks ceļš no verdzības. Cik mums ir pazīstama šī kurnēšana, bet mēs taču jau neesam „Ēģiptē, mēs – uz pārejas, šeit ir citi dzīves apstākļi un to, kas bija verdzībā, mums neder. Kungs ir kopā ar mums, Viņš iet mums priekšā, Viņš sūta debess mannu, kas palīdz izdzīvot tuksnesī. Mozum ir tik grūti to visu nest vienatnē, un Dievs sūta Svēto Garu uz septiņdesmit vīriešiem, lai viņi varētu dalīt ar Mozu šo smago nastu.
Psalms 19
II lasījums (Jk 5, 1-6)
Apustulis runa par to, kas notiek, kad cilvēks paļaujas uz bagātību, uzskata šo bagātību par savu pamatu. Bet šis bagātības dēļ viņš aizmirst Dievu, apzog tuvākos.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (9, 38-43. 45. 47-48)
Apustuļa jautājumu ļoti viegli saprast. Apustuli seko Kristum, pārdzīvo kopā ar Viņu ceļa grūtības, izjūt uz sevi farizeju nepieņemšanu … Negaidīti parādās kaut kas, kas nepārdzīvo šīs grūtības, bet saņem visas iespējamas dāvanas. Un mēs zinām, ka apustuļi ne vienmēr darīja brīnumus, kurus darīja Kristus… Mūsu dzīvē mēs bieži mokāmies ar līdzīgo problēmu, lūdzot no Dieva: „Kāpēc es lūdzos un gavēju, bet Tavas dāvanas uz mani tik spoži neatspoguļojas, kā uz kaimiņa, kas vispār neiet uz baznīcu?” Evaņģēlijā Jēzus dod mums Savu atbildi, sakot: „Neaizliedziet viņam”. Iznāk, mums jāskatās uz sevi, nevis uz citiem.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Mēs protam sāpīgi aizvainot citus ar saviem vārdiem,
Bet kļūstam par mēmiem kaut ko gaidot.
Mēs pieprasām savas tiesības,
Bet nepamanām, ka sāpinām citus.
Kungs, ieraksti mūsu sirdīs Savu taisnību!
Sūti Savu vārdu, Kas tiesa un attaisno,
Dod padomu un dziedina!
Piepildi mūs ar Tavas taisnības,
Miera un labuma katram cilvēkam
patiesām slāpēm. Āmen.
Mises noslēgums un vadlīnija
Padomā, kāpēc Kungs dažreiz nedzird mūsu lūgšanas?