2018. gada 4. martā
Gavēņa 3. svētdiena, Psaltērija III nedēļa
Vadlīnija: Ielūkojies uz mani un apžēlojies par mani, jo es esmu vientuļš un lielās bēdās!
Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina gavēt, lūgties un nodarboties ar labdarību, jo tas ir grēcinieku dziedināšanas ceļš.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, Tavi likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli, apžēlojies par mums.
Kristu, Tava liecība ir patiesa, apžēlojies par mums.
Kungs, Tava mīlestība ir mūžīga, apžēlojies par mums.
I lasījums (2 Moz 20, 1-17)
Pirmajā lasījumā mēs lasām Vareno dekalogu (10 baušļi) – Vecderības mīlestības apraksts, ko Dievs piedāvā cilvēkiem. Mīlestība pret Dievu ir unikālā, to nevar aizvietot, nevar izmantot savās interesēs. Tā meklē ne savas gribas, bet Dieva Gribas izpildīšanu. Mīlestība pret Dievu svētdara mūsu attiecības ar citiem cilvēkiem, tāpēc ka tie ir dārgi Dievam. Un Dievs atklājas ka tēvzemes, dzīvības, uzticības, valdījuma, taisnības un pasaules kārtības avots. Jaunajā Derībā tas pats tika noformulēts 1. vēstulē Korintiešiem - Mīlestības himnā.
Psalms 19
II lasījums (1 Kor 1, 22-25)
Krustā sistais Kristus – „jūdiem kārdinājums, grieķiem neprāts”… Vai Visvarenais Dievs nevarēja atrast kādu citu kārdinošo variantu? Varēja, bet nemeklēja. Tāpēc ka Viņš nekad neizvirzīja un neizvirza Sev ērtus un komfortablus mērķus… Jā, Viņš mīl cilvēku – bet tas nenozīmē, ka Viņš pārstāj būt par Sevi. Viņš darbojas Savu likumu iekšā. Un pat mums liekas, ka Viņš „neuzvedas kā Dievs” – patiesībā Viņš vienkārši necenšas atbilst mūsu priekšstatiem par to, kādam jābūt Dievam.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 2, 13-25)
Šajā fragmentā Jēzus runā ne tikai par kārtību, kādai jābūt Tēva Mājās, bet arī parāda, ka tagad Dieva klātbūtnes centrs – ne šeit. Viņš ir Dievišķais Vārds, un Viņa miesa – patiesais Templis, kurā Dievs ir reāli klātesošs, uz visiem laikiem kļūstot par miesu – Cilvēku. Viņa klātbūtnē upuri un ziedojumi zaudē savu nozīmi, jo upuris – visa Jēzus dzīve.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Kungs Jēzu, kad Tu dari brīnumus, kad augšāmcēlies godībā, - protams, Tu esi mans Dievs. Kad Tu esi arestēts, sadauzīts ar pātagām, kronēts ar ērkšķu kroni un atstumts – Tu tāpat vien esi mans Dievs. Kad šķēps ieduras Tavas krūtīs – vēl vairāk Tu esi mans Dievs. Tu esi Dievs tādā pilnībā, ka vēlies nostāties vājo pusē, to pusē, kam nekā nav, ko dot, tikai sevi pašu, viņu dzīves, viņu asinis. Un Tu runa un atklāj, ka nav lielākās mīlestības kā dāvāt, un, ka nav lielākās dāvanas kā mīlestības. Kungs Jēzu, tā stunda, kad Tevi visi pametīs, pavel man palikt kopā ar Tevi, jo Tu esi mans Dievs.
Luijs Sintass
Mises noslēgums un vadlīnija
Vairāk lūdzies un dari labus darbus!
2018. gada 11. martā
Gavēņa 4. svētdiena, Psaltērija IV nedēļa
Vadlīnija: Kristus pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei.
Ievads: Šīsdienas liturģija mūs mudina atgriezties, izvēlēties kristīgo askēzi, atmetot garīgo kūtrumu. Aicina nožēlot grēkus, būt pazemīgiem un paklausīgiem.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, kas mīl mūžīgi cilvēkus, apžēlojies par mums. Kristu, kas ir paklausīgs līdz pat krusta nāvei, apžēlojies par mums. Kungs, kas ir bagāts žēlsirdībā, apžēlojies par mums.
I lasījums (2L 36, 14-16.19-23)
Pirmajā lasījuma mēs lasām par to, ka Dievs sūtīja daudz vēstnešu tautām, jo Viņam bija to žēl, bet viņi nepieņēma tos. Pat ņirgājās par tiem un lamājas par viņiem. Un Dievs sodīja viņus.
Psalms 137
II lasījums (Ef 2, 4-10)
Otrajā lasījumā apustulis Pāvels runā par pestīšanu, kura nozīme ne tikai atgriešanos, bet arī jaunu dzīvi, kura sākas uzreiz pēc atgriešanās. Bet šis ceļš ir tikai sākums, vēlāk sākas cits etaps. Ne tikai dzīvot, bet arī sludināt par Dieva Valstību, lai atklātu to pilnībā visiem cilvēkiem.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 3, 14-21)
Dievs sūtīja savu Dēlu, lai Viņš atpestītu pasauli. Mīlestība atpestī, atbrīvo no grēka. Kāpēc Dievs tā mīlēja cilvēkus? Dievs mīl mūžīgi. Viņš sāka cilvēkus mīlēt jau kopš radīšanas. Neviens cilvēks nav šinī pasaulē gadījuma dēļ, bet ikviens ir Dieva radīts, gribēts, mīlēts tā, it kā viņš būtu vienīgais. Gavēņa laiks mums atgādina šo patiesību un mūs mudina būt pateicīgiem. Mīlestībā Dievs ir mūs atpestījis, lai mēs spētu dzīvot Jēzū Kristū uz šīs zemes un mūžībā.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Mans Dievs, es ne īpaši esmu vērtīgs, bet Tava mīlestība manī, un tā ir vērtīga. Patiesībā tikai vienam šajā pasaulē ir nozīme – Dieva mīlestība. Bezgalīga, neizskaidrojama mīlestība. Kā bērna mīlestība pret savu māti. Pilnīga mīlestība, kura aptver mūsu eksistenci katrā dzīves mirklī. Tikai šī bērna mīlestība, šī brīnišķā mīlestība, nodzēsīs visu, kas mūsos ir nepievilcīgs. Tikai viņa vēlāk svinēs uzvaru.
Gijs de Larigodi
Mises noslēgums un vadlīnija
Esiet paklausīgie Dievam un iemantosiet Debesu Valstību!
2018. gada 18. martā
Gavēņa 5. svētdiena, Psaltērija V nedēļa
Vadlīnija: Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu, jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam!
Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina dzīvot pēc Dieva Dēla mīlestības parauga, kas iemīlēja pasauli un atdeva Sevi uz nāvi.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, stiprais Dievs, apžēlojies par mums.
Kristu, dzīves paraugs, apžēlojies par mums.
Kungs, svētuma avots apžēlojies par mums.
I lasījums (Jer 31, 31-34)
Jauna derība šoreiz netiks ierakstītā uz akmens plāksnēm, ne uz papīra un ne uz diskiem. Derības nesējs – cilvēks. Dievs ierakstīs Savu gribu, Savu mīlestību, Pašu Sevi – cilvēkā, sāks darboties cilvēkā un caur cilvēku: no sākumā vienīgā Cilvēkā, pēc tam – visos tos, kas pievienosies Viņa derībai.
Psalms 51
II lasījums (Ebr 5, 7-9)
Otrajā lasījumā apustulis Pāvels mums saka, ka Kristus sniedza lūgšanas Tēvam, Kas varēja izglābt Viņu no nāves, un bija uzklausīts. Jēzus, patiesais Dievs, kļuva par patieso cilvēku, tas nozīmē, par mirstīgo. Viņš nogāja līdz beigām to ceļu, kuru iet katrs no mums. Un Tēvs uzklausīja Dēlu: pati nāve tika iznicināta ar Viņa nāvi, elles vārti sabruka, un tas pats moments, kas likās par zaudējumu, izrādījās par Viņa uzvaru.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 12, 20-33)
Krusts – Dieva Mīlestības pilnīga izpausme, Dievs mīl mūs līdz nāvei, un krusta nāvei. Ar šiem vārdiem Jēzus mums saka: „Es pietuvināšu jūs pie Sevis ar Savu mīlestību, apskaušu, paņemšu aiz roku un atvedīšu pie Tēva”. Līdz Kristus otrai atnākšanai, kamēr vēl nebeidzas laiks un mēs dzīvojam šajā zemē un grēkojam, mums nav cita ceļa, mums arī jānoiet caur krustu. Kristus atpestīja mūs un pēc Krusta būs Augšāmcelšanās. Bet ceļš pie augšāmcelšanās un mūžīgas dzīvēs iet caur Golgātu, uz kura mēs nekad nebūsim vieni, Jēzus būs blakus ar mums.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Jēzu, mēs ticam, ka Tu esi Tēvā un Tēvs Tevī, un mēs priecājamies, jo Tu ienāci Tēva godībā; bet lai Tava svētība iemieso mūsos savus solījumus un piedāvā mums šīs diženas dāvanas, kuri bija dāvāti apustuļiem Pēdējā vakarēdienā, pirms Tavas agonijas un pirms cietsirdīgām ciešanām, kas mūs izpirka. Dāvā mums žēlastību mīlēt viens otru, kā Tu mīli mūs, un mīlestībā atzīties, ka mēs – Tavi mācekļi. Lai esam vienoti ar saviem brāļiem, kā Tu esi vienots ar Tēvu. Un tajā dienā pieņem mūs, Kungs, savā patvērumā, kuru Tava mīlestība mums sagatavoja un kur mēs būsim kopā ar Tevi, un ieraudzīsim Tavu godību.
Kard. Žans Danjelu
Mises noslēgums un vadlīnija
Apsolīsim Jēzum lielāku uzticību! Meklēsim Viņu visur! Būsim vienoti ar Viņa krustu!
2018. gada 19. martā, Svētā Jāzepa svētki, lieli svētki
Vadlīnija: Lūk, nama turētājs, uzticamais un saprātīgais, kuru Kungs iecēla pār savu saimi. (Sal. Lk 12, 42)
Ievads: Šodien svinam sv. Jāzepa svētkus, kas bija Vissvētākās Jaunavas Marijas līgavainis, Jēzu Kristu audzinātājs un aizbildnis. Svēto Jāzepu godina kā jaunavu sargātāju, ģimeņu aizbildni un visas Baznīcas — Kristus Mistiskās Miesas — aizstāvi. Šīsdienas liturģija mūs aicina lūgties, lai visa pasaule sāktu ticēt Jēzum.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, kas ir visa Sākums, apžēlojies par mums.
Kristu, kas esi mūsu brālis un mūsu vadītājs, apžēlojies par mums.
Kungs, kas esi lielais Baznīcas veidotājs, apžēlojies par mums.
I lasījums (2 Sam 7, 4-5a. 12-14a. 16)
Pirmajā lasījumā Dievs saka, ka atnāks laiks, kad par pasauli valdīs Viņa Dēls, kas uzcels namu Dieva Vārdam, un Kungs nostiprinās viņu ķēniņa valdības troni uz mūžīgiem laikiem.
Psalms 89
II lasījums (Rom 4, 13. 16-18. 22)
Otrajā lasījumā apustulis Pāvels stāsta par to, ko mēs varam iemācīties no Ābrahāma. Patriarha ticība dod viņam ne tikai bērnu, ko viņš gaidīja, bet arī padara viņu par pravieti. Viņam tika apsolīts, ka viņš kļūs par daudzu tautu tēvu.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 1, 16. 18-21. 24a)
Jāzeps, uzzinot, ka Marija ir stāvokli, nolēma noslēpumā viņu palaist, lai neapkaunotu. Viņš nepastāsta viņas noslēpumu, neapvaino, bet cenšas pasargāt. Viņš ir tik jūtīgs pret citiem cilvēkiem un viņu vajadzībām, ka viņa auss dzird eņģeļa balsi, ka šis bērns ir no Svēta Gara. Dzirdot šo, Jāzeps paklausīja un pieņēma Mariju sava namā, neskatoties uz to, ka viņa bija stāvoklī. Pravietojuma vārdi, kuri bija Jāzepa sirdī visu laiku, šajā brīdī kļuva par lēmumu pieņemšanas pamatu. Dažreiz mums gribas, kad mēs pieņemam kaut kādu lēmumu, lai atnāk eņģelis un pasaka, ko darīt. Bet ja mēs nezinām Svētos Rakstus, kādā valodā viņš ar mums runās?
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Ak, Jēzu, maigu un pazemīgu sirdi, uzklausi mani!
Jēzu, dod man žēlastību to vēlēties!
Lai citi tiek par mani vairāk mīlēti,
Lai citi domas pasaules priekšā ir vērīgākas,
Lai citi tiek vairāk ievēroti, bet es – atstāts novārtā,
Lai citi kļūst svētāki, bet man tajā pašā laikā palīdzi iespēju robežās kļūt svētākam,
Ak, Jēzu, dod man spēku to vienmēr no jauna vēlēties!
no Pazemības litānijas
Mises noslēgums un vadlīnija
Šodien lūdzaties par neticīgajiem visā pasaulē, lai viņi ātrāk atklātu patieso ceļu uz pestīšanu.
2018. gada 25. martā, Pūpolsvētdiena, lieli svētki
Vadlīnija: Ozianna Dāvidam dēlam, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā! Ozianna visaugstākās debesīs!(Mt 21,9)
Ievads: Šodienas liturģija mūs aicina lūgt no Dieva tādu pazemību, uzticību un paklausību, kāda bija Kristum, lai mēs varētu līdzināties Kristum un būt līdzdalīgi arī Debesu valstībā.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, kas ir godības Ķēniņš, apžēlojies par mums.
Kristu, kas ir Ķēniņš – Pestītājs, apžēlojies par mums.
Kungs, kas ir Mīlestība, apžēlojies par mums.
I lasījums (Is 50, 4-7)
Šodien mēs atkal lasām par Dieva Dēla – Mesiju – paklausību. Viņa vārdi par Tēvu, mierinājuma, gaismas un patiesības vārdi izraisīja daudzos naidu, jo Kristus gaismā kļūst redzams, kāda tumsa ir mūsu sirdīs. Protams, vieglāk iznīcināt gaismu nekā cīnīties ar tumsu. Dieva Dēls saprot, cik smags ir grēks – un tieši tāpēc Viņš pārnes pazemojumus un nāvi ar mīlestību, zinot, ka nepaliks kaunā.
Psalms 22
II lasījums (Fil 2, 6-11)
Uz ko mēs spējīgi mīlestības dēļ? Uz daudz ko. Mēs varām izdarīt daudz dažādus labus darbus un uzvarēt daudz ienaidnieku... Bet tas viss nebūs mīlestības dēļ, bet sevi dēļ – paaugstināties, pievērst uzmanību, saņemt apkārtējo mīlestību. Bet Kristus parāda Savu mīlestību nevis ar uzvaras darbiem, bet pašuzupurēšanos. Ne ar paaugstinājumu, bet pazemojumu. Lūk, kā Dievs uzdod jautājumu: „No kā tu vari atteikties tā dēļ, kuru mīli, ko tu vari atdot viņa dēļ? Un patiesa Kristus mīlestība parāda, ka Viņš atdod patiesi visu.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 14, 1-15, 47)
Svētais Marks mūs aicina pārdomāt par uzticības un nodevības tematu, par Jūdu un sievieti, kas uzlēja eļļu uz Jēzus galvu. Šajā fragmentā Jēzus parāda mums vissvarīgāko garīgās dzīves likumu: dzīvas attiecības ar Dievu un Kristu svarīgākas par visu, pat par žēlsirdīgiem darbiem, tas ir, šo attiecību sekas. Nav iespējams sekot Kristum tikai idejas dēļ; bez personiskām attiecībām ar Viņu, bez tās mīlestības, kuru Viņš dāvā katram, kas gatavs uzticēties Viņam. Šīs mīlestības trūkums Jūdu noveda līdz Kristus nodevībai. Jēzus aicināja pieņemt Viņu kā Personību, ka Cilvēku, kuru vajadzēja iemīlēt kā cilvēku un draugu, bet nevis kā ideju nesēju un kustības vadītāju. Iemīlēt vai nodot? Izvēle, kuru jāpieņem katram, kas izlems sekot Kristum.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Kungs, piedod mūsu klusumu, kad jārunā. Piedod tukšus vārdus, kad jārīkojas. Piedod, kad sajaucam Tavus vārdus ar savu gudrību. Piedod, ka no visas sirds kalpojam tikai tiem, kas mums ir patīkams. Piedod mūsu viduvējību, piedod mīlestības un nesavtīguma trūkumu. Piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam mūsu parādniekiem, un iemāci mūs piedod, neizjūtot tajā laikā pazemojumu. Kungs, piedod mūsu lūgšanas sīkumainību. Piedod klusumu, kad Tu gaidi sajūsma vārdus. Piedod tukšu runāšanu, kad Tu gaidi sirds atklāšanu klusumā, sirdi, kura ir pilna ar slāpēm pēc Tevis un cerības. Kungs, iemāci mūs lūgties – lai sirds runā Sirdij, lai sirds sagaida no Sirds, lai mīlestība, kura piepilda Tavu sirdi, ienāks mūsu sirdīs un no turienes – pasaulē.
Mises noslēgums un vadlīnija
Izvēlies, vai sekosi Kristum, vai paliksi tumsā!
2018. gada 29. martā, Lielā Ceturtdiena
Vadlīnija: Es pildīšu Tam Kungam savu solījumus visas Viņas tautas priekšā! (Ps 116, 14)
Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina būt par atpestīšanas vēstnešiem pasaulē, kā savā laikā bija apustuļi.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, kas esi mūsu Tēvs, apžēlojies par mums.
Kristu, kas esi mūsu Glābējs, apžēlojies par mums.
Kungs, kas esi Dieva un Dēla Gars, apžēlojies par mums.
I lasījums (2 Moz 12, 1-8. 11-14)
Pirmajā lasījumā mēs lasām par Izraēla tautas pirmo Pashas svinēšanu un upuri Dievam. Pasha – piedzimšanas un dzīves svētki. Šos svētkos kopīga jēga tiek izpausta atsevišķos rituālos. Lai Izraēla tauta kļūtu par Dieva cienīgu tautu, viņai vajadzēja attīrīties. Vienīgais līdzeklis tam Vecajā Derībā bija upuri. Ar upuri sākas, un tas ir galvenais Pashas svinēšanā. Pashas ēdiena rituāls simbolizēja kopīgo vienotību starp cilvēkiem un Dievu. Ar izeju no Ēģiptes ebrejiem sākas jauna dzīve, iezīmēta ar daudziem Jehovas žēlastībām pret Savu tautu.
Psalms 116B (115)
II lasījums (1 Kor 11, 23-26)
Otrajā lasījumā svētais Pāvils stāsta mums par to vakaru, kad Jēzus ņēma maizi, pateicas un nolauzot un biķeri ar vīnu, nosaucot to par Savu Miesu un Asinīm. Un Jēzus aicina to darīt Viņu piemiņā, kamēr Viņš neatnāks otro reizi.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jn 13, 1-15)
Šajā fragmentā Kungs Jēzu runa ar mācekļiem kā ar Saviem mīļotiem bērniem, kā ar Saviem draugiem. Viņam paliek maz laika, lai iemācītu viņiem vienu galveno tikumu – pazemību un mīlestību starp viņiem, kuri būs viņiem tik nepieciešami kalpojumam nākotnē, - Viņš piecēlās un deva viņiem pēdējo pazemības un mīlestības stundu. Kungs sacīja Pēterim, ka viņš, ja nebūs attīrīts ar Kristu, nevarēs būt kopā ar Viņu Debesu Valstībā. Tādā veidā kāju mazgāšana šeit nozīmē ne tikai aicinājums mācekļiem būt pazemīgiem, bet arī kā darbība, kura viņus attīra no grēkiem, kura ir vajadzīga katram cilvēkam, lai tiktu pestītām. Kungs šeit runa ne par to, ko tieši jādara Viņu mācekļiem, bet par to, kā viņiem jādara, ar kādām domām un jūtām jākalpo tuvākam. To jādara mīlestības dēļ, kā to darīja Pats Kristus.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Svētā Euharistija, mūsu vienīgā cerība ikdienas dzīves vientulībā un pelēcībā. Svētā Euharistija, mūsu vienīgā cerība, kad brūk mūsu cerības un mūsu pūles ir veltas. Svētā Euharistija, mūsu vienīgā cerība, kad esam ienaidnieka bultu un elles tīklu ielenkumā. Svētā Euharistija, es paļaušos uz Tevi, kad grūtības pārsniegs manus spēkus un kad redzēšu, cik neauglīgi ir mani centieni. Svētā Euharistija, es paļaušos uz Tevi, kad vētra plosīs manu sirdi un samulsusī dvēsele cīnīsies ar šaubām. Svētā Euharistija, es paļaušos uz Tevi, kad man nepietiks spēka veicamajiem darbiem un kad mani nemitīgi vajās neveiksmes. Svētā Euharistija, es paļaušos uz Tevi, kad tikumu ceļš man liksies grūts un mana daba tam pretosies. Svētā Euharistija, es paļaušos uz Tevi
Sv.Faustīne
Mises noslēgums un vadlīnija
Esi uzmanīgs pret citu! Ieskaties savā tuvākajā acīs ar sapratni un mīlestību!
2018. gada 30. martā
Lielā Piektdiena, Kunga ciešanu un nāves piemiņas diena
Vadlīnija: Esiet drosmīgi un dariet stipras savas sirdis jūs visi, kas cerat uz To Kungu! (Ps 31,25)
Ievads: Šodien mēs atceramies Kunga Jēzu ciešanas un nāvi uz krusta, ka Viņš to visu panesa bez pārmetumiem pret savām slepkavām Savas mīlestības dēļ pret mums.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, kas ir patiesības Dievs, apžēlojies par mums.
Kristu, kas bija paklausīgs līdz nāvei, apžēlojies par mums.
Kungs, kas esi žēlsirdīgs pret mums visiem, apžēlojies par mums.
I lasījums (Is 52, 13-53, 12)
Pirmajā lasījumā pravietis Īsajā pravieto par Dieva Dēlu, ka Viņš paņems uz Sevi mūsu slimības un grēkus, cietis un atdos Savu dzīvību par mums, jo mēs kā avis staigājam katrs par savu ceļu, un Dievs mūsu dēļ uzliks uz Viņu mūsu grēkus.
Psalms 31
II lasījums (Ebr 4, 14-16; 5, 7-9)
Otrajā lasījumā apustulis Pēteris mums saka, ka Jēzus Kristus, Dieva Dēls, ir liels augstais priesteris, kas spēj just līdzi mūsu vajadzībām. Viņš ir palicis par mūžīgo pestīšanas gādnieku visiem, kas Viņam paklausa.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jn 18, 1-19, 42)
Šajā fragmentā mēs redzam, ka Kristus negaida, kad Viņu atradis, bet Pats iznāk uz priekšu karavīriem no vietas, kur Viņš lūdzas. Kungs bija mierīgs, jo zināja, kas ar Viņu būs. Kristus pieprasa, lai karavīri neaiztiktu Viņu mācekļus, jo viņi vēl nebija gatavi ciešanām, viņiem vajadzēja turpināt Viņu darbu.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Kungs, tu nokāpi nāves tumsā. Cik bieži mums liekas, ka Tu guli! Cik viegli mēs attālināmies un sakam sevī: Dievs ir miris. Ļauj, lai tumsas stundā mēs būtu spējīgi atcerēties, ka Tu esi šeit. Neatstāj mūs, kad mēs esam kārdināti krist izmisumā. Palīdzi mums neatstāt Tevi vienu. Dāvā mums uzticību, kas turēsies pretī apjukumam un varēs pieņemt Tevi pat pēdējo smagumu brīžos, tāpat kā Tava Māte atkal pieņema Tevi savās rokās. Palīdzi mums, palīdzi nabagiem un bagātiem, vienkāršiem un zinātniekiem, skatīties bez bailēm un aizspriedumiem. Dari mūs spējīgus veltīt Tev savas spējas, mūsu sirdi, mūsu laiku, mūsu sirdi, lai sagatavotu dārzu, kurā varētu notikt Tava augšāmcelšanās.
Pāvests Benedikts XVI
Mises noslēgums un vadlīnija
Šodien esi kluss un domā par Kristus ciešanām un Viņa nāvi! Domā par to, ka Viņš atdeva savu dzīvi arī par tevi. Vai tu gatavs atdot Jēzum savu dzīvi?
2018. gada 31. martā, Lielā Sestdiena
Vadlīnija: Svētīga tā tauta, kam Tas Kungs ir par Dievu, tie ļaudis, ko Viņš Sev izredzējis par īpašumu! (Ps 33, 12)
Ievads: Šīsdienas liturģija mums atgādina par mūsu dzīves uzdevumu un par paklausību Dievam.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, kas esi mūsu palīgs un vairogs, apžēlojies par mums.
Kristu, kas esi augšāmcēlies, apžēlojies par mums.
Kungs, kas visu atdzīvini, apžēlojies par mums.
I lasījums (1 Moz 1, 1-2,2)
Pirmajā lasījumā mēs lasām par pasaules un cilvēka radīšanu. No sākuma Dievs radīja debesis un zemi. Pēc tam Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības, lai tas valdītu pār visu pasauli un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū. No sākuma Viņš radīja vīrieti, pēc tam sievieti, un, viņus svētot, teica: „Augļojoties un vairojieties, piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet par visu, kas ir uz zemes. Dievs uzlūkoja visu, ko Viņš darīja, un tas bija ļoti labs.
Psalms 104
II lasījums (1 Moz 22, 1-18)
Otrajā lasījumā mēs redzam, ka Dievs pārbauda Ābrahāma paklausību, lai viņš upurētu savu vienīgo un mīļoto dēlu. Kaut Ābrahāms ir ļoti noskumis, viņš ir gatavs šo lūgumu izpildīt, un pašā pēdējā brīdī Dievs viņu apstādināja un deva aunu, lai upurētu Dievam par godu. Par tādu paklausību Dievs solīja, ka Ābrahāmu svētīs un vairos viņa pēcnācējus kā debesu zvaigznes un viņa pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 16, 1-7)
Šodien mēs lasām par sievietēm, kas gāja pie Jēzus kapa, lai svaidītu Viņa miesu ar speciālām eļļām. Kad visi apustuļi gulēja vai atradās neskaidrības garā, šīs sievietes atnāca pie kapa, lai izdarītu to mazo, kas bija viņu spēkos. Viņas, ne par ko nedomājot, gribēja atdot pēdējās godības, neskatoties uz to, ka ar viņām nebija neviena, kas palīdzētu atstumt smago akmeni no alas. Viņas gāja sirds ceļu, nevis saprata. Un šajā ceļā viņas bija pirmās, kas uzzināja par Augšāmcelšanām. Sieviešu sirdis bija tik vienkāršas un atvērtas, ka viņas uzreiz uzticējās eņģeļu vārdiem, kuri teica par Jēzu un tukšo kapu.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Tik diženais klusums
un tukšums.
Kungs,
iemāci mani apklust.
Iemāci mani apklust Tavā priekšā.
Iemāci mani klusumā būt kopā ar Tevi.
Kungs,
Iemāci mani gaidīt.
Iemāci mani sagaidīt.
Kungs, ļauj man sagaidīt
Tavas augšāmcelšanās,
Lai arī es varētu augšāmcelties.
Mises noslēgums un vadlīnija
Pildiet Dieva Gribu ar vienkāršu un parastu sirdi!