2017. gada 1. oktobris
Parastā liturģiskā laika 26. svētdiena, Psaltērija XXVI nedēļa
Vadlīnija: Kungs ir laipnīgs un taisns, tāpēc Viņš atgriež grēciniekus uz pareiza ceļa.
Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina lūgt no Dieva žēlastību, lai varētu kļūt par debesu svētības līdzdalībniekiem.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, Mūsu Aizstāvis, apžēlojies par mums.
Kristu, Visu ticīgo dārgums, apžēlojies par mums.
Kungs, cilvēku siržu pārbaudītājs, apžēlojies par mums.
I lasījums (Ecēh 18,25-28)
Šajā lasījumā ir teikts, ja grēcinieks atsakās no savas iepriekšējas dzīves un dara taisnīgos darbus, tad pie dzīves atgriezīsies viņa dvēsele. Viņš dzīvos un nenomirs.
Psalms 25 (24)
II lasījums (Fil 2, 1-11)
Apustulis Pāvels runa par rīcības motivāciju. Ļoti svarīgi domāt par to, kāpēc mēs vēlāmies izdarīt šo vai citu darbību. Patiešām, dažreiz labi varbūt izdarīti ar ļoti apšaubāmu motivāciju. Parasts piemērs – situācija, kad cilvēks dod žēlastības dāvanas ne tāpēc, lai palīdzētu nabagam, bet lai demonstrētu apkārtējiem un Dievam savu taisnību. Šī situācija ir parasta un drīzāk nekaitīga. Daudz sliktāk, ja mēs sāktu rīkoties tikai, lai pierādītu citam, ka viņš maldās. Strīds strīda dēļ, darbība darbības dēļ. Tas iznīcina mūs pašus, attiecības ar Baznīcu, attiecības ar Dievu. Apustulis Pāvels piedāvā vienkāršu kaut arī nepievilcīgu izeju iedomīgam cilvēkam: vienkārši atzīt, ka citi, viņu jūtas, mūsu attiecības ar viņiem – svarīgāks nekā mana taisnība un gudrība.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 21, 28-32)
Jēzus šajā fragmentā mums stāsta līdzību par diviem dēliem, kuri mēģina izpildīt tēva gribu. Šajā līdzībā abu brāļu vārdi ir tukši. Bet Dievs tiesa pēc rezultāta. Tāpēc, kaut laiku pa laikam un sakām Viņam: „Negribu!” – tomēr mums ir iespēja aiziet uz Viņa vīna dārzu.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Mans Jēzu, Dieva Maigums cilvēkiem, dāvā mums savu dzīvības Garu!
Pieņem mūsu nogurumu, mūsu ticības trūkumu, mūsu raizes un vājumus, miesas un dvēseles sāpes. Pieņem šo visu kā upuri Sev tajos brīžos, kad mums nekā cita nav, ko dot. Kungs, māci mūs vienmēr pazīt Tevi. Savā vājumā saukt Tavu spēku. Izmisumā meklēt cerību uz Tevi. Un, kad dzīves krusts kļūst nepanesami smags, pilnīgi paļauties uz Tavas Augšāmcelšanas slavu.
Mises noslēgums un vadlīnija
Izdari šodien kaut vienu darbu un nevienam nesaki to, ne lielies un noklusē to.
2017. gada 8. oktobris
Parastā liturģiskā laika 27. svētdiena, Psaltērija XXVII nedēļa
Vadlīnija: Dievs Cebaot, skaties no debesīm un redzi! Uzlūko šo vīnakoku un dēstu, ko Tava roka ir stādījusi, atvasi, ko Tu pats esi izraudzījis! (Ps 80, 15-16)
Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina virzīties pie Dieva, katrā cilvēka redzēt pašu Kristu un parādīt savu mīlestību ne tikai pret Dievu, bet arī pret jebkuru cilvēku.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, Dievs Cebaot, apžēlojies par mums.
Kristu, Vīna koks, apžēlojies par mums.
Kungs, Svētais Gars, apžēlojies par mums.
I lasījums (Jes 5, 1-7)
Pirmajā lasījumā Kungs atklāj mums cilvēka brīvības noslēpumu, ar kuru Viņš ne tikai rēķinās, bet arī attiecās pret to ar cieņu. Ja jūs gribat dot mežonīgus augļus un izvairīties no Vīndārznieka gribas – jūsu tiesības, bet tad paši tieciet galā ar sekām. Kad Dievs attiecās pret mums kā pret pieaugušiem, tajā paša laikā Viņš turpina atteikties pret mums arī kā pret Saviem neprātīgiem, bet mīlošiem bērniem. Dāvājot mums iespēju sajust mūsu pašu darbu sekas, Viņš vienalga ir blakus mums un ar Savu mīlestību neatstāj mūs.
Psalms 80
II lasījums (Fil 4, 6-9)
Otrajā lasījumā apustulis stāsta par mūsu galveno ikdienas garīgo darbu: virzīties uz Dievišķo pasauli. Šī pasaule ir dziļākā pār emocionālo mieru; tieši tāpēc mēs varām saglabāt to vissmagākos apstākļos. Un tā ir vajadzīga mums, lai būtu kopā ar Dievu.Šo pasauli var sasniegt tikai ar bērnišķīgo atklātību pret Dievu.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 21, 33-43)
Kādus augļus no mums Kungs gaida? Gara augli, kuru gaida Kristus no saviem mācekļiem – mīlestība, prieks, miers utt. Kuru Viņš sūta pēc šiem augļiem? Ne tikai praviešus un taisnus cilvēkus. Viņš sūta mūs pašus pēc šiem augļiem. Tas cilvēks, kas atradās tuvāk man – vīna dārza Saimnieka vēstnieks, kas atnāca pārbaudīt, vai mēs gatavi parādīt to pašu mīlestību un mieru pret viņu. Katrs tāds sūtnis ir Jēzu „pilntiesīgs pārstāvis”, jo to, ko mēs darām tuvākajam – to mēs darām Kristum.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Katrā vajadzībā ļauj man nākt pie Tevis ar pazemīgu ticību, sakot: Jēzu, palīdzi man! Visās šaubās, neziņā un kārdinājumos: Jēzu, palīdzi man! Vientulības, paguruma un pārbaudījumu stundā: Jēzu, palīdzi man! Izjūkot maniem plāniem un zūdot cerībām; kad kaut kas rada nepatiku; grūtībās un bēdās: Jēzu, palīdzi man! Kas citi mani pieviļ, un Tava žēlastība vien var dot man atbalstu: Jēzu, palīdzi man! Kas es steidzos Tavas maigās mīlestības patvērumā: Jēzu, palīdzi man! Kad manu sirdi satriekusi neveiksme, redzot, ka manas pūles paliek bez rezultātiem: Jēzu, palīdzi man! Kad mani pārņem nepacietība un mans krusts kļūst par smagu: Jēzu, palīdzi man! Kad esmu slims, un mana galva un rokas nespēj strādāt, un es jūtos vientuļš: Jēzu, palīdzi man! Neraugies uz manu vājumu, neveiksmēm un nepilnībām, Vissvētā Jēzus Sirds, bet vienmēr palīdzi man un nekad mani nepamet.
Mises noslēgums un vadlīnija
Pamēģini katrā cilvēkā saskatīt Jēzu, un parādi viņam to pašu mīlestību, ko parādītu Jēzum!
2017. gada 15. oktobris
Parastā liturģiskā laika 28. svētdiena, Psaltērija XXVIII nedēļa
Vadlīnija: Viņš man liek ganīties zāļainās ganībās. Viņš mani vada pie skaidra ūdens.
Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina darīt labus darbus un visā paļauties uz Dieva Gribu.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, Mans gans, apžēlojies par mums.
Kristu, Nāves Uzvarētājs, apžēlojies par mums.
Kungs, Mierinātājs, apžēlojies par mums.
I lasījums (Jes 25, 6-10)
Pirmajā lasījumā Jesajas pravietojums saka par Kristus Augšāmcelšanu. “Viņš liks izzust šai kalnā tam ārējās čaulas plīvuram, kurā tērptas visas tautas”. Čaulas plīvurs tas ne tikai ciešanas, apvainojumi un apspiešana, bet arī grēka smagums, kurš kā slimība, kā lepra atdala cilvēku no Dieva un citiem cilvēkiem. Augšāmcelšanas prieks ir ar mums katru dienu. Un pēdējā dienā Kungs atjaunos paradīzi uz zemes un Viņa tauta ieies kalnā un svinēs savās tikšanās ar Kungu un pasaules atjaunošanu. Pasauli, kura bija izdomāta un radīta pirmajā dienā.
Psalms 23
II lasījums (Fil 4, 12-14. 19-20)
Pāvels sarunu par garīgo dzīvi pabeidz ar aicinājumu priekam. Šis prieks – Valstības dzīves pazīme. Bet uzreiz Pāvels piemin par pazemību, par sevis pilnu atdošanu Dieva Gribai un par pasauli, par kuru Pestītājs pieminēja Pēdējo Vakariņu laikā, ka viņš „ne no šīs pasaules”. Vēl apustulis aicināja tikumiskai dzīvei: gan darbos, gan domās.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 22, 1-14)
Šīsdienas lasījums piedāvā mums Jēzus līdzību par Valstību – līdzība par kāzu mielastu. Līdzība paskaidro, kas traucē sauktiem atnākt uz šo mielastu.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Mans Jēzus, es centīšos bez kurnēšanas pieņemt visu, ko Tu manai dzīvei būsi nolēmis. Es zinu, ka tas viss nāks man vienīgi par labu. Man pietiks ar to, ja zināšu, ka Tu esi vēlējies, lai viss notiktu tieši tā, un arī es pats tad sākšu vēlēties, lai viss notiek tā, kā ir, - lai notiek Tavs prāts kā tagad, tā vienmēr. Dari ar mani visu, ko vien Tu vēlies. Es pakļaujos Tavai gribai, kas ir laba un svēta, kas nāk no mīlestības un atklāj Tavu skaistumu un pilnību. Mans Dievs, Tava griba man ir mīļa un dārga. Un mana karstākā vēlēšanās ir gan dzīvē, gan nāvē palikt vienotam ar Tevi. Tavs prieks ir arī mans prieks. Tavas vēlmes lai ir arī manas vēlmes. Mans Dievs, neatstāj mani, bet palīdzi man. Dari, lai no šī brīža es spētu dzīvot vienīgi Tev. Liec man vēlēties vienīgi to, ko Tu pats vēlies, un liec man dzīvot tā, lai izpildītu Tavu gribu. Ļauj man Tevi tā mīlēt, ka es Tavas mīlestības dēļ spētu atdot pat dzīvību, - tāpat kā Tu reiz nomiri par mani.
Mises noslēgums un vadlīnija
Klausieties Dieva balsi savā sirdī, pasakiet Dievam „Jā” un mēģiniet izmainīt savu dzīvi!
2017. gada 18. oktobris, Svētais Lūkass, evaņģēlists, svētki
Vadlīnija:Visiem Taviem darbiem būs Tevi, Kungs, teikt, un Taviem svētajiem būs Tevi daudzināt. Viņi izteiks Tavas valstības godību un runās par Tavu varu, lai cilvēku bērniem top zināmi Tavi varenie darbi un Tavas valstības brīnišķais spožums un godība.
Ievads: Šodien mēs svinam sv. Lūkasa svētkus. Svētais Lūkass ir trešā Jēzus Kristus Evaņģēlija un Apustuļu darbu grāmatas autors. Lūkass ir dzimis Antiohijā, pēc tautības viņš ir grieķis. Pieņēmis kristības, Lūkass kļūst par apustuļa Pāvila uzticīgu mācekli un pavadoni viņa tālajos misiju ceļojumos. Lūkass ir miris mocekļa nāvē Ahajā sava mūža 84. gadā. Šīsdienas liturģija mūs aicina iet svēto ceļu un mīlēt ne tikai Dievu, bet arī visnabadzīgākos.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, Mīlestība pret visiem, apžēlojies par mums.
Kristu, Dieva mīlestības Sludinātājs, apžēlojies par mums.
Kungs, Mīlestības devējs, apžēlojies par mums.
I lasījums(2 Tim 4, 9-17a)
Pirmajā lasījumā apustulis Pāvels piemin Lūkasu, sakot: „Viens Lūkass ir kopā ar mani”. Šeit Lūkass ir tas, kas paliek blakus, kad ir beigusies svētki, kad dienas seko viens otrai, un ir piepildīti ar smago un nepateicīgo darbu. Viņš atcerēsies un saglabās galveno, viņš ir uzticīgs un pacietīgs. Un vēl viņš nekad neatteiksies no Tā, Kurā viņš tic.
Psalms 145 (144)
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 10, 1-9)
Šajā fragmentā ir teikts, ka mēs esam aicināti kļūt par apustuļiem un iet sludināt Dieva Vārdu par visu pasauli. Ir skaidrs, ka ne visiem jākļūst par misionāriem un sludinātājiem, bet, visas Baznīcas mērķis – sludināt par Kristu. Šīsdienas fragments palīdz mums saprast, pēc kādiem principiem jāveido tādu kalpojumu. Pirmkārt, atklātība un pilna uzticēšana Dievam, otrkārt, atklātība un labvēlība pret cilvēkiem, kuriem mēs nesam Evaņģēliju, treškārt, žēlastības reāla darbība caur mums – tā var izpausties caur labiem darbiem, lūgšanu, mieru vai vienkārši mīlošās sirds klātbūtni tur, kur trūkst mīlestības.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Tēvs, dāvā starp kristiešiem atklāties daudz svēto aicinājumu uz priesterību, kuri uzturētu dzīvu ticību un glabātu pateicīgo atmiņu par Tavu Dēlu Jēzu caur Viņa vārdu sludināšanu un Sakramentu īstenošanu, ar kuriem Tu nemitīgi atjauno Tavus uzticīgus.
Dāvā mums Tava altāra svētus kalpotājus, - lai viņi ir uzmanīgi un dedzīgi Euharistijas glabātāji, Sakramenta - Kristus augtākās dāvanas par pasaules pestīšanu.
(Benedikts XVI)
Mises noslēgums un vadlīnija
Šodien aizlūdziet par savu draudzi, lai tajā valdītu savstarpējā cieņa un mīlestība.
2017. gada 22. oktobris
Parastā liturģiskā laika 29. svētdiena, Psaltērija XXIX nedēļa
Vadlīnija: Lai līksmo lauks un viss, kas tur zeļ un zaļo; lai gavilē visi meža koki Kunga priekšā, jo Viņš nāk, Viņš nāk tiesāt zemi. Viņš tiesās pasauli taisnībā un tautas Savā patiesībā (Ps 96, 12-13)
Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina izpildīt Dieva gribu un ar tīru sirdi kalpot Viņa godam.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, mūsu Ķēniņš, apžēlojies par mums.
Kristu, Pasaules Pestītājs, apžēlojies par mums.
Kungs, Dievišķā Debesu Uguns, apžēlojies par mums.
I lasījums (Jes 45, 1.4-6)
Pirmajā lasījumā pravietis Jesaja vēsta par Dieva Gribu: cilvēks, kuru Viņš izvēlējas, lai īstenotu pestīšanu, izpilda to veiksmīgi ne ar savu spēku un slavu, bet pēc Visspēcīgā gribas.
Psalms 96
II lasījums (1 Tes 1,1-5)
Otrajā lasījumā apustulis Pāvels atgādina mums, ka jāpateicas Dievam par visu, bet, kad mēs aizmirstam to izdarīt un sakām, ka tas ir mūsu nopelns vai kāda cilvēkā, bet ne Dieva, - tad mēs rīkojāmies netaisnīgi.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 22, 15-21)
Šajā lasījumā Jēzus aicina ķeizaram atdot to, kas ķeizaram pieder, aicina atdot valstij to, kas izriet no reālas zemes dzīves, bet noliedz valsts un to valdnieku dievišķību. Arī Viņš aicina Dievam atdot to, kas pieder Dievam.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Jēzu, mana mīlestība, paņem visu, kas man ir, visu, kas es esmu, un rīkojies ar mani pēc Savas labvēlības, jo visu, kas man ir, bez atlikuma pieder Tev. Pārvērš mani Sevī, lai manī vairs nebūtu iespēju attālināties no Tevis un lai es neko nevarētu izdarīt, kam nemudinātu Tava tīra mīlestība. Āmen. (Sv. Margareta M. Alakoka)
Mises noslēgums un vadlīnija
Padomājiet, ko mēs varam atdot Dievam to, kas pieder Viņam! Un ja jūs atradāt atbildi, tad izdariet to!
2017. gada 28. oktobris, sv. apustuļi Sīmanis un Jūda, svētki
Vadlīnija: Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus.
Ievads: Šodien mēs svinam sv. apustuļu Sīmaņa un Jūdas svētkus. Svētais Sīmanis ir viens no divpadsmit Jēzus izvēlētajiem apustuļiem, galilejietis. Viņš ir sludinājis Kristus mācību Ziemeļāfrikā un Persijā, kur arī mira mocekļa nāvē. Svētais Jūda tiek saukts arī par Tadeju. Viņš ir svētā apustuļa Jēkaba Jaunākā brālis, viņu uzskata par Svētās Ģimenes radinieku. Svētais Jūda ir nesis Kristus vēsti vispirms uz jūdu apgabaliem, tad uz Sīriju un Mezopotāmiju. Armēņi svēto Jūdu godina kā savu apustuli un liecina, ka tieši Armēnijā viņam tika nocirsta galva. Šīsdienas liturģija mūs aicina lūgties par Baznīcu, lai Tā turpinātu augtu un vēstu jaunas tautas ticībai.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, Visgudrākais Dievs, apžēlojies par mums.
Kristu, Baznīcas dibinātājs, apžēlojies par mums.
Kungs, gudrības devējs, apžēlojies par mums.
I lasījums (Ef 2, 19-22)
Šīsdienas lasījumā apustulis Pavels atbild visiem, kas ar viltus pieticību saka, ka Baznīcā viņš ir mazs cilvēks un ne vietējais, neesot vērtīgs un vispār gāja garām. Viņš saka: „Jūs jau neesat svešie un atnācēji, bet vienas valsts pilsoņi ar svētajiem un Dieva saimei”. Tā ir liela atbildība – atcerēties to, ka mūsu pilsonība ir Debesu Valstībā. Un ja mēs atsakāmies no tādas nenopelnītas privilēģijas, tad mēs atsakāmies no atbildības. Pavels mūs aicina ar pateicību un pazemību pieņemt šo atbildību.
Psalms 19 (18)
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 6, 12-19)
Stāstot par apustuļu aicinājumu, Lūkass neatklāj, pēc kādā principa Jēzus viņus izvēlēja, viņš tikai stāsta, ka viņi tika izvēlēti no Viņa mācekļiem. Pēc cilvēku domām, Jēzum vajadzēja izvēlēties labākus no labākiem. Bet Evaņģēlijs no mums neslēpj apustuļu cilvēcisko vājumu. Kristus atnāca atpestīt grēciniekus, un šie „tipiski pārstāvji” ne visā bija parasti: viņi bija spējīgi atbildēt Viņa aicinājumam.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Mīļais Kungs, māci mani būt devīgam:
lai es spētu dot, nerēķinot, cik tas man maksās;
lai es spētu cīnīties, nebaidoties no brūcēm;
lai es spētu strādāt, negaidot atlīdzību:
lai es patiesi varētu izpildīt Tavu gribu. Amen.
Mises noslēgums un vadlīnija
Noskaitiet šodien vienu lūgšanu par mūsu Baznīcas svētumu!
2017. gada 29. oktobris
Parastā liturģiskā laika 30. svētdiena, Psaltērija XXX nedēļa
Vadlīnija: Kungs man atlīdzināja pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības Viņš man atmaksāja, jo es turējos Kunga ceļos un nedarīju to, kas ir apgrēcība mana Dieva priekšā. (Ps 18, 21-23)
Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina iemīlēt Kunga baušļus, lai mēs būtu cienīgi saņemt Dieva solīto.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, ir akmenskalns, apžēlojies par mums.
Kristu, Dzīvais un Patiesais, apžēlojies par mums.
Kungs, Dzīvā Mīlestības Liesma, apžēlojies par mums.
I lasījums (2 Moz 22, 20-26)
Pirmajā lasījumā mums Kungs atgādina par žēlsirdību pret citiem cilvēkiem. Žēlsirdība ir svarīgākā par taisnīgumu.
Psalms 18 (17)
II lasījums (1 Tes 1, 5c-10)
Otrajā lasījumā apustulis Pāvels saka mums, kas grūtībās ar prieku pieņem Svēto Garu, tas kļūst līdzīgs apustuļiem un Dievam un kļūst par visu ticīgo paraugu.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 22, 34-40)
Šajā fragmentā Jēzus mums atgādina par galvenajiem baušļiem – par mīlestību pret Dievu un cilvēkiem. Kā jātic Dievam, ka jālūdzas, ka jāizpilda Viņa baušļus, tādā veidā mēs izpaužam savu mīlestību pret Viņu. Un tuvāko jāmīl ka sevi pašu. Padomājiet, kā jūs mīliet sevi un kā jūs tagad izpaužat savu mīlestību pret citiem!
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Dažreiz man ir grūti, bet ja Tu, Kungs, tā izdarīji manā dzīvē, nozīmē, ka tā tam jābūt. Un man jāiet uz priekšu pie Tevis, apritēt visus šķēršļus, un cienīgi atnāktu mājās. Palīdzi man, mana Mīlestība, šajā ceļā, ved mani, aklu, un esi mans Pavadonis. Nedod paklupt un krist grēka bedrē. Iemāci man uzticēties Tev, kā akls uzticās savam pavadonim, viņš tikai klausa viņu, viņš tikai vada viņu, un pats nemēģina spert soli, jo zina, ka var paklupt un pazust. Es gribu tādu ticību un mīlestību! Āmen.
Mises noslēgums un vadlīnija
Padomājiet, ko jums nozīmē vārdi par mīlestību! Kā izpaužas jūsu mīlestība pret Dievu un cilvēkiem?