2018. gada 6. maijā

6. Lieldienas svētdiena, Psaltērija VI nedēļa

Vadlīnija: Kungs nāk tiesāt zemi. Viņš tiesās pasauli pēc likuma un tautas taisnībā. (Ps 98, 9)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina godāt Kungu, palikt Dieva Mīlestībā un mīlēt tuvākos.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Mūžīgā Mīlestība, apžēlojies par mums.

Kristu, Mana Mīlestība, apžēlojies par mums.

Kungs, Mīlestības avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (Apd 10, 25-26. 34-35. 44-48)

Šajā lasījumā mēs lasām, ka Pats Kungs aicina pie sevis ne tikai jūdus un kristiešus, bet arī pagānus. Dievs aicina veidot ar Sevi attiecības jebkuru, kas dzīvo šajā pasaulē.

Psalms 98

II lasījums (1.Jņ 4, 7-10)

Otrajā lasījumā apustulis Jānis mums stāsta, ka Dievs ir Mīlestība, un aicina mūs mīlēt viens otru, jo kas nemīl citus cilvēkus, tas nepazīst pašu Dievu. Mīlestība eksistē tāpat, mīlestības būtība ir tāda, ka kaut kas vienkārši mīl, neprasot neko pretī.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 15, 9-17)

Cilvēka dzīvē ir divi ceļi: sekot Kristum, klausīties Viņa Vārdu vai atteikties no Viņa. Jēzus aicina mūs, klauvē mūsu sirds durvīs un lūdz „Palieciet Manā Mīlestībā”. Viņš jau mīl, neskatoties uz to, kas mēs esam un ko mēs darām – slikto vai labo. Nekas nenošķirs mūs no Viņa Mīlestības. Kaut Mīlestība stāv mums blakus, to var nepieņemt. Neredzēt to un nicināt, nepievērst tai uzmanību. Bet tā ir un būs mūžīgi. Un tāpēc Kungs mūs aicina palikt šajā mīlestībā, lai Viņš dāvātu mums dzīvi, dzīves spēku un mūžību – pašu Mīlestību. Ieejot šajā Mīlestībā, katrs no mums ne tikai atbild uz Mīlestību, bet ieej Mūžībā, darbojas savas pestīšanas dēļ.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Ak, Dievs, es noliecos Tava priekā: Tu – gudrība, kura man ieskaidro, Tu –griba, kura dāvā man gribu. Tu – spēks, kura mani rada. Tu – žēlastība, kura mani paceļ, Tu – balss, kura sauc mani, Tu – Vārds, kura mani uzrunā.

Tu – labums, kura man tika dāvāts, Tu žēlsirdība, kura man piedod, Tu – mīlestība, kura mani pārņem. Tu – Gars, kas mani atdzīvina, Tu – gaišredzība, kas ved mani, Tu – miers, kas mani piepilda, Tu –svētums, kas mudina mani, lai man nebūtu miera, kamēr neieraudzīšu Tevi. Ak Dievs, es noliecos Tava priekšā.

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies vēstīt par Dieva žēlastību, kurš palīdz mums pārvarēt visas grūtības un atjauno mūsu dzīvi.

2018. gada 10. maijā, Kunga Debeskāpšanas svētki

Vadlīnija: Dievs ir valdnieks kļuvis pār visām tautām, Viņš Savā svētajā goda krēslā. (Ps 47, 9)

Ievads: Šodien mēs svinam Kunga Debeskāpšanas svētkus. Šo svētku nosaukums atspoguļo notikuma jēgu - tā ir Jēzu Kristu, Mūsu Kunga, debeskāpšana uz debesīm, ir beidzies Viņa kalpojums uz zemes. Šis notikums vienmēr tiek svinēts 40 dienā pēc Lieldienām. Un tagad Jēzus Kristus ieies Sava Tēva debesu templī kā visas cilvēces Pestītājs. Šīsdienas liturģija mūs aicina vienoties lūgšanā uz Svēto Garu, jo cilvēkiem, kuri atdzimuši no Gara, ir atvērti debesu vārti.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ir Visaugstākais, apžēlojies par mums.

Kristu, kam ir dota visa vara debesīs un virs zemes, apžēlojies par mums.

Kungs, kas ir varens valdnieks pār visu pasauli, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ap 1, 1-11)

Pirmajā lasījumā Jēzus dod apustuļiem uzdevumu: liecināt pasaulei par Viņu un Viņa pestīšanu. No sākuma jāiet liecināt uz Jeruzalemi, pēc tam uz pa visu Jūdeju un Samariju, un pēc tā, pa visu zemi. Kristum viss ir iespējams, Viņam nav bezdibeņu, kurus izraka cilvēces ienaids, viens parādījās starp jūdiem un samariešiem – tauta, kuri tic Vienīgā Dieva un goda Vecās Derības patriarhus, bet viņu reliģiskās tradīcijas ļoti atšķiras no jūdu. Bet tas viss būs iespējams ne ar cilvēcisko spēku, bet ar spēku, ko dāvā Svētais Gars.

Psalms 47

II lasījums (Ef 1, 17-23)

Otrajā lasījumā mums tiek vēstīts par Jēzus Kristus varenību, ka Dievs Viņu uzmodināja no miroņiem un sēdināja pie Savas labās rokās, ka Viņš ielika Kristu augstāk par ikvienu varu, vārdu un visu pasaulē. Un apustulis mūs aicina lūgt Dievu, lai Viņš mums dotu gudrību un atklāsmes garu, lai Viņu izprastu.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 16, 15-20)

Šajā fragmentā Jēzus aicina savus apustuļus iet pa visu pasauli un sludināt Evaņģēliju visām tautām. Tas ir aicinājums arī mums, katrs var sludināt Kunga Vārdu gan darbā, gan skolā, gan ģimenē. Sludiniet visiem: „Kas ticēs un pieņems ticību, tiks glābts.”

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kad Tu domā par mani, ak, Jēzu,

tad es domāju gaiši un skaidri.

Kad Tu runā no manis, ak, Jēzu,

tad es runāju rāmi un patiesi!

Kad Tu darbojies manī, ak, Jēzu,

tad un mani darbi ir pareizi.

Mans darbs ir svētīts,

Un mans miers un svētīts.

Piepildi manu eksistenci,

Ielien visa manā būtībā,

Lai varētu saskatīt manī Tavu varenu mīlestību!

Dari tā, lai es jau šeit, uz zemes,

Ar Tavas žēlastības spēku varētu kļūt par visu visā.

Atnāc, kļūsti par paraugu manī. Āmen.

Mises noslēgums un vadlīnija

Šodien lūgsimies Sv.Garam, lai Viņš mums dotu Savu žēlastību un dāvanas, lai mēs varētu pieņemt visu, kas notiek mūsu dzīvē ar pacietību un ticību Dievam.

2018. gada 13. maijā

7. Lieldienas svētdiena, Psaltērija VII nedēļa

Vadlīnija: Uzklausi, ak, Kungs, manu balsi, kad es saucu, esi man žēlīgs un atbildi man! Mana sirds turas pie Tava vārda: “Meklējiet Manu vaigu!” Es meklēju, Kungs, Tavu vaigu. (Ps 27, 7-8)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina kļūt Jēzus sekotājiem un nest prieku šai pasaulei.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Tu esi mans gaišums, apžēlojies par mums.

Kristu, Tu esi mana pestīšana , apžēlojies par mums.

Kungs, Tu esi mans dzīves patvērums, apžēlojies par mums.

I lasījums (Apd 1, 15-17. 20a. 20c-26)

Pirmajā lasījumā Kungs mums parāda, ka ne cilvēks izvēlas savu aicinājumu, bet Dievs Pats izvēlas savu kalpu.

Psalms 103

II lasījums (1 Jņ 4, 11-16)

Otrajā lasījumā mēs esam aicināti mīlēt viens otru, jo Dievs visus vienādi mīl. Dievs nav redzams, bet ja mūsu sirdīs valda mīlestība, Kungs arī ir klātesošs mūsos.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 17, 11b-19)

Šajā fragmentā Jēzus runa par to, ka Viņa sekotāji, ka arī Viņš Pats, nav no „šīs pasaules”. Kristieši aicināti dzīvot pēc baušļiem, kuri nav salīdzināmi ar priekšstatiem par zemes bagātībām. Dieva aicinājums negarantē vispasaules atzīšanu, bagātību un labklājību. Viņš runa par citu atalgojumu – par savu „pilnīgu prieku”, kuras dēļ Kungs „velta Sevi”. Viņš iet uz krusta nāvi, lai mēs kļūtu par prieka nesējiem šajā pasaulē, kura atsakās no Viņa. Mēs esam aicināti dzīvot šajā sarežģītajā pasaulē, lai nemēģinātu izbēgt no tā, kas neatbilst mūsu priekšstatam par patieso. Cik bieži, sastapāmies ar kaut ko nelabo, mēs cenšamies to neredzēt, lūdzam, lai Kungs izņemtu to no mūsu redzesloka. Bet Kristus skaidri lūdz Tēvu, nevis atbrīvotu no šīs pasaules, bet saglabātu no ļaunuma.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Visspēcīgais Dievs, mēs Tev pateicamies, ka varam sajust Tavu Svēto Garu, kas aicina un darbojas mūsos, kas vēlās mūs stiprināt un iedvesmot, kas nenoturami ved mūs pēc Sevis! Pat kad mūs moka mazticība, mēs lūdzam, lai Tu piepildītu mūs ar Savu Klātesamību. Pieņem mūsu miesu un asinis, mūsu dvēseli, sirdi un garu! Mēs piederam tikai Tev, Kungs! Lai mūsu miesa un asinis, mūsu dzīve un darbs, mūsu prieks un pat ciešanas, būtu kā nerimstošā sekošana Tev, Kas dzīvo un valda Trīsvienīgas Mīlestības pilnībā.

Mises noslēgums un vadlīnija

Pilnīgi atdodiet sevi Dieva rokās un paļaujieties uz Viņa Gribu!

2018. gada 14. maijā, Svētais Matejs, apustulis un evaņģēlists, svētki

Vadlīnija: Ne mēs esam izredzējuši Kungu, bet Viņš mūs ir izredzējis, lai mēs ietu pa pasauli un nestu augļus.

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina sekot Kristum un sludināt par Dieva Valstību visiem cilvēkiem.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Tu visu siržu pazinējs, apžēlojies par mums.

Kristu, Tu mūsu dēļ nomiri, apžēlojies par mums.

Kungs, Tu mūs aicini kalpot Kungam, apžēlojies par mums.

I lasījums (Apd 1, 15-17. 20-26)

Pirmajā lasījumā mēs redzam, pēc kāda principā tika izvēlēts apustulis Matejs. Tas ir paraugs mūsu dzīvei, pirms mēs sākam kaut kādu darbu, vispirms jālūdzas, bet pēc tam izpildām to.

Psalms 113

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 15, 9-17)

Šajā fragmentā apustulis Jānis stāsta mums par Jēzus mīlestību. Kā Viņš mīl katru no mums, kā Viņš nomira mūsu dēļ! Viņš nevienkārši nomira, bet ar mokām, Viņam nebija ne grēku, ne vainu. Bet šeit slēpjas pats galvenais: skatīties uz Viņu, saprotot, ka tikai Viņš var tā mīlēt un dalīties ar šo mīlestību ar ticīgajiem Viņā.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Ak, mans Dievs! Visiem mums jāgodina Tava žēlsirdība, jo Tu visus mūs radīji Sava mūžīgas slavas dēļ un atpestīji ar Jēzus asinīm – Tava Dēla.

Jā, Jēzu, Tu esi tik tuvs man, tabernākulī, - un ar Tavām asinīm es esmu izpestīts! Visiem jāgodina Tevi, bet īpaši tas jādara man! Jau no bērnības Tu pagodināji mani ar bezgalīgo žēlastību… mans Dievs, Tava roka ir virs mani, bet es to pavisam nejūtu…

Cik Tu esi labs! Un kā Tu mani sargāji… Pat tad, kad es neticēju Tev, Tu paslēpi mani Savu spārnu ēnā! Un vajadzīgajā laikā Tu nolēmi, ka atnācis moments aicināt mani Tavā ganāmpulkā… (svētīgais Šarls de Fuko)

Mises noslēgums un vadlīnija

Šodien apzināsim, cik svarīga mūsu dzīvē ir ticība Jēzu Kristū, un ka to mēs apliecinām pildot Dieva gribu.

2018. gada 20. maijā, Vasarsvētki jeb Svētā Gara nosūtīšanas svētki

Vadlīnija: Es dziedāšu Tam Kungam visu savu mūžu, es slavēšu savu Dievu, kamēr vien šeit mītu!

Ievads: Šodien mēs svinam Kristus Lieldienu noslēpuma piepildīšanās svētkus. Vasarsvētkos Baznīcai tika dāvāts Svētais Gars – Baznīcas vienotības, mīlestības un svētuma Avots. Vasarsvētku notikumā tika atklāts kristietības dziļākais noslēpums – tas, ka Dievs atklāj sevi un dāvā savu dievišķo dabu nevis šīs pasaules gudrajiem un prātīgajiem, bet gan vājiem, pazemīgiem, pat bailīgiem cilvēkiem. Ne jau mēs paši sevi spējam glābt un pārveidot, to var izdarīt vienīgi Dievs, ja mēs atveramies, ļaujam Viņam darboties un paši līdzdarbojamies.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi Valdnieks pār visu zemi, apžēlojies par mums.

Kristu, kas esi mūsu Ceļš un Dzīvība, apžēlojies par mums.

Kungs, kas esi gudrības un prāta devējs, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ap 2, 1-11)

Pirmajā lasījumā mēs lasām par to, ka Svētais Gars piepildīja apustuļus tad, kad viņi visi bija kopā, bet ne atsevišķi, bet galvenais bija vienā prātā. Šie svētki parādā mums vienotības ceļu, saglabājot katra cilvēka identitāti, pie kuras Kungs vēršas.

Svētā Gara nosūtīšanas brīnums notiek ar visām tradicionālajām ārējām teofānijas pazīmēm: troksnis, vējš, uguns … Nepamanāmas iekšējas izmaiņas, kas notiek apustuļu dvēselēs, bet tieši ar šo momentu radās Baznīca – neredzama Dieva klātbūtne pārveidotās cilvēku sirdīs, kuri jūt un apzinās savu vienotību viens ar otru.

Psalms 104

II lasījums (1 Kor 12, 3b-7. 12-13)

Otrajā lasījumā apustulis Pāvels runā par daudzām svarīgām lietām, bet droši vien par būtiskāko – tas ir viņa vārdi par to, ka neviens nevar teikt: Kungs ir Jēzus, - kā vien Svētajā Garā. Apustulis runā par dažādām dāvanām, kalpošanām un spēkiem, bet galvenais ir viens pats Kungs. Ticība Jēzum Kristum – nekādā gadījumā nav cilvēka stāvoklis, bet viņa dzīves pozīcija, kura ir izvēlēta tikai brīvi. Un tieši tādā ticība ir galvenā Svētā Gara dāvana, kura ļauj kristietību atšķirt no visā pārējā.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 20, 19-23)

Šodienas Evaņģēlija fragments mums vēlreiz atgādina par mūsu uzdevumu šajā pasaulē, kuru dot mums Jēzus Kristus. Viņš piedāvā mums pieņemt Svēto Garu un sūta mūs sludināt pa visu pasauli.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Cik Tu esi varens, ak, Kungs, un Tavs spožums ir varens. Tu – viss, un viss ir Tev pa spēkam. Pildīts ar bezgalīgo dzīvi, Tev nekā nepietrūkst un atdusēsies mūžīgajā brīvībā. Bet Tava vara – tā ir ne tikai vara, bet arī patiesība un taisnība. Un Tavs varenums – ne tikai piespiešana, bet arī šķīstība un labums. Un Tava esamība – ne tikai īstenība, bet arī svētā jēga.

Tu tik esi patiess, cik eksistējošs, tik esi taisnīgs, cik varens, tik esi labs, cik spēcīgs, un Tava īstenība, ak, Kungs, kuras priekšā mūsu īstenība izgaist, pilnīgi vienota ar Tavu svētumu. Jo Tu patiesībā „Kungs Dievs, Radītājs, kas ir un bija ” un patiesībā „esi cienīgs uzslavas, un goda, un varas”.

Iemāci mani, kā sasniegt Tava varenuma noslēpumu. Dāvā saprast to, ar ko piepildās mana būtība, kad es noliecos Tava priekšā. Tā kā man tas ir atklāts, es esmu patiesībā. Tā kā es šo daru, esmu svēts. Tava priekšā godbijībā, mūžīgais Dievs, es atrodu patvērumu; un mana dzīve apjukt viltū un maldos, ja es aizmirstu par šo. Dāvini man, ak, Kungs, Tavas visvarenības prieku. Kad mēs ņemam dalību tajā, mēs esam bagāti. „Mēs Tevi slavējam, teicam un pielūdzam, mēs Tevi cildinām un Tev pateicamies, Tavas varenas slavas dēļ, ” tā mūs māca teikt Baznīca, „sūti mums žēlastību, lai mēs šo darītu ar sirds prieku.” Āmen. (no Romāno Gvardīni)

Mises noslēgums un vadlīnija

Lūgsim Svēto Garu, lai Viņš piepildītu mūs ar Savu žēlastību un savām dāvanām.

2018. gada 27. maijā, Trīsvienības svētki

Vadlīnija: Dziediet priecīgi Tam Kungam, jūs taisnie, visiem, kam skaidra sirds, klājas Viņu slavēt! Pateicieties Tam Kungam ar cītaru, spēlējiet Viņam uz desmitstīgu arfas! Dziediet Viņam jaunu dziesmu! Skandiniet jauki ar bazūnēm! Tiešām, taisni ir Tā Kunga vārdi, un visi Viņa darbi ir pilni uzticības. (Ps 33, 1-4)

Ievads: Šodien mēs svinam Trīsvienības svētkus un šīsdienas liturģija mūs aicina ar patieso ticību pazīt mūžīgas Trīsvienības godību un godāt Dievišķo Personu vienotību Viņu varenībā.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, mūsu palīgs un vairogs, apžēlojies par mums.

Kristu, mūsu draugs, apžēlojies par mums.

Kungs, neredzamais un apžilbinošs, apžēlojies par mums.

I lasījums (5 Moz 4, 32-34.39-40)

Kas ir Dievs? Ko mums jāzina par Dievu? Debesu un zemes Dievs, Neredzamais un Apžilbinošs, parādoties tumsā un ugunī, dot cilvēkiem likumu, baušļus. Caur šo baušļu izpratni mēs varam pazīt Pašu Dievu. Mēs nekad neuzzināsim visu par Viņu – Viņš ir Nesasniedzamais. Bet mēs varam pazīt Viņu – personīgi pazīt kā draugu. Tas ir svarīgi tagad, kad mēs saklausījām priecīgo ziņu, kas tika apsolīta visiem cilvēkiem, - Dievs kļuva par Cilvēku, tagad mēs varam veidot personīgas attiecības ar Viņu.

Psalms 33

II lasījums (Rom 8, 14-17)

Uzticoties Dievam, mēs pieņemam Viņa Valstību, tas ir Viņa valdīšana mūsu dzīvē, kura ienāk mūsos kā Svētā Gara vadība. Šodien apustuļa Pāvela galvenā doma – Dieva Gara klātesamība nepaverdzina mūs, bet piepilda mūs ar bērna mīlestību pret Dievu, Kas kļūst mums ne tikai kā Tēvs, bet „Abba - tā ebreju bērni maigi un laipni vēršas pie saviem tēviem.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 28, 16-20)

Šajā fragmentā Jēzus runa ar saviem apustuļiem par Viņa varu visā pasaulē un debesīs un par mācekļu uzdevumu, ka viņiem jāiet pa visu zemi un pie visām tautām un kristīt Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā. Iemācīt cilvēkus visām, ko Jēzus Kristus mācīja saviem apustuļiem.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, mans Jēzus, Tēvi vēlos mīlēt.

Mans Kungs, sevi no manis nenoslēpj!

Tev es saku, ka nebūšu spējīgs uz labu, ja Tu nepalīdzēsi man.

Tev es sacīju, ka Tevi nepazinu, ka es Tevi meklēju, bet atrast nevaru.

Kungs, atklājies man!

Tevi man jāpazīž, lai es varētu pats sevi pazīt.

Citu es vairs neko nevēlos darīt, kā tikai Tavu gribu izpildīt.

Kungs, uz sevi nepaļaujos, Tev es atdodu sevi. (Sv. Filips Neri)

Mises noslēgums un vadlīnija

Kļūstiet par apustuļiem kaut uz vienu stundu un sludiniet citiem par Kristu ne ar vārdiem, bet ar saviem darbiem!