2017. gada 6. augusts - Kunga Jēzus pārveidošanās, svētki

Vadlīnija: Debesis sludina Viņa taisnību, un visas tautas redz Viņa godību. (Ps 97)

Ievads: Ar Kristus Pārveidošanās svētku atzīmēšanu baznīca svinīgi atzīst un slavina Dievības un cilvēcības savienojumu Kristus personā. Lai atbalstītu ticību savos mācekļos, kad tie redzēs Viņa ciešanas, Jēzus Kristus parādīja viņiem Savu dievišķo slavu.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi Visaugstākais pār visu pasauli, apžēlojies par mums.

Kristu, kas esi mans Kungs un Pestītājs, apžēlojies par mums.

Kungs, kas esi Dieva Uguns, apžēlojies par mums.

I lasījums (Dan 7, 9-10. 13-14)

Šī lasījuma būtība ir saprotama bez komentāriem: kādām valstīm vietā atnāks citā Valstība, kuru nenoteica zemes spēks, bet Dievs un atsūtītais Mesija. Nāk Tiesas diena, kad Dieva tronis triumfē par visiem, kas mēģināja ielikt augstāk pār Dievu. Pēc Tiesas par pasauli valdīs Mesija, un zemes valstībām vietām nāks Mesijas Valstība, par kuru runāja daudzie pravieši.

  • Psalms 97

II lasījums (2 Pēter 1, 16-19)

Otrajā lasījumā Pēteris vēlreiz pasvītro, ka esot Kristu darbu liecinieks, un lūdz īpaši ievērot, ka par Viņa mācību viņš liecina, pamatojoties uz savām atmiņām. Pēteris liecina par to, ko viņš redzēja pārveidošanās kalnā, par ko Kristus lūdza nevienam nestāstīt, kamēr Viņš neaugšāmcelsies no miroņiem.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (17, 1-9)

Uz kalna virsotnes notiek visvārīgākās Dieva tikšanās ar cilvēku: Mozus saņem likumu, Elija sadzirdēja Gara elpu. Tagad kalnā kāpj Jēzus, lai sāktu Pašam Sevī cilvēka pārveidošanu: no baiļu un naida slimības – pie dievišķās gaismas. Lejā, uz līdzenas zemes praviešus vienmēr gaidīja vilšanās un neatzīšana: Mozus ieraudzīja zeltā elku, Elija – atkrišanu un vajāšanu. Jēzus kāpj lejā, lai doties uz Savam tikšanām ar ciešanām, nāvi un augšāmcelšanām, lai Iemīļotā Dēla pārveidošanās neapstātos uz Viņa, lai katrs varētu iet pa Viņa ceļu – kļūt par iemīļoto Tēva dēlu vai meitu, dzīvojot ar Viņa gaismu.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Ak, Vārds, ak, Kristus! Dāvā, lai es pazītu Tevi, dāvā, lai mīlētu Tevi! Tu esi Gaisma, dāvā, lai arī manā nabadzīgajā dvēselē ienāktu kaut viens gaismas stars, lai es varētu Tevi ieraudzīt un Tevi saprast. Dāvā man kaut ar vienu acu uzmetienu ieraudzīt Tevi, bezgalīgais skaistums! Izdzēs mazliet savu varenu gaismu, lai manas acis varētu uz Tevi paskatīties un ieraudzīt Tavu bezgrēcīgu pilnību. Atver manas ausis Taviem dievišķiem vārdiem, lai es sadzirdētu Tavu balsi un domātu par Tavam pamācībām. Atver manu prātu un manu gudrību, lai Tavs vārds ienāktu manā sirdī un es varētu to sajust un saprast. Dāvā man lielu ticību uz Tevi; tādu, lai tajā visi Tavi vārdi kļūtu man par gaismu, kas apgaismo, un dāvā iet Tev pretī, un sekot Tev visos manos taisnprātīguma un patiesības ceļos. (A. Ševriē)

Mises noslēgums un vadlīnija

Pateiksimies Kristum par Viņa upuri, ciešanām un nāvi mūsu dēļ!

2017. gada 13. augusts

Parastā liturģiskā laika 19. svētdiena, Psaltērija XIX nedēļa

Vadlīnija: Atjauno mūs atkal, Tu Dievs, mūsu palīgs, remdē Savas dusmas pret mums! (Ps 85, 5)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina lūgt Dievu, lai Viņš vairotu mūsu sirdīs mīlestības garu, lai mēs izpelnītu solīto mantojumu.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, palīdzība tiem, kas Viņu bīstas, apžēlojies par mums.

Kristu, pacietīgs un žēlsirdības pilns, apžēlojies par mums.

Kungs, kas modini žēlsirdību, apžēlojies par mums.

I lasījums (1 Ķēn 19, 9a. 11-13)

Apsolot pravietim Elijam par tikšanām ar Sevi, Kungs nosauc visus raksturiezīmes Dieva parādīšanas laikā, kuri mums liekas par dabiskiem. Svētie Raksti mums saka, kas tas viss – mūsu pasaules parādības, kuras pavada Visspēcīgā atnākšanu. Ne šeit Kungs, tā kategoriski apgalvo. Šo kataklizmu vietā, Dievs parādās šajā pasaulē kā klusa vēja dvesma, kas atgādina pašas dzīves elpu. Dievs – ir kaut kas cits, atšķirīgs no Viņa klātbūtnes redzamām izpausmēm.

  • Psalms 85 (84)

II lasījums (Rom 9, 1-5)

Otrajā lasījumā mēs pievērstam uzmanību Pāvela attiecībām pret saviem radiem. Vai ir cilvēka spēkos piekrist tam, to cilvēku dēļ, ar kuriem tu esi tuvs miesas dēļ. Pat ne ar radiem, bet tikai ar vēsturi, zemi, tradīcijām, kuri nav saistīti ar ticību. Droši vien šīs slāpes dalīt augšāmcelšanas gaismu ar tiem, it kā liekas, ar kuriem gandrīz nav nekādu līdzību un ir īstas apustuliskuma pamatiezīme.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (14, 22-33)

Šajā fragmentā mēs lasām par iešanu pa ūdeni, šeit ir vārdi, kuri ļauj mums sajust sevi par Dieva bērniem. Vārdi, kuri katru reizi skan mūsos visgrūtākajos brīžos mūsu dzīvē: „Tas esmu Es, nebaidieties”. Šie vārdi dod mūs drosmi iziet no mūsu laivas plosošajā jūrā. Un šis ļauj mums būt augstākiem par savas un radinieku dzīves bailēm, bet pielipināties tikai vienīgām bailēm – bailēm apvainot Dievu. Vēl ko mums jāsaprot, mūsu izplūdums pret Dievu vienmēr notiek vienatnē. Kā Pēteris piecēlās un, atstājot savus draugus laivā, viens gāja pie Jēzus pa viļņiem, tā arī mēs sasniedzam patieso dievišķo saskarsmi, tikai tad, kad aizveram aiz sevis savas istabas durvis un paliekam vienatnē ar Dievu.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Vienalga, vai es sākšu šo vai citu darbu, vai es ciešu, vai ilgojos pēc kaut kā, - Kungs, Tu esi mana vienīga cerība! Lai gudrais uzticās savām zināšanām,

cits – savām cilvēka prasmēs, kaut kas – savai varai vai vēl kaut kādam tukšumam. Man tas viss liekas izgaistošs un nepastāvīgs, Es uzticos Tev, jo, Kungs, Tu esi mana vienīga cerība! Svētais Bernards

Mises noslēgums un vadlīnija

Esiet žēlsirdīgi pret visiem cilvēkiem tāpat kā Dievs ir žēlsirdīgs pret mums!

2017. gada 15. augusts - Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšana debesīs, svētki

Vadlīnija: Tu esi skaistākais starp cilvēku bērniem, tavas lūpas ir laipnības un mīlestības pilnas, tāpēc Dievs tevi svētīs mūžīgi. (Ps 45, 3)

Ievads: Šodien mēs svinam Debesīs uzņemšanas noslēpumu. Nobeiguma posmu uz zemes, Pestītāja Māte, brīva no Iedzimtā grēka, ir ievesta godībā ar miesu un dvēseli tuvu savam Dēlam debesīs.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Varenais un Žēlsirdīgais, apžēlojies par mums.

Kristu, Tēva spožums, apžēlojies par mums.

Kungs, Maiguma un līdzjūtības Gars, apžēlojies par mums.

I lasījums (Atkl 11. 19a; 12, 1. 3-6a. 10 ab)

Šis Apokalipses fragments mums rāda “brīnumainu zīmi debesīs”: Sieviete, kuras apmetnis ir pati saule, un kronis no zvaigznēm. Neuzvarama ar Dieva žēlastību pret savu sākotnējo ienaidnieku. “Baznīcas tēls un pirmauglis”. Pirmauglis mātes sāpēs, kalpojot Atpestīšanai. Pirmauglis godības liktenim. No turienes Trīsvienības pavards, Marija mūs visus gaida, lai dzīvotu un dziedātu ar Viņu Dieva žēlastības pazīšanu.

  • Psalms 45

II lasījums (1 Kor 15, 20-27)

Otrajā lasījumā apustulis Pāvels salīdzina Ādamu un Jēzu. Ādamā visi mirst, Jēzū visi atdzīvos. Jēzus valdīs pār pasauli, kamēr nesaliks visus ienaidniekus zem Savām kājām.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (1, 39-56)

Daudzus gadsimtus Dievs caur likumu un praviešiem gatavoja Savu tautu centrālam vēstures notikumam. Un lūk, galvenais šis audzināšanas auglis izrādījās parasta Jaunava no Galilejas, kura spēja atbildēt Eņģelim šos vissvarīgākos vārdus šajā pasaulē. Viņa, Jaunava, kura nesa savā miesā Visaugstākā Dēlu, māca mūs būt par Viņa Valstības dalībniekiem. Viņas lūgšana var daudz iemācīt mūs – kā saistīt sevī pilno pazemību un paklausību Dievam ar priecīgiem gavilēm par Viņu.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Mans Dievs, kas dāvā prieku, vienmēr izpalīdzīgs, pieņem sērās plīvuru un remdē visas sāpes, - Tu ar bezgalīgo prieku virs Debess un zemes iepriecināju Viņu, Jaunavas Mariju, Dieva Māti, Godības Spoguli, eņģeļu palīdzību, Tavas labvēlības tēlu, mūsu pestīšanas šūpuli!

Dāvā man žēlastību, Tavam kalpam, kas lūdz Tevi, un uzdrīkstējušais ar pazemību steigties pie Tavas Mātes, uzticēt Viņai gan ciešanas, gan prieku. Dāvā man žēlastību Viņu nopelnu un lūgšanu dēļ tāpat sajust mūžības prieku un laimīgi iet pie tām svinībām, ar kuru tika pagodināta pie Tēva Debesīs Tava Svēta Māte.

Mises noslēgums un vadlīnija

Esiet pazemīgi savā dzīvē un iemantosiet Debesu Valstību!

2017. gada 20. augusts

Parastā liturģiskā laika 20. svētdiena, Psaltērija XX nedēļa

Vadlīnija: Lai Dievs par mums apžēlojas un svētī mūs, lai Viņš apgaismo Savu vaigu pār mums! (Ps 67, 2)

Ievads: Šīsdienas liturģija darīt taisnus darbus un iemīlēt Dievu visā un augstāk par visu, un tad mēs būsim cienīgi Dieva apsolījumiem.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas mīl visus, apžēlojies par mums.

Kristu, Tu cilvēku dedzīgais aizstāvis, apžēlojies par mums.

Kungs, kas stiprini mūsu ticību, apžēlojies par mums.

I lasījums (Jes 56, 1. 6-7)

Mēs no bērnības pieradām dalīt pasauli uz labiem un sliktiem, uz mūsu un ne mūsu. Droši vien tas ir dabiski mūsu grēcīgai dabai – turēties pie tuviniekiem, atstumt tālākos. Caur šo stadiju nogāja arī Izraēla, kura apzinājās sevi kā Dieva izredzēto tautu, atdalījās no citām tautām ar reliģisko aizliegumu sienu. Jesajas ziņas par to, ka Kunga māja būs visu tautu lūgšanas māja, liekas par kaut ko neparastu. Bet nāk laiks kļūt pieaugošākiem, ir laiks ieraudzīt, ka Dievs ir augstāks par mūsu ierobežojumu. Viņš – visu Dievs, Viņš mīl visus, visus sauc ticēt.

  • Psalms 67 (66)

II lasījums (Rom 11, 13-15.29-32)

Otrajā lasījumā apustulis Pāvels nosauc sevi par pagānu Apustuli un aicina romiešus klausīties Dievu, un tad viņi būs apžēloti.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (15, 21-28)

Šajā lasījumā mēs lasām par vienas kānaāniešu sievas ticību. Cik liela šī sievietes ticība? Jebkura māte ies uz visu, pat uz lielākiem pazemojumiem, lai viņas meita izveseļotos. Iespējams, Jēzum ir svarīgi ne tas, ar ko saistīts viņas lūgums, ar ko sākas viņas ticības ceļš, bet, cik tālu viņa ies pa šo ceļu. Kānaāniete – ir pagāns, ar pagāniem jūdi nesaskaras, tāpēc Jēzus klusē. Kad pie Viņa griežas mācekļi, Viņš atgādina, ka Dievs palīdz tieši savai tautai. Sieviete, dzirdot to, vienalga lūdz palīdzību. Tādā veidā viņa atraujas no savas tautas ar Izraēla Dievu attiecību dēļ. Viņas atbilde nozīme viņas piekrišanu uz Dieva žēlsirdību. Un tā, dažu minūšu laikā viņa noiet pagāna ceļu, pieprasot no Jēzu to, kas viņai ir vajadzīgs, līdz sievietei, kura uzticas Izraēla Dievam un pazemīgi piekrist Viņa žēlsirdībai.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Dāvā man pacietību, Kungs, mans Dievs! Lai bez vaidiem un mazdūšības pārciest visus Tavus pārbaudījumus, visus šīs pasaules kārdinājumus! Dāvā man spēku, Kungs, mans Dievs, precīzi un priecīgi izpildīt Tavus baušļus, lai nenokristu grēka bedrē! Dāvā, mans Uzrādītājs, spēku pārciest manas laicīgas dzīves ceļu, lai iepazītu līdz beigām šīs pasaules prieka niecīgumu, lai iegūtu un iemīlēt Tavas Pasaules patieso prieku! Āmen.

Mises noslēgums un vadlīnija

Šodien atcerēties savās lūgšanās tos, par kuriem jūs jau sen aizmirsāt vai arī nevēlāties atcerēties.

2017. gada 27. augusts

Parastā liturģiskā laika 21. svētdiena, Psaltērija XXI nedēļa

Vadlīnija: Tu uzturi manu dzīvību; Tu izstiep Savu roku pret manu ienaidnieku dusmām, un Tava labā roka man palīdz un palīdzēs. (Ps 138, 7)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina mīlēt Dieva baušļus un vēlēties Dieva solījumus.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Tu esi pār Savu vārdu paaugstinājis Savus apsolījumus, apžēlojies par mums.

Kristu, Tu atpestīji mūs no mūžīgās nāves, apžēlojies par mums.

Kungs, Vienkāršības un šķīstības Gars, apžēlojies par mums.

I lasījums (Jes 22, 19-23)

Pirmajā lasījumā pravietis Jesaja pravieto par nākamo Jeruzalemes valdnieku, kas būs par tēvu visiem pilsētas iedzīvotājiem, un rokās viņam būs vara par visu pasauli.

  • Psalms 138 (137)

II lasījums (Rom 11, 33-36)

Otrajā lasījumā apustulis Pāvels pārdomā par Dievu, par Viņa gudrības dziļumu un bagātību. Kas bija Dieva padomdevējs? Kas izpratis Viņa prātu?

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (16, 13-20)

Par ko cilvēki uzskata Jēzu? Šis jautājums līdz šim stāv katra cilvēka priekšā, un dažādas ir atbildes. Viņš jautā mācekļu viedokli, un šis jautājums tiek uzdots arī mums. Šis jautājums liek mūs izvēlēties. No tā, kas man ir Kristus, ir atkarīgs, kā es dzīvošu. Tāpēc Pētera atzīšana kļuva ne tikai par viņu personisko Jēzus Kristus atzīšanu kā Dieva Dēlu. Ar viņa muti Kristu atzina arī visi apustuļi, pie tā pievienojas visu laiku un tautu mācekļi. Ne miesa un ne asins atklāja to Pēterim, tas nozīmē, ka ne cilvēciskas pārdomas un tradīcijas, bet Debesu Tēvs.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Godinu Tevi, Kungs! Tu dāvāji man tik daudz žēlastības, ka mana sirds kā zivs, kas peld jūrā, peld priekā un svinībās. Un šīs prieks, un šīs svinības dod apziņu, ka Tu esi. Kur es neietu, lai eju ar prieku, kur es nebūtu, lai esmu priecīgs. Un tas ir iespējams tikai tāpēc, Kungs, kas es pilnībā esmu Tevī, un Tu – viss mans prieks un laime! Kungs, mūžīgais gods un slava Tev, - taisnīgo cerība un grēcinieku pestīšana! Kungs, atver manu sirdi, atver manas acis, lai es godātu Tevi, - mans Dievs! (Reimonds Lills)

Mises noslēgums un vadlīnija

Mīliet Dieva baušļus un Viņa likumus, rūpējieties par nabagiem un lūdzaties par mirušajiem.