2016. gada 6. augusts - Kunga Jēzus pārveidošanās svētki

Vadlīnija: Debesis sludina Viņa taisnību un taisnīgumu, un visas tautas redz Viņa godību. (Ps 97, 6)

Ievads: Ar Kristus Pārveidošanās svētku atzīmēšanu baznīca svinīgi atzīst un slavina Dievības un cilvēcības savienojumu Kristus personā. Lai atbalstītu ticību savos mācekļos, kad tie redzēs Viņa ciešanas, Jēzus Kristus parādīja viņiem Savu dievišķo slavu.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi Visaugstākais pār visu pasauli, apžēlojies par mums.

Kristu, kas esi mans Kungs un Pestītājs, apžēlojies par mums.

Kungs, kas esi Dieva Uguns, apžēlojies par mums.

I lasījums (Dan 7, 9-10. 13-14)

Šī lasījuma būtība ir saprotama bez komentāriem: kādām valstīm vietā atnāks citā Valstība, kuru nenoteica zemes spēks, bet Dievs un atsūtītais Mesija. Nāk Tiesas diena, kad Dieva tronis triumfē par visiem, kas mēģināja ielikt augstāk pār Dievu. Pēc Tiesas par pasauli valdīs Mesija, un zemes valstībām vietām nāks Mesijas Valstība, par kuru runāja daudzie pravieši.

Psalms 97

II lasījums (2 Pēter 1, 16-19)

Otrajā lasījumā Pēteris vēlreiz pasvītro, ka esot Kristu darbu liecinieks, un lūdz īpaši ievērot, ka par Viņa mācību viņš liecina, pamatojoties uz savām atmiņām. Pēteris liecina par to, ko viņš redzēja pārveidošanās kalnā, par ko Kristus lūdza nevienam nestāstīt, kamēr Viņš neaugšāmcelsies no miroņiem.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (Lk 9, 28-36)

Šajā fragmentā mēs lasām par Kristus Pārveidošanu kalnā. Tur Viņš runa ar praviešiem par savu „iznākumu” – Golgatu. Noejot no kalna, Jēzus pareģo saviem mācekļiem, kas ar Viņu notiks Jeruzalemē. Interesanti tas, ka apustuļi nav spējīgi redzēt ne pārveidota Jēzu godību, ne dzirdēt Viņa vārdus par Krustu. Iespējams, ka šīs lietas arī ir saistītas savā starpā. Par šo var spriest no savas pieredzes: jo mazāk mēs redzam Kunga klātbūtni mūsu dzīvē, jo mazāk zinām, kas ir godība, jo sliktāk saprotam vārdus par krustu. Mēs domājam, ka krusts ir mūsu ikdienišķās ķezas, bet ne ticības un pašaizliedzības ceļš. Iegūt šo jauno krusta apziņu var tikai tad, kad ieraudzīsi Godību, dzīvo Dieva klātbūtni.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Svētais Dievs, Svētais Kungs,

Tu vienīgais Dievs, kas dari brīnumainus darbus.

Tevī ir stiprums, Tevī ir godībā Tevī ir virsvadība.

Tu esi Visvarenais Valdnieks,

Tu esi mūsu Vissvētākais Tēvs.

Tu esi debess un zemes Ķēniņš:

Tu esi Trīsvienīgais un vienīgais, Vislabākais Kungs Dievs.

Tu esi labs, Tu esi dzīvība un patiesība.

Tu esi mīlestība un mīlestība ilgas mērķis.

Tu esi gudrība, līdzcietība un pacietība.

Tu esi drošums, miers, prieks un laime.

Tu esi mērs un taisnība, un kopēja bagātība.

Tu esi skaistums. Tu esi lēnprātība.

Tu esi aizstāvis, sargs un labvēlis.

Tu esi prāts un spēks, un bauda.

Tu esi mūsu cerība, Tu esi mūsu ticība, Tu esi mūsu lielā svētlaime.

Tu esi mūsu mūžīga dzīvība, visa varenuma un brīnuma uzrādītājs, Kungs, visspēcīgais Dievs un žēlsirdīgais Pestītājs.

Tev gods un slava mūžīgi mūžos. Āmen. (Svētais Francisks no Asīzes)

Mises noslēgums un vadlīnija

Pateiksimies Kristum par Viņa upuri, ciešanām un nāvi mūsu dēļ!

2016. gada 7. augusts

Parastā liturģiskā laika 19. svētdiena, Psaltērija XIX nedēļa

Vadlīnija: Lai To Kungu bīstas visa pasaule, Viņa priekšā lai dreb visi zemes iedzīvotāji! Jo Viņš runāja, un tā notika, Viņš pavēlēja, un viss radās. (Ps 33, 8-9)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina laicīgi nožēlot savus grēkus, nevis to atstāt uz nāves brīdi, un vienmēr izpildīt dievišķos likumus.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, mūsu Radītājs, apžēlojies par mums.

Kristu, mūsu Pestītājs, apžēlojies par mums.

Kungs, mūsu sirdsapziņas balss, apžēlojies par mums.

I lasījums (Sal gudr 18, 6-9)

Ja kaut ko ielikt par dievišķo likumu, nozīmē pastāvīgi to izpildīt. Aizada laikā ebreji pieņēma sev par pienākumu vienādi piedalīties brīvas dzīves tuksnesī visās briesmās un arī labumos. Tādā veidā Lieldienas vakariņas viņiem bija par brālības vienotības simbolu. Šī brālības apziņa dabiski izpaudās godības dziesmā Dievam.

Psalms 33

II lasījums (Ebr 11, 1-2.8-19)

Cik, kļuva nabadzīga mūsu ticības izpratne! Mūs saucam cilvēku par ticīgo, kas paziņo sevi par piederīgo kaut kādai reliģijai vai vienkārši, kas skaita, ka Dievs ir. Daudzās Svēto Rakstu vietās tiek runāts par ticību pavisam citādāk. Ticība – mūsu atvērtība Dievam, sakaru kanāls ar Viņu, caur kuru mēs iepazinām Viņa atklāsmi. Neaptveramais kļūst par mums ticami pazīstamo. Pāvels šo sauc par „pārliecību neredzamajā”. Bet vairāk par to, caur šo saiti Dieva efektīvais spēks var izplūst šajā pasaulē, un tad tajā notiek tādi notikumi, par kuriem mēs varētu tikai sapņot. Apustulis saka, ka ticība ir gaidāma īstenošana. Tas nozīme, ticība – dzīvais sakars ar Dievu, caur kuru mēs Viņu pazīstam, bet Viņš darbojas mūsos un pasaulē.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (Lk 12, 32-48)

Mēs visu laiku noliekam malā uz pēdējo brīdi savu grēku nožēlošanu. Tagad vēl var grēkot, un kādā citā dienā es aiziešu uz grēksūdzi un tur nožēlošu; vai, kad nomiršu – tad nožēlošu; vai vispār, kad Kungs jautās man Tiesas laikā – tad nožēlošu! Mēs apmanām Dievu. Mēs zinām, ka Viņš visu laiku kopā ar mums, visu laiku redz mūs. Mēs zinām, ka vienmēr jācenšas atdarināt Viņu, ne no sodīšanas bailes, bet tāpēc, ka mēs ar saviem grēkiem iedzinām naglas Viņa rokās. Un piedod grēkus vajag uzreiz, lai mums neliktos, ka var „krāt” grēkus, un pēc tam tos uzkārt uz Dievu. Dievs visu laiku nes uz sevis mūsu nastu. Bet mēs varam Viņam palīdzēt panest kaut mazo krusta daļiņu, jo Viņa Krusts tiek salikts no mūsu krustiem.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Sazinies, mana dvēsele, tikai ar savu Kungu! Un Viņš būs tavs Mācītājs un Mierinātājs! Un Viņš vedīs tevi pa Patiesības un Viņa Taisnības ceļiem! Un Viņš atklās Savus noslēpumus, un tu kļūsi gudrs! Vēlies, mana dvēsele, tikai izpildīt tava Dieva vēlēšanas! Un izpildīs Viņš visas tavas šķistas vēlēšanas! Un piepildot Viņa gribu, kļūsi tikumiskāks! Rīkojies pēc Mīlestības un tava Dieva Labuma Būtības! Un iemīlēsi visu pasauli! Un cildināsi Viņam Godu! Un kļūsi tu par Tava Kunga attēlu, un dzīvosi kopā ar Viņu Debess Svētlaime Mūžībā un Mīlestībā!

Mises noslēgums un vadlīnija

Šodien aiciniet Kristu savā dzīvē, prasiet izmainīt sevi un stiprināt jūs ticību kārdinājumos!

2016. gada 14. augusts

Parastā liturģiskā laika 20. svētdiena, Psaltērija XX nedēļa

Vadlīnija: Lieli ir Tavi darbi, Kungs mans Dievs, ko Tu mūsu labad esi darījis, un diženas ir Tavas svētības pilnās domas par mums! Taviem brīnumiem un padomiem nav nekā līdzīga. (Ps 40, 6)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina uz garīgo cīņu, pacietību ciešanās un atzīt Jēzu par savu Pestītāju.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, taisnīgais Dievs, apžēlojies par mums.

Kristu, Dieva Vārds, apžēlojies par mums.

Kungs, gudrības Gars, apžēlojies par mums.

I lasījums (Jer 38, 4-6.8-10)

Šīsdienas lasījums noskaņo mūs uz garīgo cīņu, un neļauj dzīvot bez kādām rūpēm. Pravietis Jeremija, kas tika iemests dubļainā bedrē, - viens no piemēriem tā „liecinieku pulka”, par kuriem tiek runāts Ebreju vēstulēs. Pats Jēzus, Kura dvēsele smakās gaidīšanās par Viņa krusta varoņdarbu, - lūk īstas taisnprātīguma tēls, un šī tēla saskatīšana dod mums spēku turēties pretī grēkam un būt pacietīgiem ciešanās, kas arī ir mūsu garīga cīņa.

Psalms 40

II lasījums (Ebr 12, 1-4)

Pāvels raksta, ka Jēzus ir pacietis krustu „Viņam sagaidāmā prieka vietā”. Mēs tā pieradām, ka Jēzus atnāca uz šo zemi, iemiesojās, kļuva par vienu no mums, lai nomirtu par mums. Tas ir saprotams – visu mūsu pestīšanas dēļ. Un mēs vienkārši aizmirstam par to, ka Dieva Dēlam vispār tiek paredzēta ne nāve, bet prieks. To, ko Viņš izdarīja mūsu dēļ, nav pašsaprotama. Viņam dabiskāk būtu atnākt visā godībā, ar Eņģeļu armiju un sēdēt virs visas zemes tronī. Bet tādā veidā nenotiktu mūsu pestīšana. Apustulis Pāvels mums šodien atgādina to, KO Jēzus izdarīja mūsu dēļ. Šī doma palīdz mums mūsos kārdinājumos: kad vēlamies iet vieglāko ceļu, jāatceras to, ka Jēzus arī varēja izvēlēties vieglāko ceļu.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (Lk 12, 49-53)

Mums, tāpat kā Jēzus mācekļiem, kas dzirdēja šausmīgus vārdus, grūti pieņemt tādu perspektīvu. Viņi gaidīja Mesiju, kas atnāks kā atbrīvotājs un atnesīs Izraēlai uzvaru. Romieši krītis, Izraēla tiks atbrīvota, un pasaule, beidzot, būs laba. Jēzus ar savu pilnību, ka Viņš ir Patiesība, kļuva par klupšanas akmeni visiem un katram.

Viņa klātbūtne kļūst par dalīšanas cēloni. Neviens nepaliek malā, katram nācās noteikt, Kas atnāca. Un pat ja pieņemt Jēzu kā Mesiju, tad arī šeit dalīšana nebeidzas. Bērni un vecāki, brāļi un māsas, - visi mēs stāvam dažādās malās no Viņa un visi mēs redzam dažādo. Kaut kas redz naidu, kaut kas žēlastību, kaut kas gaismu. Katrs uzskata vajadzību nostiprināt sava uzskata uz Dieva virsvaldību. Tā parādās mūsu sabojāta cilvēcība, kad mēs pieskārāmies Viņa pilnībai. Ar šo sastapās apustuļi, tas turpinās arī tagad.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Mana Laime! Man Prieks! Mans Kungs! Mans prāts ir nabadzīgs, un tajā nav vārdu, kas ir cienīgi Tev! Tikai mana sirds priecājās par Tevi, un šis prieks izlaistās pa visu ķermeni, krūtīs ir priecīgais elpas vilciens, jo sajūtu Tevi! Paldies Tev, jo Tu rūpējies par mums visiem, grēcīgiem un mazticīgiem! Cik ir labi Tavā Pasaulē – katram Tu atrod vajadzīgus vārdus, lietas un darbības! Tu katru sekundi domā par mums, bet mēs domājam, ka paši ejam, bet Tu kaut kur tālu Debesīs. Bet Tu esi blakus, Tu mūs mīl un žēlo, Slava tev! Mājās, ka es gribu mājās, lai man būtu iespēja nodziedāt tavu Godību ne ar grēcīgo muti, bet ar lūpām, kurus Tu svētīji!

Mises noslēgums un vadlīnija

Lūdzieties Svētajam garam, lai viņš ienāktu jūsu dzīvē un pilnīgi pārveidotu to! Lūdzieties un jūs to saņemsiet!

2016. gada 15. augusts

Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšana debesīs, svētki

Vadlīnija: Tu esi skaistākais starp cilvēku bērniem, tavas lūpas ir laipnības un mīlības pilnas, tāpēc Dievs tevi svētīs mūžīgi. (Ps 45, 3)

Ievads: Šodien mēs svinam Debesīs uzņemšanas noslēpumu. Nobeiguma posmu uz zemes, Pestītāja Māte, brīva no Iedzimtā grēka, ir ievesta godībā ar miesu un dvēseli tuvu savam Dēlam debesīs.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Varenais un Žēlsirdīgais, apžēlojies par mums.

Kristu, Tēva spožums, apžēlojies par mums.

Kungs, Maiguma un līdzjūtības Gars, apžēlojies par mums.

I lasījums (Atkl 11. 19a; 12, 1. 3-6a. 10 ab)

Šis Apokalipses fragments mums rāda “ brīnumainu zīmi debesīs “ : Sieviete, kuras apmetnis ir pati saule, un kronis no zvaigznēm. Neuzvarama ar Dieva žēlastību pret savu sākotnējo ienaidnieku. “Baznīcas tēls un pirmauglis”. Pirmauglis mātes sāpēs, kalpojot Atpestīšanai. Pirmauglis godības liktenim. No turienes Trīsvienības pavards, Marija mūs visus gaida, lai dzīvotu un dziedātu ar Viņu Dieva žēlastības pazīšanu.

Psalms 45

II lasījums (1 Kor 15, 20-27)

Otrajā lasījumā apustulis Pāvels salīdzina Ādamu un Jēzu. Ādamā visi mirst, Jēzū visi atdzīvos. Jēzus valdīs pār pasauli, kamēr nesaliks visus ienaidniekus zem Savām kājām.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (Lk 1, 39-56)

Daudzus gadsimtus Dievs caur likumu un praviešiem gatavoja Savu tautu centrālam vēstures notikumam. Un lūk, galvenais šis audzināšanas auglis izrādījās parasta Jaunava no Galilejas, kura spēja atbildēt Eņģelim šos vissvarīgākos vārdus šajā pasaulē. Viņa, Jaunava, kura nesa savā miesā Visaugstākā Dēlu, māca mūs būt par Viņa Valstības dalībniekiem. Viņas lūgšana tāpat var daudz iemācīt mūs – piemēram, tam, kā saistīt sevī pilno pazemību un paklausību Dievam ar priecīgiem gavilēm par Viņu.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Ak, Marija, šķista un nevainīga Jaunava, Pestītāja Māte, eņģeļu un cilvēku Karaliene, Tu – cietēju mierinātāja, grēcinieku patvērums, taisnīgo cerība un nespēcīgo stiprums. Caur Tevi mēs varam atnākt pie Dieva. Ak, Marija, atver Tavas žēlsirdības apskāvienus un apžēlojies par mūsu nabadzību. Mēs nododam sevi Tavas rokās un pilnīgi veltām sevi kalpojumam Tev, - jo ar Tava krustā sistā Dēla vēlējumu mēs kļuvām par Taviem bērniem un nekad, nekad neaizmirsīsim par to. Nedod pestīšanas ienaidniekam mūs atdalīt no Tevis. Tava Patvēruma steidzamies un paļaujamies uz Tevi. Lūdz par mums Jēzu: lai Viņš apgaismo mūs un modina mūsu sirdis, kurus mēs tagad, ak, Vissvētākā Marija, mūsu Māte, novēlam Tev, lai mīlētu Tevi šajā dzīvē un godinātu Tevi mūžīgajā debess dzimtenē.

Mises noslēgums un vadlīnija

Esiet pazemīgi savā dzīvē un iemantosiet Debesu Valstību!

2016. gada 21. augusts

Parastā liturģiskā laika 21.svētdiena, Psaltērija XXI nedēļa

Vadlīnija: Viņa žēlastība valda pār mums, un Tā Kunga uzticība paliek mūžīgi.

(Ps 117, 2)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina atteikties no sava pagānisma un pilnībā paļauties uz Dieva gribu.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Debesu Valdnieks, apžēlojies par mums.

Kristu, mūsu dzīves paraugs, apžēlojies par mums.

Kungs, gudrības avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (Jes 66, 18-21)

Pirmajā lasījumā mēs lasām, ka Kunga ceļi ved arī pie citām tautām, pie paganiem. Katrai tautai, katrā pilsētā un laukos vēl ir cilvēki, gan apzināti, gan neapzināti, iegremdējās pagānismā. Katru reizi, kad mēs nolēmam kaut ko, pat nemēģinot salīdzināt mūsu gribu ar Dieva gribu, mēs vadāmies ne ar mīlestību pret citu, mēs – visīstākie pagāni.

Psalms 117

II lasījums (Ebr 12, 5-7.11-13)

Otrajā lasījumā mēs lasām, ka Dievs mūs soda, bet soda tikai labošanai, bet ne spīdzināšanai, ne mocībai, ne ciešanām.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (Lūkas 13, 22-30)

Pasludinot tiesu pār visu jūdas tautu, Kristus attēlo Dievu kā mājas saimnieku, Kas gaida savus draugus uz vakariņām. Bet sanāk tāda stunda, kad jāaizver mājas durvis, un šo dara pats Saimnieks. Un tikai tad, kad Viņš aizvērs durvis, tad Jūdu tauta (mēs), kas atnāca vēlāk, sāks lūgt, lai viņus ielaistu uz vakariņām un klauvēt pie durvīm. Tikai mājas Saimnieks, tas ir, Dievs teiks viņiem, ka Viņš nezina, no kurienes viņi.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

No Tavām rokām es sevi nepārtraukti saņemu – tā ir mana patiesība un prieks. Uz mani Tavs skatiens nepārtraukti tiek pievērst, un es dzīvoju šajā skatienā, - jo Tu mans Radītājs un mana pestīšana. Tava klusā klātbūtnē mani pamāci sasniegt šo noslēpumu – kas es esmu? Lai esmu tava daļa, lai esmu Tava priekšā un lai es piederu Tev. (Romano Gvardini)

Mises noslēgums un vadlīnija

Šodien vakarā pastāstiet Dievam par savu pavadīto dienu, ko izdarījāt labu un ko slikto! Ja jums dzīvē ir kāda problēma, paprasiet Dievam padomu un palīdzību!

2016. gada 24. augusts

Apustulis svētais Bartolomejs, svētki

Vadlīnija: Visiem Taviem darbiem būs Tevi, Kungs, teikt, un Taviem svētajiem būs Tevi daudzināt. (Ps 145, 10)

Ievads: Šodien mēs svinam apustuļa svētā Bartolomeja svētkus. Svētais Bartolomejs ir viens no Kristus izraudzītajiem apustuļiem. Viņš apliecināja savu ticību mocekļa nāvē — Bartolomeja mocītāji viņam dzīvam novilka ādu. Apustuļa izmocītajai miesai miera vieta ir dota Romā, kur ir uzcelta baznīca viņa godam. Šīsdienas liturģija mūs aicina godināt Dievu un sludināt Viņa godību citām tautām.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, mūsu Dievs, apžēlojies par mums.

Kristu, apliecinātāju gaisma, apžēlojies par mums.

Kungs, Gudrības un saprāta Gars, apžēlojies par mums.

I lasījums (Atkl 21, 9b-14)

Pirmajā lasījumā apustulis Lūkas stāsta mums par svēto Jeruzalemi, izcilu pilsētu. Tai ir Dieva godība. Tai ir liela un augsta siena, ar divpadsmit vārtiem un uz tiem 12 eņģeļu. Pilsētas sienai ir divpadsmit pamati, un uz tiem 12 apustuļu vārdi.

Psalms 145

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 1, 45-51)

Šajā Evaņģēlija fragmentā mēs lasām par Jēzus un Nātānaēlu tikšanām, kā Jēzus pazina viņu vēl pirms satikšanām. Redzot Nātānaēlu, teica par viņu, ka viņš ir īsts jūds, kurā nav viltības. Tāpat ar mums, pirms mēs gribām satikties ar Kungu, Viņš jau par mums visu zina: gan domas, gan darbus.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Ak, Dievs, noliecos Tava priekšā: Tu – gudrība, kas mani ieskaidro, Tu – griba, kas dod man gribu, Tu – spēks, kas mani rada. Tu – žēlastība, kas mani ceļ, Tu – balss, kas mani sauc, Tu – Vārds, kas man saka. Tu – labums, kas man tiek dāvāts, Tu – žēlsirdība, kas mani piedod, Tu – mīlestība, kas mani apņem. Tu – Gars, kas mani dzīvina, Tu – gaišredzība, kas mani vada, Tu – miers, kas mani piepilda, Tu – svētums, kas mani pamudina, lai man nebūtu miera, kamēr nepazīšu Tevi. Ak, Kungs, noliecos Tava priekšā.

Mises noslēgums un vadlīnija

Ejiet un sludiniet savās ģimenēs, ka Dieva Valstība ir tuvu un jābūt gataviem to sagaidīt.

2016. gada 28. augusts

Parastā liturģiskā laika 22.svētdiena, Psaltērija XXII nedēļa

Vadlīnija: Bāriņu tēvs un atraitņu aizstāvis ir Dievs Savā svētajā mājoklī. Dievs vada viņu mājās vientuļos, vada tos, kam nemaz nav māju, izved gūstītos brīvībā, bet atkritēji paliek tuksnesī. (Ps 68, 6-7)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicinā būt pazemīgiem gan darbos, gan strādājot kopā ar cilvēkiem, katrā mūsu dzīves momentā, it īpašī Dieva priekšā, un tas ir Dievam patīkams.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Izraēla Dievs, apžēlojies par mums.

Kristu, Pazemības paraugs, apžēlojies par mums.

Kungs, pazemības avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (Sir 3, 17-18.20.28-29)

Pirmais lasījums mums māca būt pazemīgiem, un tad mēs tiksim nosaukti par patīkamiem. Būt pazemīgiem Dieva priekšā, Dieva žēlastības priekšā.

Psalms 68

II lasījums (Ebr 12, 18-19.22-24A)

Apustulis Pāvels šodien saka, ka mums paveicas vairāk nekā tiem, kas dzīvoja ilgāk pirms mums. Un vēršās viņš pie tiem cilvēkiem, tāpat kā viņš, neredzēja Kristu Viņa zemes dzīves laikā – tāpat kā mēs. Mums dāvāts vairāk, nekā tiem, kas redzēja Dievu mākonī un tumsā. Mums dāvāta Viņa dzīva klātbūtne. Mūsu Baznīca vienota ar Debesu Baznīcu, un pravieši, kas sasniedza pilnību, blakus mums. Bet galvenais – mums ir atvērta pieeja pie Paša Dieva. Vairāk nav sienas, kas šķira no Viņa kritušo cilvēci. Mums tika dāvāts vairāk, nekā varēja iedomāties pravieši.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (Lk 14, 1. 7-14)

Šis fragments parāda mums, kas ir pazemība. Pazemība ir pretstats lepnumam, tas nav egoisms, bet uzmanība pret citiem, tikai tāpēc, ka viņi ir svarīgāki. Visīstākā pazemība – tā ir mīlestības izpausme, un cik grūti to mums sasniegt. Tā tiek dāvāta viegli, jo tā ir Svētā Gara dāvana, bet pieņemt to mums ir ļoti grūti.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs Jēzu, dāvā man šodien žēlastību domāt par Tevi un dzīvot Tava klātbūtnē. Kungs Jēzu, atbrīvo manu sirdi no skumjām, ienaida un apvainojuma, lai varu mīlēt bez pārmetumiem un kalpot bez sūdzībām. Kungs Jēzu, ļauj man šodien sekot piemēram, kuru Tu un tava Māte Marija dāvāja, un tā, katru dienu būt par Tavu miera līdzekļi. Āmen. (Lui Marija Parens)

Mises noslēgums un vadlīnija

Ak, Kungs, māci mūs šodien būt pazemīgiem gan ar cilvēkiem, gan ikdienišķā darba laikā, gan ciešanās un grūtībās.