Sociālais garīgums

Politiskās kopienas dzīve

§ 1. Dziļas pārmaiņas mūsu dienās ir vērojamas arī tautu politiskajās struktūrās un institūcijās; tās izriet no šo tautu ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības. Šīs pārmaiņas lielā mērā ietekmē politiskās kopienas dzīvi, pirmām kārtām - attiecībā uz visu tiesībām un pienākumiem, īstenojot pilsonisko brīvību un tiecoties pēc kopējā labuma, kā arī visā, kas skar pilsoņu savstarpējo attiecību kārtību un to attiecības ar publisko varu.

§ 2. Cilvēka cieņas dzīvāka apziņa ir pamatā tam, ka dažādos pasaules reģionos dzimst centieni dibināt politiski juridisku iekārtu, kurā būtu labāk aizsargātas personas tiesības sabiedriskajā dzīvē: piemēram, pulcēšanās un apvienošanās brīvības, tiesības brīvi paust savu personisko viedokli un apliecināt savu reliģiju gan individuāli, gan publiski. Šo katras personas tiesību aizsardzība patiešām ir nepieciešams priekšnosacījums tam, lai pilsoņi - individuālā kārtā vai brīvi apvienojoties – varētu ņemt aktīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē un pārvaldē.

§ 3. Ciešā saiknē ar kultūras, ekonomikas un sociālo progresu daudziem pieaug vēlēšanās lielākā mērā piedalīties kopienas politiskās dzīves organizēšanā/veidošanā. Daudzu cilvēku apziņā pieaug prasība, lai tiktu ievērotas mazākumtautību tiesības, tai pat laikā nemazinot šo mazākumtautību pienākumus attiecībā pret politisko kopību. Bez tam pastāvīgi pieaug arī respekts pret cilvēkiem, kas pauž atšķirīgus uzskatus vai pieder pie citas reliģijas. Vienlaikus veidojas arvien pla šāka sadarbība ar mērķi panākt, lai visi pilsoņi – un nevis tikai kāda neliela priviliģēta sabiedrības daļa – varētu patiesi izmantot personai pienācīgās tiesības. No Pastorālā konstitūcija Par Baznīcu mūsdienu pasaulē Gaudium et spes

Ğimenes garīgums

Turpinājums no iepriekšējā numura

6. Mēs vēlamies būt jūsu partneres, nevis mātes.

Sievietēm ir neveselīga tendence rūpēties par vīriešu dzīvi un pēc tam apvainoties. Patiesībā, lai gan sievietes dabā ir rūpēties, tomēr laulībā un veselīgās attiecībās rūpēm ir jābūt abpusējām. Mēs vēlamies kalpot, tomēr arī mums ir nepieciešams, lai kāds pakalpotu. Mēs vēlamies dot, bet mums jājūt, ka arī mēs saņemam. Mēs vēlamies, lai mēs spētu rūpēties par savu vīru, taču tikpat ļoti mēs vēlamies justies, ka arī viņš rūpējas par mums.

7. Mēs domājam, ka vispievilcīgākais vīrietī – tā ir viņa sirds.

Neatkarīgi no tā, ka šī pasaule var jums mēģināt iestāstīt pavisam ko citu, nekad neaizmirstiet par šo vissvarīgāko lietu. Jūsu ticība, tīrība, raksturs, godīgums un taisnīgums ir nozīmīgāks jebkurai labai sievietei, nekā viss cits, ko jūs varētu viņai piedāvāt. Mūsu sabiedrībā tiek radīts tāds iespaids, ka labie puiši dzīvē izsitas pēdējie – bet tie ir labie puiši, ar kuriem kopā mēs, sievietes vēlamies pavadīt savu mūžu.

Ir taisnība, ka vīrieši un sievietes bieži vien redz dzīvi atšķirīgi, bet dažādo skatījumu skaistums ir tāds, ka viņi var dāvāt sevi viens otram, lai dzīvotu kopā. Dieva radošais spēks un griba ir redzama caur mūsu dzimumiem, personībām un attiecībām.



Katram no mums ir vajadzīgi patiesības vārdi, „
kas vadītu un apgaismotu mūsu dzīvi. Bez patiesības,
kas ir pats Kristus, mēs nespēsim atrast īsto virzienu savā dzīvē”
Pāvests Francisks

Priesteriskā brālība

“Apustuliskā maksimālisma”sirds (Kustība Pro Sanctitate)

“Apustuliskais maksimālisms” ir visai komplicēta realitāte, kas ietver, kā jau tika teikts, trīs Baznīcas organismus (Apustuliskie līdzbiedri, Sociālie animatori, Apustuliskā oblāte) un trīs apustuliskos spēkus (Svētā Vakarēdiena gara strāvojums garīdzniecībā, sociālās brālības organizācija, Kustība Pro Sanctitate).
Kustībai Pro Sanctitate, kas ir daļa no iepriekšminētā, ir precīza juridiska konfigurācija un sava neatkarība, kā arī citi apustuliskie spēki.
Nav pilnīgi izprotams Kustības garīgums un dotā informācija, ja neraugās uz tās attiecībām ar “Maksimālismu”.
Neviļus var rasties jautājums, kāda ir saistviela, kas savieno šīs atšķirīgās realitātes un šīs savā starpā dažādās daļas?
Varētu domāt par viņu savstarpēju papildināšanu, sekojot pamatideālam, dodot bezgalīgajai Dieva mīlestībai maksimālas cilvēkmīlestības atbildi.
Tā ir tieša un teoloģiski perfekta atbilde, bet neatbild, cik daudz to izdzīvo “Maksimālismā”.
Vienotības patieso avotu ir devis Kristus. Bet kur gan šodien konkrēti un fiziski mēs atrodam Kristu, ja ne Euharistijas Dievmaizē, kuru mēs pielūdzam mūsu tabernakulos?
Tabernakulā: kas mums nav tikai kaut kāda “glabātuve”, bet gan vēsturiskā Svētā Vakarēdiena turpinājums laikā. Priekš mums tabernakuls un Svētais Vakarēdiens identificējas un tādējādi Kristus tabernakuls ir tas pats Kristus Svētais Vakarēdiens.
Svētajā Vakarēdienā, tātad dievišķo metaforu un noslēpumu svētnīcā, ir neizsakāma dievišķā mīlestība, kurā mums jāieiet, lai smeltu dāvanas, kuras Kristus mīlestības maksimālisms mums jau tur ir noglabājis.
Nepieciešams apstāties kādu brīdi, lai pārdomātu šīs dāvanas, kuras ir dievišķās mīlestības metaforas.

Turpinājums sekos

Laju garīgums

No Pāvesta Franciska Apustulisko Pamudinājuma „Priecājieties un līksmojiet”

“Svētīgi ir garā nabadzīgie, jo viņu ir Debesu valstība”

67. Evaņģēlijs aicina mūs iepazīt savu sirdi, lai mēs redzētu, uz ko balstām savas dzīves drošību. Parasti bagātais jūtas drošs, pateicoties savām bagātībām, un domā, ka, tām nonākot briesmās, sabrūk arī visa viņa dzīves jēga. Pats Jēzus mums to pasaka līdzībā par neprātīgo bagātnieku, par šo pašpārliecināto muļķi, kuram pat prātā nenāk, ka tas var nomirt tai pašā dienā (sal. Lk 12:16-21).

68. Bagātība neko nenodrošina. Kad cilvēka sirds jūtas bagāta, tā ir tik apmierināta ar sevi, ka tajā vairs nav vietas Dieva Vārdam, tā nespēj mīlēt brāļus un priecāties par lietām, kas patiesībā ir dzīvē vissvarīgākās. Tā tiek pazaudēti nenovērtējami dārgumi. Tāpēc Jēzus par svētīgiem nosauc garā nabadzīgos, cilvēkus ar nabadzīgām sirdīm, kurās var ienākt mūžīgi jaunais Kungs.

Tulkoja Ēvalds Ikaunieks

“Tikai kopā ar Jēzu mēs varam iet uz priekšu,
pārvarēt grūtības, stiprināt savu mīlestību pret Dievu
un līdzcilvēkiem. Jēzus padarīja sevi par dāvanu citiem.
Lai Vissvētākā Jaunava Marija palīdz mums
ņemt uz saviem pleciem tuvākā cilvēka problēmas,
ciešanas un grūtības, palīdzot un kalpojot viņam
Pāvests Francisks