2016. gada 1. novembris - Visu Svēto diena, svētki

Vadlīnija: Kas drīkst kāpt Tā Kunga kalnā, un kas stāvēs Viņa svētajā vietā? Kam nenoziedzīgas rokas un skaidra sirds, kam prāts nenesas uz nīcīgām lietām un kas ar viltu nezvērē. Tāds dabūs svētību no Tā Kunga un taisnību no Dieva, sava pestītāja. (Ps 24, 4-6)

Ievads: Visu Svēto dienā tiek pieminēti visi svētie un mocekļi, gan zināmie, gan nezināmie, kuriem nav veltīta īpaša diena Baznīcas kalendārā. Baznīcas svētie – mūsu palīgi un aizstāvji Dieva priekšā visās mūsu dzīves laikā, tāpēc bieža lūgšana pie viņiem ir katra kristieša dabiska vajadzība. Šīsdienas liturģija mūs aicina godināt visus Dieva svētus.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Mūžīgais Dievs, apžēlojies par mums.

Kristu, Dieva Jērs, apžēlojies par mums.

Kungs, miera dāvātājs, apžēlojies par mums.

I lasījums (Atkl 7, 2-4.9-14)

Šodien mēs atceramies ne vienu, ne divus, bet visus svētus. Nosauktais skaitlis simt četrdesmit četri tūkstoši nenozīmē konkrēto ciparu, bet pilnību. Kas viņi ir, svētie? No kurienes viņi nāk un ka sasniedz svētumu? Šīsdienas lasījumā ir atbilde uz šiem jautājumiem. Pirmkārt, viņi „nākuši no lielām bēdām”. Tas ir svarīgi mums, kad mēs sakām, ka ievērot baušļus ir ļoti grūti. Svētiem nebija viegli. Viņu ceļš nebija vīts ar rozēm. Viņi nogāja ciešanu ceļu – bet ieguva Kristus gaismu. Un, otrkārt, kas ir ļoti svarīgi, - tas ir svētuma avots. Ar ko viņi izmazgāja savas drēbes? Ar tikumisko dzīvi? Nē. Ar nožēlošanu? Arī nē. Ar Jēra asinīm. Visā svētuma avots – Viņš, tikai Viņš Pats.

Psalms 24

II lasījums (1 Jņ 3, 1-3)

Svētums ir izvēlēto liktenis, un tas ir raksturīgs ar tādām īpašībām, kurus parastam cilvēkam nesasniegt. Otrajā lasījumā apustulis Jānis aicina mūs cerēt uz Dievu, kas to darīs, attīrīs sevi, jo Viņš ir tīrs. Jābūt svētuma tīrībai, jo Dievs ir svēts. Un ir kāda cerība, kura var jebkuru attīrīt līdz tādām neiedomājamam stāvoklim.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (5, 1-12a)

Šajā fragmentā Kristus sāk ar solījumu un iedrošinājumu, solot svētlaimi, kas sekos Viņam, tas ir, kaut kādu laimes augstāko pakāpi. Un tikai tāpēc, ka tas ir tāds pats ceļš, kur Viņš Pats iet pa priekšu mums un nepamet mūs.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, dāvā mums svētos! Dāvā mums Dieva cilvēkus, cilvēkus, kuriem Tu būtu viss! Dāvā mums cilvēkus, pilnus mīlestības pret Tevi, kas dzīvotu tikai Tev! Dāvā mums cilvēkus, kuru skatienā mēs sastaptu Tavu skatu, caur kuriem saklausītu Tavu Vārdu, cilvēkus, kas izrautu pasauli no materiālisma, ļaujot saskatīt pestīšanu, kuru Tu esi nācis tai nest!

Kungs, mums ir vajadzīgie svētie. Tu, kas esi svētuma avots un devējs, pamudini it visus uz svētumu: nabagos un bagātos, pazemīgos un izglītotos! Izraugies svētos gan starp tiem, kas dzīvo pasaulē un kuru pienākums ir to svētdarīt ar savas dzīves liecību, gan no to vidus, kuri atteikušies no šīs pasaules, lai apliecinātu Tavu transcendenci!

Dari, lai ikviens saprastu, ka svētums ir dāvana un uzdevums, ka svētais ir kristietis, kas dzīvo saskaņā ar Dieva Sirdi, tas ir – pilnīgs cilvēks! Dari, lai ikviens cilvēks vēlētos piepildīt savu sūtību, kurai Tu viņu esi radījis! Palīdzi viņam iet pa taisnīgo ceļu! Dari, lai viņu dzīve būtu kā rīta blāzma, kas kļūst arvien spilgtāka, līdz iestājas pilnīga diena! Kungs, mums vajadzīgie svētie, jo mums ir vajadzīga pestīšana. Kungs, dāvā mums svētos! (Guljelmo Džakvinta)

Mises noslēgums un vadlīnija

Padziļiniet savu ticību un ceriet, ka arī jūs varēsiet kļūt par svētiem!

2016. gada 2. novembris - Visu ticīgo mirušo piemiņas diena, svētki

Vadlīnija: Cilvēks savā dzīvē ir kā zāle, viņš zied kā puķe laukā, kad vējš to skar, tad tās vairs nav, un neatrod vairs pat tās vietu. Bet Kunga žēlastība paliek mūžīgi mūžam dzīva tajos, kas Viņu bīstas. (Ps 103, 15-17)

Ievads: Baznīca vienmēr ir nenogurstoši aicinājusi lūgties par mirušajiem. Makabiešu otrajā vēstule (2 Mak 12, 45) lasām, ka doma lūgties par mirušajiem, par to, lai viņi tiktu atbrīvoti no grēkiem, ir svētīga un pestījoša. Katrā Svētajā Misē mēs pieminam savus mirušos brāļus un māsas, lūdzot, lai Baznīcas bērnu dvēseles tiktu šķīstītas no grēkiem un to sekām un lai kļūtu līdzdalīgas Kunga godībā Debesīs. Baznīca aicina novembra mēnesī apmeklēt kapus, rūpēties par aizgājēju kapa vietām un apzināties, ka mēs neesam šķirti - jau tagad mēs esam vienoti svēto sadraudzības kopībā. Baznīca apliecina un svin šo kopību jeb komūniju Jēzus Kristus Mistiskajā Miesā, uzsverot, ka ne tikai mēs varam ar lūgšanām palīdzēt mirušajiem, bet arī viņu aizlūgumi par mums var būt iedarbīgi un svētīgi.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, bagāts žēlastībā, apžēlojies par mums.

Kristu, dzīvā maize, apžēlojies par mums.

Kungs, dzīvības dāvātājs, apžēlojies par mums.

I lasījums (Gudr 3, 1-9)

Pirmajā lasījumā mēs lasām, ka Dievs rūpējas par taisnīgajam dvēselēm, un ciešanas tos neaizskars. Tie, kas cer uz Viņu, pazīst patiesību, un Dieva žēlastība un žēlsirdība būs pār viņiem.

Psalms 23

II lasījums (Rom 5, 5-11)

Apustuļa Pāvela vārdi tiek vērsti uz visiem, kas, ticot Kristum un sākot jauno dzīvi, atklāja sevī iepriekšējo tieksmi uz grēku un nonāk skumjās. Pāvels apliecina, ka ne mūsu bezgrēcīgums atnes mums pestīšanu, bet Dieva mīlestība.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (6, 37-40)

Šodien mēs dzirdām vērtīgo Kristus atklāsmi: „Jo tāda ir Mana Tēva griba, lai ikvienam, kas skata Dēlu un Viņam tic, būtu mūžīgā dzīvība un Es viņu celtu augšā pastarā dienā.” Visspēcīgais vēlas glābt visus mūs (jo visu Viņš atdeva Dēlam).Vienīgais, kas var „iepriekš noteikt” bojāeju vai pestīšanu – pats cilvēks. Iespēja izmantot Kristus palīdzību un glābties ir dota katram. Vai tā nav lielā žēlastība?

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs! Cik labi ar Tevi gan asarās, gan aizkustinājumā, gan priekā un gan cīņā! Tu – mana Mīlestība, Tu – mana Laime, Tu – mans Prieks, Slava Tev! Kas ir cilvēks, ka Tu cieni viņu un rūpējas par viņu? Cik Tu esi varens, Kungs! Cik Tu esi žēlsirdīgs! Cik Tu esi brīnišķīgs! Ja varētu katru sekundi atkārtot: Tu – mans Prieks, Tu – mana Mīlestība, Tu – mans Dievs! Nekas tad nav vajadzīgs, viss ir mazsvarīgs, nekur negribas iet, redzēt, runāt – tikai dziedāt Tev šo dziesmu. Lūk, kāpēc jau gribas pie Tevis – mājās, lai dziedāt savas mīlestības dziesmu Tev un godāt Tevi.

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies uz kapsētu un apmeklēsim mūsu mirušos, aizlūdzot par viņiem mūsu Mīļo Tēvu.

2016. gada 6. novembris

Parastā liturģiskā laika 32. svētdiena, Psaltērija XXXII nedēļa

Vadlīnija: Celies, Kungs, dodies tam pretim, sagrauj viņu, izglāb manu dvēseli ar Savu zobenu no bezdievīgā, no Tev pakļautiem ļaudīm. (Ps 17, 13)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina savas cerības likt uz Dievu, izpildīt Dieva gribu un attīstīt lūgšanas dzīvi.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, mana pestīšana, apžēlojies par mums.

Kristu, mans glābējs, apžēlojies par mums.

Kungs, mans sargs, apžēlojies par mums.

I lasījums (2 Makab 7, 1-2.9-14)

Pirmajā lasījumā mēs lasām par septiņiem brāļiem un māti, kas ir gatavi nomirt, lai tikai nesagrēkotu pret Dievu un ticības tradīcijām. Viens no brāļiem teica saviem mocītājiem, ka pasaules Ķēniņš augšāmcels viņus, jo viņi mirst par Viņa likumiem, mūžīgai dzīvei.

Psalms 17

II lasījums (2 Tes 2, 16-3, 5)

„Lai mēs tiekam paglābti no nekrietnajiem, ļaunajiem cilvēkiem”. Nekārtība – mūsu ticības biedējošs ienaidnieks. Nekārtība, pagurums un nemieri vienmēr kļūst par pirmo liecību tam, ka mājās nav viss kārtība. Vēl šaubas, atteice no ticības neizpaužas vārdos, bet jau ir nekārtība un atteice no ikdienišķas lūgšanas, no savas garīgas mājas ikdienišķas tīrības darba, lai pieņemt Kristu savā sirdī. Bet ļoti bieži līdzīga brīvība kļūst par lūgšanu dzīves trūkuma cēloni. „Varu lūgties vienmēr” pārvēršas par „varu nekad nelūgties”. Un šeit cilvēcisko nepastāvību var uzvarēt ne ar noskaņojumu un emocijām, bet ar dzelzs ikdienišķas lūgšanas disciplīnu.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (20, 27-38)

Pie Jēzus nāk cilvēki, kas noliedz augšāmcelšanās, uzskatot, ka ar šo zemes esamību visa cilvēka dzīve tiek izsmelta. Viņu pieķeršanās pie zemes eksistēšanas parāda pašu jautājumu, kuru viņi uzdod Viņam. Šis jautājums satur sevī patiešām zemes vajadzības un detaļas. Kristus nedod tiešo atbildi, bet piedāvā pilnīgi jaunu rakursu, ar kuru var izskatīt šo problēmu. Viņš aicina savus klausītājus ieņemt mūžības pozīciju. Dažreiz mēs jautājam Kungam un nesaņemam tiešo atbildi, mūsu grūtības netiek atrisinātas pēc lūgšanas, un dzīves apstākļi nemainās katru gadu. Bet neskatoties uz to, mēs varām sajust Dieva klātbūtni un mieru visās šīs grūtībās, ja kaut mazliet iemācīsimies redzēt savu dzīvi Dieva mērījumos.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, nenovērš savu skatienu, jo tad es sākšu maldīties. Mana dvēsele pastiepjas uz pirksta galiņiem: saki man konkrēti, kā izpildīt Tavu gribu! Es piederu Tev. Dari tā, lai es dzīvotu tā, kā vēlās Tava mīlestība. Paņem visu, kas traucē manam ceļam pie Tevis. Es piederu Tev. (Maite Giļjemots)

Mises noslēgums un vadlīnija

Padomāsim par savu lūgšanu! Kāda tā ir? Vai mēs lūdzamies, kad mums kaut ko vajag no Dieva, kad mums ir slikti, kad mums kaut kas pietrūkst? Vai mēs lūdzamies vienmēr, katru dienu un vakaru? Dievs vēlas ar mums pastāvīgas attiecības.

2016. gada 9. novenbris - Laterāna bazilikas iesvētīšanas gadadiena, svētki

Vadlīnija: Kungs ir mūsu patvērums un stiprums, palīgs mūsu bēdās. Tāpēc mēs nebaidīsimies, kaut zeme mainīsies vai zudīs un kalni grims jūras dzelmēs.

Ievads: Svētā Jāņa Laterāna bazilika ir celta tūlīt pēc tam, kad beidzās kristiešu vajāšanas, - 4. gs., kad Baznīcu vadīja pāvests Silvestrs I. Sākotnēji bazilika tika veltīta Kristum Pestītājam, vēlāk par tās aizbildņiem kļuva svētais Jānis Kristītājs un svētais evaņģēlists Jānis. Bazilikā ir notikuši pieci vispārējie Baznīcas koncili. Pāvests ir Romas bīskaps, un Laterāna bazilika ir viņa katedrāle. Tās iesvētīšanas gadadienu 9. novembrī atzīmē jau kopš 12. gs., sākotnēji to darot Romā, vēlāk - visā Romas katoļu Baznīcā, parādot godu bazilikai, kas ir "visu Romas un pasaules baznīcu māte un galva".

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi palīgs mūsu nelaimēs, apžēlojies par mums.

Kristu, kas ir Baznīcas dibinātājs, apžēlojies par mums.

Kungs, kas esi visaugstais Valdnieks, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ech 47, 1-2. 8-9. 12)

Pirmajā lasījumā mēs lasām par ūdeni, kas tek no Tempļa sliekšņa apakšas, tas ne tikai attīra, bet arī katru atjauno, kas iegremdējas šajos ūdeņos, atjauno ne tikai garīgi, bet arī fiziski, dāvājot nomazgājušajam dzīves pilnību, gan garīgo, gan miesisko.

Psalms 46

II lasījums (1 Kor 3, 9-11.16-17)

Kristietība – tā nav ticība tam, ka Dievs ir un ka Kristus nomira par mums. Kristietība – tā ir Svētā Gara dzīvība mūsos. "Vai jūs dabūjāt Svēto Garu, kad jūs kļuvāt ticīgi?" (Apst 19,2) – tas ir atslēgu jautājums mūsu ticībai. Un ja mēs atbildām “jā”, tad mūsu attieksme pret sevi un citiem cilvēkiem radikāli mainās.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (2, 13-22)

Kungs Jēzus šajā fragmentā runā ne tikai par kārtību, kurai jābūt Tēva Mājās, bet arī parāda, ka tagad Dieva klātbūtnes centrs - nav šeit. Viņš – Dievišķais Vārds, un Viņa miesa - patiesais Templis, kur Dievs ir reāli klātesošs, Viņš uz visiem laikiem kļuva par cilvēku – Jēzu. Kad Viņš ir klātesošs pārējie upuri un nodokļi zaudē savu nozīmi, jo upuris – visa Jēzus dzīve. Viņš pat šodien atceļ, dara nevajadzīgus mūsu upurus.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, pie kā cita, man iet? Kādā citā vietā man meklēt? Pie kā virzīties un iet pa jauniem, nepazīstiem ceļiem? Pie Tevis – mūžīgas dzīves vārds. Pie Tevis – augšāmcelšanās spēks. Tev ir vara ievest mani mīlestības dzīvē, kurai nebūs gala. Lai Tavi vārdi paliek man par gaismu, kura tur mani ved! Tu teici: jūs – zemes sāls un gaisma pasaulei. Māci mani liecināt par Tevi! Tu teici: mīliet savus ienaidniekus, dariet labu tiem, kas jūs ienīst. Dāvā man pazemības spēku! Tu teici: esiet pilnīgi, kā jūsu Tēvs ir pilnīgs. Dāvā man tiekties pēc tās pilnības, kas saskan ar Tavu, bet ne ar pasaules likumiem. Tu teici: lūdziet un saņemsiet. Māci man augt pacietībā, jo Tavās rokās ir laiks, kad Tu darbojies, kad uzklausi un dāvā savam kalpam laimi. Tu teici: vispirms meklējiet Debesu Valstību. Kungs, dāvā man spēku iet pa šiem šaurajiem vārtiem, brīvi izvēlēties tos! Lai man nav nekādu citu cēloņu paklausībai, ka tikai vienu: izpildīt Dieva mīlestības gribu.

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un kļūsim par sapratīgiem cilvēkiem, katru dienu savu svētnīcu saglabāsim kārtībā.

2016. gada 13. novembris

Parastā liturģiskā laika 33. svētdiena, Psaltērija XXXIII nedēļa

Vadlīnija: Kungs atcerējies Savu žēlastību un uzticību Israēla namam, visi zemes gali redz mūsu Dieva svētīgo un palīdzības pilno valdīšanu. (Ps 98, 2-3)

Ievads: Kas ir sapratīgs cilvēks? Tas, kurš dzīvo pēc sabiedriskiem vai dievišķiem likumiem? Šīsdienas liturģija mūs aicina izvēlēties starp ierīkošanu un Dieva mīlestību.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas tiesās pasauli pēc likuma, apžēlojies par mums.

Kristu, kas ir taisnības karalis, apžēlojies par mums.

Kungs, kas ir taisnīguma avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (Mal 4, 1-2)

Visvienkāršākais veids, lai ieraudzītu starpību starp cilvēcisko un dievišķo, ir ieraudzīt augstuma starpību starp cilvēku un Dievu. Jā, tam, kam nav saišu ar Dieva mīlestību, labāk ierīkoties dzīvē. Bet vienalga jāizdara izvēle, vai šī ierīkošana ir labāka, nekā dzīve ar Dievu. Mums ir tiesības katru dienu atteikties, bet vai mums ir vajadzīga tāda dzīve? Mēs vēlāmies Dieva klātbūtnes mūsu dzīvē redzāmas zīmes, bet kāpēc mēģinām izmērīt žēlastību ar bagātības, karjeras un ārējām izpausmēm. Uz to Viņš mums atbild, ka mantrausībai ir īstā vietā tikai attieksmē pret Debesu Valstību, kurai nav cenas.

Psalms 98

II lasījums (2 Tes 3, 7-12)

Pāvels aicina uzticīgiem turēties tālāk no nemierīgiem cilvēkiem, bet ne tāpēc, ka viņš tos nicina vai ienīst, bet tāpēc, ka ticīgo piedalīšana tādā steigā neatnes labumu ne tiem, kas steidzas, ne pašiem uzticīgiem. Pirmus tas nepietuvinās pie Valstības, bet otrus no tās var attālināt. Pievienoties Valstībai var tikai, ja pārstej steigties un ja sāc dzīvot.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (21, 5-19)

Kungs mūs aicina pie neiespējama. No vienas puses Viņš piedāvā mums katru brīdi atcerēties, ka jebkurā mirklī viss, ko mēs būvējam uz zemes, var sabrukt. Bet tajā paša laikā atver mūsu priekšā Dievam pilnas uzticības ceļu, pārliecības ceļu par to, ka katrs mūsu mats uz galvas ir saskaitīts. Un starp šim pretējām dzīves pozīcijām un stiepjas kristieša dzīves ceļš.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs Jēzu, Tevī ir atvērtas mūsu sirds acis, Tevī visaugstais Valdnieks mums ļauj tuvoties mūžīgai gudrībai. Tu esi Tēva mirdzošās godības gaisma. Es Tev pateicos par tavu dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos. Es Tev pateicos, ka Tu neaizmirsti mani un palīdzi grūtākajos brīžos, bet galvenais, ka mīli mani, pat ja esmu grēcinieks. Dāvā man savu žēlastību, lai es attīrītos no saviem netikumiem un grēkiem, iemāci mani cīnīties ar kārdinājumiem.

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un kļūsim par sapratīgiem cilvēkiem, katru dienu savu svētnīcu saglabāsim kārtībā.

2016. gada 20. novembris - Mūsu kungs Jēzus Kristus, vispasaules karalis, lieli svētki

Vadlīnija: Jeruzaleme, tu, kas atkal par pilsētu no jauna uzcelta, kas sevī cieši noslēgta un visapkārt nostiprināta, kurp, kalnā virzīdamās, dodas un kur pulcējas ciltis, Kunga ciltis, kā Israēla tautai noteikts, slavēt Kunga Vārdu, jo tur stāv novietoti tiesas krēsli, Dāvida nama krēsli. (Ps 122, 3-5)

Ievads: Pēdējā Baznīcas gada svētdiena ir Kristus, visas pasaules Karaļa, svētki. Pāvesta Pija XI iedibināti, tie apliecina Kristus valstības uzvarošo klātbūtni mūsdienu sekularizētajā pasaulē un uzsver Kristus atnākšanas eshatoloģisko būtību, kuru īpaši izteiks Adventa laiks. Apliecinot Jēzu Kristu kā pasaules Karali un Kungu nozīmē atzīt, ka cilvēks savu brīvību pakļauj nevis kādai zemes varai, bet vienīgi Dievam. Baznīca tic un māca, ka visas cilvēces vēstures atslēga, centrs un mērķis rodams tās Kungā un Mācītājā - Jēzū Kristū.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Mans Gans, apžēlojies par mums.

Kristu, Vispasaules Karalis, apžēlojies par mums.

Kungs, Mans Cietoksnis, apžēlojies par mums.

I lasījums (2 Sam 5, 1-3)

Šodien mēs lasām, kā Dievs aicināja Dāvidu ganīt Viņu Izraēli un kļūt par Izraēla vadoni. Dāvids noslēdz derību ar Izraēla vecākiem un kļūst par tās ķēniņu.

Psalms 122

II lasījums (Kol 1, 12-20)

Šajā fragmentā Pāvels parāda mums, ka Jēzu ir visa visuma sākums, ceļš un mērķis, un savienojoties ticībā ar Viņu, mēs kļūstam piedrīgi Viņa Dieva cilvēciskai dzīves pilnībai.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (23, 35-43)

Katrs cilvēks kaut reizi dzīvē izjūta fiziskas sāpes. Tādā stāvoklī cilvēks kļūst ātrs, dusmojas uz visu un visiem, sapņo tikai par to, lai visi viņu atstātu mierā, un, sāpes, beidzot, beigtos. Fiziskās sāpes, ko izjūt krustā sistais cilvēks, grūti iztēloties. Un vieglāk saprast, kāpēc viens no laupītājiem kliedz un lamājas. Un apbrīnojami, ka cits, arī laupītājs un slepkava, uzvedas pavisam citādāk. Un to, ka Jēzus sola viņam paradīzi, vēl reiz mums saka par Dieva Žēlsirdību, nevis par Dieva taisnīgumu. Tāpēc Viņam nav svarīgi, kad mēs darām izvēli Viņa labā, bet ir svarīgi, ka mēs darām šo izvēli.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

No savas nabadzības dziļumiem es saucu pie Tevis, mans Kungs, mans Tēvs! Es esmu nabags, bet Tavs Vārds – Žēlsirdība. Kad gaidu Tevi, manas ilgas un mans prieks, māci mani pazīt Tavus soļus, dāvā man spējas dzirdēt Tavu Vārdu – „Žēlsirdība”. Tu redzi manas gaidas, un manas nopūtas no Tevis nav paslēptas. Dziedini manu skatienu, atklāj manas ausis, dāvā vārdus manai mēmai mutei! Lai es varētu izrunāt Tavu Vārdu, Kungs, jo Tavs vārds – „Žēlsirdība”. Vedi mani par atteikšanās ceļu, un es zinu, Jēzu, nezaudēšu cerību; es zinu, ka varu paļauties uz Tevi. Nāc, paņem mani uz rokām, lai atvestu mani pie Tevis. Tēvs, lai atnāk Tava Valstība, jo Tavs Vārds – Žēlsirdība. (Aļbers Marija Besnārs)

Mises noslēgums un vadlīnija

Vēstīsim mūsu brāļiem par Kunga Valstību un par Viņa mīlestību pret mums visiem.

2016. gada 27. novembris

Adventa 1. svētdiena, Psaltērija I nedēļa

Vadlīnija: Nesiet Jeruzālemei miera sveicienu! Lai tiem labi klājas, kas tevi mīl! Miers lai ir tavos mūros un labklājība tavās pilīs! (Ps 122, 6-7)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina būt modriem, gatavoties Jēzus atnākšanai. Un sagaidīt Kristu ar labiem darbiem, lai mēs būtu cienīgi nokļūt Debesu Valstībā

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Mūsu Tēvs, apžēlojies par mums.

Kristu, Jaunavas Marijas Dēls, apžēlojies par mums.

Kungs, Mūsu Radītājs, apžēlojies par mums.

I lasījums (Is 2,1-5)

Sekot Kungam – tas ir iet pa pazemības un pazemojuma ceļu, pazemināt sevi visas pasaules priekšā. Katrā no mums ir noslēpumainas un smagas tiekšanās pie pilnības un uzvaras. Dažreiz pat nav saprotams, ko gribām uzvarēt. Un mēs vairojam skaudību un strīdus, mēģinot atrast savu ceļu cilvēku priekšā. Mēs vēlāmies ieņemt vairāk augstāko amatu, saņemt vairāk baudas utt. Tas ir kā pastāvīgs izsalkums. Un mēģinot apmierināt sevi, mēs nolemjam sevi nāvei. meklēsim Kunga klātbūtni pasaulē.

Psalms 122

II lasījums (Rom 13, 11-14)

Šodien mēs esam aicināti būt modriem. Tagad mūsu cerībām, ieraudzīt Jēzu, jābūt tādām, kādas tās kļūst, kad vecāki jau astoto mēnesi gaida bērna piedzimšanu. Jau nav nekādas pacietības, kad, beidzot varēs ieraudzīt, uzzināt, kas viņš ir, kāds viņš ir. Dzīvei jāizmainās šajā brīdī. Pārmaiņas mūsu dzīvē, kurus dāvā mums Jēzu, būs nesalīdzināmi daudz. Viņš atnāks pie mums kā jaunpiedzimušais bērniņš, kuram nav iespējas runāt, kurš nekur netiks, ja mēs Viņu nepārnesīsim. Līdz tam laikam, kas palika mums līdz Viņa piedzimšanai, jāpieradina sevi pie domām, ka Jēzus, tāpat kā jebkurš mazais bērns, tas ir rūpes, pastāvīgs nemiers, modrība katrā dienas un nakts brīdī. Vai Viņam ir labi ar mums, vai Viņam ir silti, vai mēs iemācīsim Viņu smaidīt? Vai mēs pārstāsim cīnīties ar Viņa atnākšanu mūsu dzīvē?

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (24, 37-44)

Šodien Kungs aicina savus mācekļus būt gataviem pēdējai dienai. Kristu sprediķis par pēdējām dienām dod Viņa mācekļiem iespēju ne tikai ar sirds apklusumu gaidīt beigas, kas drīz atnāks, bet jau tagad, nesagaidot noteikto laiku, ieiet tajā dzīvē, kas sāksies pēc neatvairāmajām beigām.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kas ir cilvēka mīlestība pret Dievu? Tā ir nožēla par Mīlestības nodevībām!

Tās ir neizskaidrojami visaptverošās vēlēšanās būs kopā ar Tevi!

Tās ir dvēseles asaras, kas birst, un tu tos nepamani! Tā ir, kad sirdī esi tikai Tu!

Tas ir, kad prāts katru sekundi atceras Tevi, domā par Tevi, runa ar Tevi!

Tas ir, kad nav vairs tuvāk pār Tevi, Kungs, mana Mīlestība!

Mises noslēgums un vadlīnija

Esiet modri un lūdzieties!

2016. gada 30. novembris - Sv. apustulis Andrejs, svētki

Vadlīnija: Sekojiet Kristum un sludiniet Dieva godu, lai jūs dzird visas tautas.

Ievads: Svētais apustulis Andrejs, svētā apustuļa Pētera brālis, pirms sekošanas Jēzum bija svētā Jāņa Kristītāja māceklis. Viņš bija pirmais no nākamajiem Kristus apustuļiem, kas satika Jēzu Jordānas krastā un paklausīja aicinājumam sekot. Pēc tam Andrejs atveda pie Jēzus arī savu brāli. Svēto Andreju godina kā slāvu tautu apustuli. Viņš mira krusta nāvē Patrā, tur viņu arī apglabāja, bet vēlāk pārveda uz Konstantinopoli.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, visaugstais Debesīs, apžēlojies par mums.

Kristu, mūsu Aizstāvis, apžēlojies par mums.

Kungs, apustuļu apgaismotājs, apžēlojies par mums.

I lasījums (Rom 10, 9-18)

Šajā fragmentā mēs lasām par svēto Andreja dzīvi. Viņš uz sevis izjūta likuma darbības principu: „Kā piesaukt To, Kam netici? Kā ticēt Tam, par Kuru nav dzirdējis? Kā dzirdēt bez sludinātāja?” Viņš ticēja un sekoja Kristum. Viņš un Pēteris pēc Pestītāja vienas frāzes, visu – laivu, tīklus, zivis, - pametot, gāja zvejot cilvēkus. Un pēc tam visu dzīvi Andrejs gāja un sludināja, lai cilvēki sāktu ticēt.

Psalms 19

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (4, 18-22)

Vai jūs kaut kad iedomājaties, kāpēc Sīmanis, Andrejs, Jēkabs un Jānis tik nekavējoties reaģē uz Jēzus aicinājumu? Kas piespiež viņus to darīt? Kāpēc mēs neredzam šaubas, pārdomas, runas? Jēzus aicina viņus, un uz Viņa aicinājumu atteikties nav iespējami. Viņa balss ir tik stipra, Viņa personība ir tik pievilcīga, ka šaubīties par Viņa vārdu patiesību un Viņa klātbūtnē, vienkārši nesanāk. Aicinot 12 apustuļus, Jēzus iekļauj viņus Savā dzīvē, Savā kalpojumā.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Es baidos, Kungs, teikt „jā”. Kur Tu aizvedīsi mani? Es baidos izvēlēties īso salmiņu, es baidos parakstīties baltas lapas lejā, baidos izrunāt šo „jā”, pēc kuras vajadzēs vēl pateikt citus „jā”. Bet vienalga man nav miera. Tu seko man. Tu ielenc mani no visām pusēm. Es meklēju rībieni, jo baidos sadzirdēt Tevi, bet kaut kādos klusuma mirkļos Tu piezagies man klāt. Es skrienu no ceļa, jo pamanīju Tevi, bet taciņas beigās Tu jau gaidi mani.... Bet es baidos, Kungs, pateikt „jā”. Baidos pastiept Tev roku, - tad Tu turētu viņu Savējā. Es baidos satikt Tavu skatienu, jo tas apbur. Es esmu gūsteknis, kas cenšas izrauties, un cīnos, kaut zinu, ka esmu uzvarēts. Jo tu, Kungs, esi stiprāks, Tev pieder pasaule, no Tevis es varu saņemt to. Palīdz man pateikt „jā”. (Mišeļs Kuā)

Mises noslēgums un vadlīnija

Sludiniet ar saviem vārdiem, sirdi un labiem darbiem par Jēzu Kristu!