2017. gada 3. maijā - Svētais Filips un svētais Jēkabs, svētki

Vadlīnija: Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus. (Ps 19,8)

Ievads: Svētais Filips no Betsaidas ir viens no pirmajiem mācekļiem, kurus Jēzus aicina sev sekot. Pēdējo Vakariņu laikā tas ir viņš, kurš Jēzum jautā: "Parādi mums Tēvu!" un saņem atbildi: "Filip, tas, kurš redz Mani, redz Tēvu." Tradīcija vēsta, ka apustulis Filips sludināja Evaņģēliju Grieķijā un Frīģijā. Savukārt svētais apustulis Jēkabs (Jaunākais), apustuļa Jāņa brālis, Alfeja un Marijas, Vissvētākās Jaunavas Marijas radinieces, dēls, šīs radniecības dēļ dažkārt tiek saukts par Kunga brāli.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, mans patvērums, apžēlojies par mums.

Kristu, mana dzīvība, apžēlojies par mums.

Kungs, gudrības avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (1 Kor 15, 1-8)

Apustulis Pāvils šajā lasījumā mums atgādina evaņģēliju, kuru mēs pieņemam. Caur to Dievs ar mums runā un tā mums dod pestīšanu.

Psalms 19

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (14, 6-14)

Šodien mēs lasām vārdus: „Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu” (Jņ 14, 14). Tajos nav norādīts, kam mēs varam prasīt kaut ko Jēzus vārdā. Lūgt var vienalga kam: radinieks vai nē, pazīstams vai nepazīstams, ļauns vai labs. Un neskatoties uz to, Viņš saka, ka izdarīs! Galvenais – lai lūgums būtu Viņa vārdā. Cilvēks, kas nekaunas, atklāti saka sava Kunga vārdu, nav pārliecinošs, ka klausošais viņu sapratīs, uzticas Dievam! Un viņa ticība ir stipra. Un, lūk, pēc tādas ticības Kungs un dāvā, par ko mēs lūdzam.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Dievs ir mīlestība; Viņš pirmais iemīlēja mūs; Viņa mīlestība pret mums atklājas tad, kas Viņš sūtīja šajā pasaulē Savu vienīgo Dēlu, lai mēs caur Viņu iemantotu dzīvību. Mīlestības iemesls pret Dievu – Pats Dievs; mīlestības mērs pret Dievu – neizmērojama mīlestība pret Viņu. Neviens nevar sasniegt pilnību, nevēloties būt vairāk pilnīgam. Pilnības pakāpe tiek noteikta ar vēl lielākas pilnības slāpēm. Katrs, kas atsākas kļūt labāks, bez šaubām, mazāk pilnīgāks; ar pieaugšanās atraidījumu mēs uzreiz nonāvējam sevī visu labo. Jo kad Dievs mīl, visu, ko Viņš vēlas, lai Viņu arī mīlētu. Viņa mīlestības vienīgais mērķis – tāpat būt mīlētam un zināt, ka tie, kas iemīlēja Viņu – laimīgi savā mīlestībā pret Viņu. (Svētais Bernards Klervovskis)

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un atcerēsimies, ka mēs esam aicināti pildīt Dieva gribu katru dienu un katru sekundi savā dzīvē.

2017. gada 7. maijā Vispasaules lūgšanu diena par aicinājumiem

4. Lieldienu svētdiena, Psaltērija IV nedēļa

Vadlīnija: ES ESMU durvis. Ja kāds caur Mani ieiet, tas tiks izglābts; viņš ieies un izies un atradīs ganības.

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina sekot mūsu vienīgajam, patiesi īstajam ganam – t.i. Jēzum, un tas nozīmē iet Viņa ceļus un ciest līdzīgi kā cieta Viņš, lai ar mīlestību visus upurus veltītu Dievam.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi patiesais Gans, apžēlojies par mums.

Kristu, kas esi Durvis uz Dzīvība, apžēlojies par mums.

Kungs, kas esi mūsu Paraugs, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ap 2, 14a. 36-41)

Pirmais lasījums mums norāda uz Kristības sakramenta nozīmi cilvēka dzīvē, tas mūs aicina ņemt dalību kristīgajā dzīves ceļā, lai mēs atgrieztos no grēkiem un saņemtu piedošanu.

Psalms 23

II lasījums (1 Pētera 2, 20b-25)

Otrais lasījums atgādina, ka kristieša tuvākmīletībai jābūt visaptverošai, tai jāizplešas ne tikai pār tiem, kas mums ir mīļi un tuvi, bet arī pār tiem, kas mūs vajā, jo ikvienas ciešanas, ko panesam un novēlam Jēzum nes mums svētību.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (10, 1-10)

Šodienas Evaņģēlija fragments mums vēlreiz apliecina, ka Jēzus ir mūsu Viss, un Viņš mums vēlas dot Visu, Jēzus ir vienīgais Patiesais Gans, kas savas avis ved uz Mīlestību, Viņš nāk lai mēs Viņam paklausītu un nepazustu, lai mūsu sirdīs nestu mieru un paļāvību, lai neviens no mums neaizietu bojā, bet gan atrastu Durvis uz Pestīšanu.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs Jēzu, kas esi lielais Dieva aicinātais, Tu, kas piedzimi no Dievam veltītas jaunavas un vēlējies sev apkārt upurgatavus cilvēkus, atgriezies vēlreiz mūsu vidū ar savu skatienu, kurš mīl un aicina. To lūdzam mūsu nabaga cilvēces dēļ, kurai jo īpaši šodien ir nepieciešama konsekrācija. Tev to lūdzam mūsu ģimeņu, slimnieku, bērnu un pamesto sirmgalvju dēļ - dāvā, lūdzu, vēlreiz aicinājuma dāvanu. Tu zini, kā šodienas pasaule iznīcina mūsu sirdis un cik grūti ir sadzirdēt Tavu balsi. Tu pazīsti mūsu vājumu un to, ka dodam priekšroku šīs zemes priekiem. Runā, aicini, spēcīgi sapurini dvēseles tik ilgi, līdz tās vairs Tev nespēj pretoties. Un mūsu priesteriem, visiem tiem, kuri ir atbildējuši Tavam aicinājumam, dāvā drosmi, spēcini, piešķir pārliecību par Tavu mīlestību un viņu upura lielo nozīmi.

Dievišķais Pestītāj, kurš vēlējies, lai dažas cilvēciskās sirdis saprastu un pārdabiskā veidā izdzīvotu tavus īpašās mīlestības pukstus, kura cieš par dvēselēm, modini dvēseles, kuras ir spējīgas saklausīt krusta "slāpst" un gatavas pilnībā atdoties taviem noslēpumainajiem plāniem. Dāvā daudzas konsekrētas dvēseles, bet pēc tam saglabā tās Tavā uzticībā līdz pēdējam brīdim, kad tās ieradīsies pie Tevis mīlestībā pagurušas. Amen." (No Dieva Kalpa Guljelmo Džakvintas, bīskapa un kustības Pro Sanctitate dibinātāja, grāmatas Laulība vai konsekrācija?)

Mises noslēgums un vadlīnija

Šodien dodoties mājās paturēsim sirdī Psalma vārdus: Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka; un paļāvībā sekosim Kristum.

2017. gada 14.maijā

5. Lieldienu svētdiena, Psaltērija I nedēļa

Vadlīnija: Dziediet priecīgi Tam Kungam, jūs taisnie, visiem, kam skaidra sirds, klājas Viņu slavēt! (Ps 33 (32), 1)

Ievads: Šodien mēs atceramies par ticības nepieciešamību, uz ko mums norādījis Jēzus, sacīdams: „Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.” (Jņ 14,12) .

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ir patiesības Dievs, apžēlojies par mums.

Kristu, kas bija paklausīgs līdz nāvei, apžēlojies par mums.

Kungs, kas esi žēlsirdīgs pret mums visiem, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ap 6, 1-7)

Pirmajā lasījumā ir stāstīts par ticības izplatīšanos un mācekļu skaita palielināšanos Jeruzalemē, to parādot, ka Dieva kalpošanai tika izvēlēti septiņi vīri, kam laba slava, Svētā Gara un gudrības pilni: Stefans, Filips, Prohors, Nikanors, Timons, Parmens un Nikolajs. Tā Dieva vārds izplātījās pa Jeruzalemi un mācekļu skaits palielinājās.

Psalms 33

II lasījums (1 Pētera 2, 4-9)

Otrajā lasījumā apustulis Pēteris mums saka, ka Jēzus Kristus, Dieva Dēls, ir dzīvais akmens, uz kura pamata savā dvēselē ir jāceļ garīgo namu, jo bez Jēzus Kristus nav iespējams tikt pie Dieva.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (14, 1-12)

Šajā fragmentā mēs redzam, ka Kristus mācekļiem rāda, ka viņš ir vienīgais ceļš pie Dieva, un neviens netiek pie Dieva kā tikai caur Jēzu Kristu. Viņš uzsver cik svarīga ir ticība, un kas tic, tas pilda Dieva darbus.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Dievs, dāvā manai dvēselei klusumu, lai nekas nesatrauc mani, kad vēršos pie Tevis. Sūti man Savu Garu, lai Viņš iemācītu man lūgšanas vārdus un dāvātu man lūgšanas slāpes un lūgšanas mīlestību. Es pateicos Tev par žēlastību, kad izzinu Tevi, par iespēju vērsties pie Tevis, par Tavu nemitīgo klātbūtni, vadību un aizsardzību. Par mīlestību, kurā Tu atdevi Savu Dēlu, mūsu Kungu Jēzu Kristu, lai dāvātu katram cilvēkam Dieva bērna brīvību. Tēvs, dari, lai mana lepnība, vienaldzība un bailes atkāptos, un to vietā ienāktu Tava žēlastība, ar kuru Tu vēlies piepildīt mani. Āmen.

Mises noslēgums un vadlīnija

Šodien apzināsim, cik svarīga mūsu dzīvē ir ticība Jēzu Kristū, un ka to mēs apliecinām pildot Dieva gribu.

2017. gada 21. maijā

6. Lieldienu svētdiena, Psaltērija II nedēļa

Vadlīnija: Ar prieku izplatiet un sludiniet šo vēsti visā pasaulē, ka Dievs atpestīja Savu tautu.

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina ar visu dvēseli svinēt Kristus Augšāmcelšanos, lai šīs noslēpums, kuru mēs atceramies, vienmēr palīdzētu mūsu darbos.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Visspēcīgais Dievs, apžēlojies par mums.

Kristu, patiess Dieva Jērs, apžēlojies par mums.

Kungs, patiesības Gars, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ap 8, 5-8. 14-17)

Pirmais lasījums mums stāsta par samariešiem un Filipa sprediķi. Redzot brīnumus, ko darīja Filips, tauta ar prieku klausījās viņu vārdos un pieņēma Dievu savā dzīvē.

Psalms 66 (65)

II lasījums (1 Pētera 3, 15-18)

Otrajā lasījumā apustulis Pēteris aicina mūs godināt Dievu, tas ir, lai viņš kļūtu par mūsu dzīves Kungu. Visām, ko mēs darām un runājam, jāatbilst Viņa gribai, Viņa vēlēšanām un jāgodina Dievu. Tāpat Pēteris aicina, lai mūs būtu laba sirdsapziņa, jo zinot, ka neesi vainīgs noziegumos, varēsi ar lauvas drosmi paciest vajāšanās. Ja sirdsapziņa aptraipīta, tevi mocīs vainas izjūta un nevarēsi pretoties ienaidniekam.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (14, 15-21)

Šajā fragmentā Jēzus sola atsūtīt Aizstāvi saviem apustuļiem, ja viņi ievēros baušļus un turēs Viņa pavēles. Kad apustuļi izpildīs savus pienākumus, tad arī Kristus izpildīs savus solījumus. Viņš lūgs Tēvs, un Viņš dos citu aizstāvi, lai Viņš paliktu ar viņiem mūžīgi.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kad Tu domā manī, ak, Jēzu, tad es domāju gaiši un skaidri. Kad Tu runā no manis, ak, Jēzu, Tad es runāju rāmi un patiesi! Kad Tu darbojies manī, ak, Jēzu, Tad un mani soļi ir pareizi, mans darbs ir svētīts, mans miers ir svētīts. Piepildi visu manu būtību, ienāc visā mana esamībā, Lai varētu saskatīt manī Tavu lielo mīlestību! Dari tā, lai jau šeit, uz zemes, ar Tavas žēlastības spēku es varētu kļūt par visu visā. Nāc, un kļūsti par tēlu manī. Āmen.

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies pasaulē un ar savu dzīves piemēru sludināsim citiem cilvēkiem par Dieva mīlestību.

2017. gada 25. maijā - Kunga Debeskāpšanas svētki

Vadlīnija: Dievs ir valdnieks kļuvis pār visām tautām, Viņš Savā svētajā goda krēslā. (Ps 47, 9)

Ievads: Šodien mēs svinam Kunga Debeskāpšanas svētkus. Šo svētku nosaukums atspoguļo notikuma jēgu - tā ir Jēzu Kristu, Mūsu Kunga, debeskāpšana uz debesīm, ir beidzies Viņa kalpojums uz zemes. Šis notikums vienmēr tiek svinēts 40 dienā pēc Lieldienām. Un tagad Jēzus Kristus ieies Sava Tēva debesu templī kā visas cilvēces Pestītājs. Šīsdienas liturģija mūs aicina vienoties lūgšanā uz Svēto Garu, jo cilvēkiem, kuri atdzimuši no Gara, ir atvērti debesu vārti.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ir Visaugstākais, apžēlojies par mums.

Kristu, kam ir dota visa vara debesīs un virs zemes, apžēlojies par mums.

Kungs, kas ir varens valdnieks pār visu pasauli, apžēlojies par mums.
#### I lasījums (Ap 1, 1-11)

Pirmajā lasījumā Jēzus dod apustuļiem uzdevumu: liecināt pasaulei par Viņu un Viņa pestīšanu. No sākuma jāiet liecināt uz Jeruzalemi, pēc tam uz pa visu Jūdeju un Samariju, un pēc tā, pa visu zemi. Kristum viss ir iespējams, Viņam nav bezdibeņu, kurus izraka cilvēces ienaids, viens parādījās starp jūdiem un samariešiem – tauta, kuri tic Vienīgā Dieva un goda Vecās Derības patriarhus, bet viņu reliģiskās tradīcijas ļoti atšķiras no jūdu. Bet tas viss būs iespējams ne ar cilvēcisko spēku, bet ar spēku, ko dāvā Svētais Gars.

Psalms 47

II lasījums (Ef 1, 17-23)

Otrajā lasījumā mums tiek vēstīts par Jēzus Kristus varenību, ka Dievs Viņu uzmodināja no miroņiem un sēdināja pie Savas labās rokās, ka Viņš ielika Kristu augstāk par ikvienu varu, vārdu un visu pasaulē. Un apustulis mūs aicina lūgt Dievu, lai Viņš mums dotu gudrību un atklāsmes garu, lai Viņu izprastu.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (28, 16-20)

Šīsdienas lasījumā Kungs Jēzu atklāj saviem mācekļiem Savu Dievišķo būtību, jo nevienam, izņemot Dievu, nav pilnīgas varas uz zemes un debesīs. Jo tāpēc ir atnācis brīdis nest mācību ne tikai jūdas tautai, bet arī citur, visai pasaulei. Kristus liecināja, ka Viņš ir ar mums līdz pasaules beigām. Viņš to teica ne tikai saviem apustuļiem, bet to Viņš saka mums šodien un tagad: „ Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam”.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, Savu gaismas Garu sūti uz mani! Iemāci mani iet mēness gaismā tāpat, kā saules gaismā. Kungs, Savu spēka Garu sūti uz mani! Lai manām rokām, kuras ir nogurstošās no neveiksmēm, atgrieztos jaunības nenogurdinājums siet tūkstošās jaunas pasaules sēklas. Lai mani sviedri sajaucas ar Taviem Ģetzemanē, lai izlejas manas asinīs ar Tavām Golgatā un remdēs laukus, kas ir kārdināti ar netaisnību un egoismu. Slava Tev, Tēvs, Tu ved mani līdz beigām, līdz Emausam, līdz tai vietai, kur Kristus atklāja savu vaigu – Kristus vaigu, kas uzvarēja nāvi, - vaigu, kura ir pilna ar mieru un prieku. (Kardināls Rodžers Ečegarai).

Mises noslēgums un vadlīnija

Kungs, palīdzi man ieraudzīt Tevi katrā cilvēkā, kuru es satikšu šajā dzīvē!

2017. gada 28. maijā

7. Lieldienu svētdiena, Psaltērija VII nedēļa

Vadlīnija: Uzklausi, Kungs, manu balsi, kad es saucu, esi man žēlīgs, atbildi man!

Ievads: Šīsdienas liturģija aicina ticēt cilvēces Pestītājam, kas ir kopā ar mums līdz pasaules beigām. Lūgsim Dievu, lai mums atveras, lai mēs varētu atrast Dieva Vaigu.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ir manas dzīves patvērums, apžēlojies par mums!

Kristu, kas ir mans gaišums un mana pestīšana, apžēlojies par mums!

Kungs, kas apskaidro mūsu prātus un sirdis, apžēlojies par mums!

I lasījums (Ap 1, 12-14)

Pirmais lasījums mums vēsta par notikumiem pēc Jēzus Debeskāpšanas, ka apustuļi esot gaidīšanas stāvoklī: viņi jau neredz augšāmcelto Kungu un vēl nedzīvo ar Viņa klātbūtni, kura atvērsies, kad viņi „pieņems Svētā Gara spēku”. Viņu stāvoklis ir līdzīgs mūsējam. Mēs nekad neredzējām Kungu Jēzu, un kas attiecās uz Svēto Garu, tad mēs bieži dzīvojam ar kaut ko, tikai ne ar Viņa Garu mūsos. Un šeit mums ir ļoti svarīgi, kā nodzīvoja apustuļi šīs desmit dienas. Vēlreiz pārlasot šīs rindas, mēs atrodam to ceļu, pa kuru mums jāiet, ja mēs arī vēlamies Svētā Gara palīdzību, ko solīja Jēzus dot katram ticīgajam. Vispirms, tas ir centīgas lūgšanas ceļš, pēc tam kopīgas mīlestības ceļš pret tuvākiem.

Psalms 27

II lasījums (1 Pēter 4, 13-16)

Otrajā lasījumā apustulis Pēteri atbild uz jautājumu, kuru mēs bieži uzdodam: kā dzīvot ka kristietim? Kā var ievērot baušļus? Atbilde ir ļoti vienkārša. Jābūt gataviem pārbaudījumiem, būt nomodā un, galvenais, pilnīgi paļauties uz Dieva žēlastību. Par to arī runāja svētā Terēze no Lizjē: bezgalīga paļaušana – tas ir ceļš uz Valstību, kas ir sasniedzam katram. Visu ieliekot uz Viņa žēlastību, patiesi var dzīvot Viņa gaismā, bet tikai ja mēs paši to gribēsim un patiesi atklāsim Viņam savu sirdi, zinot, ka Viņš var izdarīt visu – un to, kas nav iespējams mums…

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (17, 1-11a)

Šodien mēs lasām fragmentu no Kunga Jēzus Kristus lūgšanas, kuru Viņš pacēla uz debesīm pēdējās tikšanās laika ar apustuļiem. Kungs runā par Savu godību, kura Viņam bija pirms pasaules radīšanas, tas ir, mūžīgi. Kungs runā par Savas varas pilnību, vēršoties pie Tēva ar vārdiem „Un viss, kas ir Mans, tas ir Tavs” un tas ir mūsu ticības arguments uz vienotību, Tēva un Dēla vienlīdzība.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Labais Dievs, Tevi lūdzam ieiet mūsu sirdsapziņas mājā, lai attīrītu mūsu sirdis no farizēja darbiem un sliktām domām, kas sarauj un sagrauj mūsu dvēseli. Kungs, atjauno mūsu prātā mieru un klusumu, pabaro ar Savas gribas maizi, lai mēs būtu cienīgi atnākt pie Tevis. Āmen. (Sv. Antonijs no Padujas)

Mises noslēgums un vadlīnija

Šodien padomājiet, vai jūs dzīvojat kā kristietis, tā, kā aicināja dzīvot Kristus? Ja nē, izlabojiet kaut vienu netikumu savā dzīvē.

2017. gada 31. maijā - Vissvētās Jaunavas Marijas apmeklēšana, svētki

Vadlīnija: Nāciet, klausieties visi, kas Dievu bīstaties, es jums stāstīšu, ko Viņš ir darījis manai dvēselei! (Ps 66, 16)

Ievads: Šodien mēs svinam Vissvētās Jaunavas Marijas apmeklēšanas svētkus, kad jaunava, kura brīnumaina veidā dzemdēs dēlu, satiek nejaunu sievieti, kura tāpat nesa zem sirds savu dēlu. Šajā brīdī, kad viņi satiekas, notiek viņu dēlu pirmās tikšanās – Jēzus un Jānis, kaut abi atrodas mātes klēpī. Šīs dienas liturģija mūs aicina būt iedvesmotiem ar Svēto Garu un kopā ar Jaunavas Mariju vienmēr varētu godināt Dievu.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ir mana gaisma, apžēlojies par mums.

Kristu, kas ir mana pestīšana, apžēlojies par mums.

Kungs, kas ir žēlastības avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (Rom 12, 9-16b)

Pirmajā lasījumā apustulis Pāvils mūs aicina mīlēt viens otru ar maigumu, un lai mūsu mīlestība būtu neliekuļota. Mums jābūt gataviem kalpot Kungam un būt priecīgiem cerībā un pacietīgiem bēdās. Vienmēr jāpalīdz tiem, kuriem ir nepieciešama palīdzība, un priecāties kopā ar priecīgajiem.

Psalms Jes 12

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (1, 39-56)

Šīs fragments ir liriskā dziesma, kura apraksta Marijas svētlaimi. Marijai bija lemts kļūt par Dieva Dēla Māti. Viņas sirds bija pilna ar izbrīnu un prieku no tā, ka viņai ir dāvāta tāda žēlastība. Būt par Dieva izvēlēto tik bieži nozīmē un svētlaimi, un ciešanas krustu. Dievs neizvēlās cilvēku mierīgai un ērtai dzīvei un pašapmierinātam priekam, bet lai viņš izpildītu uzdevumu, kura pieprasīs no viņa visu, ko viņa galva un rokas var dot. Dievs sauc strādniekus Savā vīna dārzā.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Sveicinu Tevi, Marija, Dieva Tēva Meita; Dieva Dēla Māte; Svētā Gara Līgava; Vissvētākās Trīsvienības templis. Sveicinu Tevi, Marija, starojošās Trīsvienības balta lilija. Sveicinu Tevi, Marija, Visšķīstākā Jaunava, pilnīga ar rāmumu un pazemību, caur kuru Debesu Valdnieks vēlējās kļūt par piedzimušo un izaudzināto. Sveicinu Tevi, mocekļu Karaliene, kuru sirds tika caurdurta ar sāpju zobenu; Sieva un Kundze, Kurai ir dota visa vara un debesīs, un zemē. Sveicinu Tevi, Marija, iemīļota Māte, ar bezvainīgo sirdi. Tu esi brīnišķa Māte; brīnumainas mīlestības Māte. Tu esi piepildīta ar žēlastību, ar Tevi ir Kungs, Tu esi svētīta starp sievietēm. Ak, svētlaimīga Marija, svēti mūs Tava uzticīga Dēla vārdā! Āmen. (tēvs Pauls Molls)

Mises noslēgums un vadlīnija

Šodien apmeklējiet kādu cilvēku un pavadiet ar viņu kādu laiku, kā to darīja Jaunavas Marija, apmeklējot Elizabeti!