Sociālais garīgums

Turpinājums no iepriekšējā numura

Tikšanās ar valsts institūcijām, pilsonisko sabiedrību un diplomātisko korpusu Santjago Čīlē

Ar šo uzklausīšanas spēju esam aicināti – šodien īpašā veidā – dod priekšroku uzmanībai attiecībā uz mūsu kopīgajām mājām. Uzklausīt mūsu kopīgās mājas: likt veidoties tādai kultūrai, kas prot rūpēties par zemi, un, izvirzot šādu mērķi, neapmierināties ar specifisku atbilžu piedāvāšanu uz smagām ekoloģiskām un vides problēmām, kas rodas; tam ir nepieciešama drosme piedāvāt "citādu skatienu, domāšanas veidu, politiku, izglītības programmu, dzīvesveidu un garīgumu, kas piešķirtu formu pretestībai pret aizvien vairāk izvirzošos tehnokrātisko paradigmu", kas dod priekšroku ekonomiskās varas sirojumiem uz dabisko ekosistēmu un tādējādi uz mūsu tautu kopīgā labuma rēķina. Pamatiedzīvotāju tautu viedums var sniegt lielu pienesumu. No viņiem mēs varam mācīties, ka nav patiesas attīstības tautā, kas pagriež muguru zemei un visam un visiem tiem, kas to ieskauj. Čīlei tās saknēs piemīt viedums, kas spējīgs palīdzēt iet tālāk par vienīgi patērniecisku eksistences izpratni, lai apgūtu gudrības pilnu attieksmi nākotnes priekšā. 

Dvēsele ar čīliešu raksturu – Prezidentes kundze teica, ka tā ir piesardzīga – dvēsele ar čīliešu raksturu ir aicinājums būt, šī ietiepīgā griba būt. Šis aicinājums, kas ir vērsts uz mums visiem un attiecībā uz ko neviens nevar justies izslēgts vai aizvietojams. Aicinājums, kas pieprasa radikālu izvēli par labu dzīvībai, it īpaši visās tās formās, kurās tā ir apdraudēta. 

Pateicos vēlreiz par uzaicinājumu ierasties un tikties ar jums, ar šīs tautas dvēseli; un lūdzu, lai Karmela Jaunava, Čīles Māte un Karaliene, turpina pavadīt un likt augt šīs svētītās Nācijas sapņiem. Paldies!

Pāvests Francisks

Ğimenes garīgums

Turpinājums no iepriekšējā numura

Ko sievietes patiesībā vēlas redzēt vīrietī

Esi īsts vīrs

Pazemība

Kas paaugstina cilvēku vairāk nekā jebkas cits virs zemes? Tā ir viņa spēja būt pazemīgam. Īstam vīram nav jārunā par to, kas viņš ir – to parāda viņa dzīve. Viņš var atteikties no runāšanas, jo pazemīgs cilvēks daudz vairāk ir fokusēts uz savu ceļu. Viņš ātri klausās, lēni runā, un lēni sadusmojas, jo viņš ir atteicies no savām “tiesībām” par labu tiesībām būt pašaizliedzīgs, mīlošs un žēlastībām pilns. Vislielākais pazemības piemērs ir atrodams visvīrišķīgākajā cilvēkā – Jēzū: cilvēkā, kurš atteicās no savām tiesībām un padarīja sevi niecīgu, lai parādītu neticamu mīlestību un mīlestību Līgavai, kas uzvarēja viņa sirdī. Īsts vīrs cenšas darīt to pašu. Viņš cenšas uzturēt godīgumu, tīrību, spēku, līdzjūtību un pazemību savā dzīvē un laulībā. Ir pienācis laiks pieprasīt vairāk no mūsu vīriešiem, un pēc tam pacietīgi gaidīt, līdz redzēsim šīs īpašības viņu dzīvē.

Septiņas lietas, ko vīrietim jāzina par sievieti

1. Sievietes vienkārši vēlas sajust to, ka viņas akceptē, atbalsta un sadzird.
2. Sievietes novērtē mazās lietas.

Ticiet vai nē, kad runa ir par iespaida atstāšanu uz mums, jums nav jāiet “uz visu banku” vai jāatgriežas mājās. Tas attiecas uz visām lietām, jo tas, ko mēs patiešām meklējam, ir pārdomātība. Labi vārdi, jēgpilns pieskāriens, izpalīdzīgums – savu mīlestību jūs vislabāk varat izrādīt sīkajās lietās. Kad mans vīrs ienāk pa durvīm ar skaistu ziedu, ko viņš nopircis pa ceļam, tas atkausē manu sirdi vairāk, nekā desmitiem rožu, jo viņš domāja par mani visneparedzētākajā brīdī. Mazākās lietas bieži izsaka visvairāk.

Šauntija un Džefs Feldhani
Turpinājums sekos

Priesteriskā brālība

No “Žēlsirdības Evaņģēlijs jaunai sabiedrībai Itālijā”

Formācija

Pirmais mērķis ir formācija. Tā pārstāv jaunas evaņģelizācijas fundamentālu instanci. Pestīšanas Evaņģēlijs, Bībeles saturs, rakstītais Dieva Vārds un Baznīcas pasludinātas doktrīnas – autoritatīvs ierosinājums Katoļu Baznīcas Katehismā un dažādos Katehisma izdevumos C.E.I. kristīgai dzīvei – tām jākļūst par atsevišķu cilvēku un kopienu dzīves pastāvīgu avotu, lai veicinātu kristiešu un pieaugušu cilvēku kopienu izaugsmi ticībā, kas darbojas žēlsirdības laukā un cerības sludināšanā.

Šajā kontekstā ir svarīgi salīdzināt to ar Evaņģelizācijas un žēlsirdības liecības priekšlikumu: ir būtiski, lai ikviena kristiešu kopiena pilnveidotos, pateicoties tās visu biedru īpašam ieguldījumam un vienotībai, atbilstoši viņu aicinājumam, kā “pastāvīgs un vienots katehēzes subjekts (…), piedaloties dzīvās liturģijas celebrēšanā, centīgas un darbīgas kalpošanas liecināšanā”. Kas tajā pašā laikā iesaista citus, “veicinot arvien dziļāku mijiedarbību starp šīm būtiskām dimensijām – Baznīcas noslēpumu un misiju”.

Vitālai un vienojošai katehēzei, eksistences ilgam un pilnīgam lokam jāprot pavadīt ticīgos līdz aicinājumam dzīvot mīlestības svētumā, pieņemt kā nepieciešamu Baznīcas pieredzi un darbību. Dzirdētais Dieva Vārds realizējas celebrētā un izdzīvotā vārdā. Tāpēc vajadzētu vadīt ticīgos arī ticības noslēpuma celebrēšanā: tas nozīmē celebrēt ticību dzīvē un dzīvi ticībā. Tomēr nedrīkst uzskatīt, ka kristīgā dzīve un liecināšana ikdienā un mūsu sarežģītajā sabiedrībā notiek pašas no sevis. Arī šīs dimensijas pamatā ir formācija, kas kalpo žēlsirdībai, kā arī civilajam un politiskajam pienākumam, kas atgriežas pie Baznīcas sociālās doktrīnas.

Tereza Karboni

Pastāvīga brālība

“Brālība” ir dienas vārds, tomēr nepievilies ar ārēji redzamo. Tas tiek atkārtots, izkrāsots, izkārts kā karogs, bet, īstenībā, to daudzi ignorē. Tas bieži ir vienīgi kā emocijas, kā gadījuma krāšņums, kā reklāmas žests, īss laika sprīdis; taču ne “pastāvīga” brālība, kāda tā bija Kristum. Priesteri, rādi ar savu dzīvi, ka ir vēl kāds, kas brāļiem prot dāvāt “visu” un “vienmēr”.

Dieva kalps Guljelmo Džakvinta

Laju garīgums

No Pāvesta Franciska Apustulisko Pamudinājuma „Priecājieties un līksmojiet”

63. Par to, kas ir svētums, iespējamas daudzas teorijas, plaši skaidrojumi un dažādas nianses. Tādas pārdomas varētu būt noderīgas, bet tomēr vairāk skaidrības gūsim, atgriežoties pie paša Jēzus vārdiem un uztverot veidu, kā Viņš atklāj patiesību. Jēzus lielā vienkāršībā ir izskaidrojis, ko nozīmē būt svētam, un to Viņš ir izdarījis, atstājot mums Kalna svētības (sal. Mt 5:3-12; Lk 6:20-23). Tās ir kā kristieša identitātes karte. Ja kāds mums jautā: “Kā rīkoties, lai kļūtu par labu kristieti?”, atbilde ir vienkārša: katram savā veidā ir jādara tas, ko Jēzus saka savās Kalna svētībās. Tajās ir ieskicēts Skolotāja vaigs, kuram esam aicināti līdzināties savā ikdienas dzīvē.

64. Vārds “laimīgs” vai “svētīgs” kļūst par sinonīmu vārdam “svēts”, jo tas izsaka faktu, ka cilvēks, kurš ir uzticīgs Dievam un dzīvo saskaņā ar Viņa Vārdu, dāvājot sevi, sasniedz patiesu svētlaimi.

Tulkoja Ēvalds Ikaunieks

No Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas, grāmatas “Svētums”

“Jēzus nāk mūsu vidū kā gaisma, lai izgaismotu, taču šeit ir arī neuzņemtās gaismas trağēdija, jo cilvēki drīzāk izvēlas palikt tumsā, nekā uzņemt gaismu. Tomēr paliek fakts, ka gaisma nevar izzust, jo tā ir Dieva Vārds.

Vienīgā mēraukla ir Kristus. Ar Kristu, ar Viņa tikumiem mums nepieciešams mēroties. Kad mums ir vēlēšanās veikt pārbaudi, pietiek paņemt Evaņğēliju, ieskatīties Kristus dzīvē, un jautāt: “kāda ir mana pazemība, mana mīlestība, mans dāsnums?”, un tad redzēt, cik Kristus ir bijis pazemīgs, sevi atdodošs, lai saprastu kādam man vajadzētu būt.

Mans Dievs, es Tevi mīlu no visas savas sirds, ar visu savu prātu, ar visiem saviem spēkiem, ar visu savu dvēseli. Droši vien dienas gaitā, Kristus bez mitas atkārtoja Tēvam šo Šemà lūgšanu, kas ir svētuma lūgšana, jo mīlēt Kungu no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, prātu, spēku, nozīmē pievienoties svētumam, un tam, kuram to izdodas – tas patiesi ir svēts.”