2022. gada 1. novembrī , Visu svēto diena, lieli svētki
Vispārējās svētdarīšanas diena
Vadlīnija: Tauta svētuma ceļā.
Ievads: Šodien, Visu svēto svētkos, mēs atzīmējam Vispārējās svētdarīšanas dienu, ko kopš 1957. gada ir iecerējis un veicinājis Dieva kalps Guglielmo Giaquinta. Sinodālais ceļš, pa kuru iet baznīca, mums atgādina, ka esam aicināti kopā kļūt par svētajiem. Lūgšana vienam par otru virza mūsu sirdis un rīcību, mudina būt tuvu tik daudziem brāļiem un māsām ar uzmanības, mīlestības, rūpju žestiem. Euharistija, kuru mēs svinam, vēlas būt personīga tikšanās ar Kungu, kurš kļūst par universālu lūgšanu par pasauli, kas lūdz mieru, taisnīgumu, brālību un par katru cilvēku, kurš meklē Dieva vaigu.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, Tu esi svēts, apžēlojies par mums.
Kristu, Tu esi taisnīgs, apžēlojies par mums.
Kungs, Tu esi gaisma, apžēlojies par mums.
I lasījums no svētā apustuļa Jāņa atklāsmes grāmatas 7,2-4, 9-14
Svēta apustuļa Jāņa atklāsme atgādina mums par visiem svētajiem! Svētajiem, kas upurēja savu dzīvi par Kristu. Svētajiem, kas mazgāja sevi ar Jēra asinīm. Svētajiem, kas sekoja Kristum ar visu sirdi, visu spēku, visu dvēseli.
Psalms 24 (23)
II lasījums no svētā apustuļa Jāņa pirmās vēstules 3, 1-3
Šajā lasījumā mums tiek atgādināts, ka visi esam aicināti kļūt svēti. Lai kļūtu svēti, mums jāmīl Dievs un vienam otrs ar vislielāko mīlestību.
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs 5, 1-12a
Jēzus Svetā kalna mācībā mūs aicina iet dziļumā mūsu ticības dzīvē. Tas ir svētuma ceļš. “Svētīgi ir garā nabadzīgie” nozīmē, ka mums jāiztukšo sevi, lai Dievs mājo mūsos. “Svētīgi ir lēnprātīgie” – lēnprātība palīdz mums veidot svētas attiecības ar visiem. “Svētīgi ir žēlsirdīgie” – bez žēlsirdības nevaram dzīvot kā Dieva bērni, Dievs dod mums savu žēlsirdību, lai mēs varētu kļūt žēlsirdīgi.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas— Lūgšana par vispārējā aicinājuma uz svētuma īstenošanu
Jēzu, dievišķais svētuma paraugs, Tu vispirms ar savu piemēru un tad arī vārdos mums esi norādījis mērķi – kļūt pilnīgiem kā Tēvs ir pilnīgs. Šodien mēs esam pulcējušies šeit pie Tavām kājām, lai vēlreiz pārdomātu Tavu aicinājumu uz mīlestību un savu pienākumu tai atbildēt. Kas gan cits, ja ne mīlestība noteica visu Tavu dzīvi: no nabadzības kādā grotā līdz pat kailumam uz krusta? Bet Tu to visu pacieti, Kungs, lai mēs saprastu, ko nozīmē mīlestība, un lai atcerētos, ka tieši mīlestībā ir pilnības būtība. Cilvēcei, kas ir nomaldījusies, Tu daudzkārt esi teicis, ka vienīgi Tevī rodams patiess miers. Vienīgi Tu esi dievišķā ūdens avots, kas remdē slāpes un iepriecina, līdz mūsos kļūst par “avotu, kas verd mūžīgajai dzīvei”. Lai mums šis ūdens būtu pārpilnībā, ir Tava kvēlākā vēlēšanās, kas Tev lika ciest mokošas slāpes uz krusta. Tā Tu atpirki tos neskaitāmi daudzos cilvēkus, kuri domā, ka slāpes var remdēt ar grēka ūdeni, un tos, kas apmierinās ar nedaudzām pilēm no tā ūdens, kuru Tu mūsu dvēselēm esi sagatavojis pārpilnībā. Kungs, šajā svētajā dienā, kad atceramies savu aicinājumu uz svētumu, mēs nevaram vienaldzīgi paiet garām Tev, kas mūs aicini uz pilnību, kas mūs mudini pārpilnībā smelties no žēlastības avota.
Mēs atzīstam, ka ir nogurdinoši labot savus soļus, kas sliecas uz viduvējību, un vienmēr sekot Tavam varonības piemēram, lai tiektos uz Tēva pilnību. Taču tas ir pirmais pienākums, kuru mums uzliek Kristības sakraments, un tādēļ mēs nevaram un negribam būt tam neuzticīgi. Atsacīties no Ļaunā gara, dzīvot Tavā žēlastībā, tiekties ar visu savu spēku uz svētumu – tāda ir Tava vēlēšanās, un tāds ir mūsu solījums, kuru šodien no visas sirds Tev atjaunojam. Un Tu, Bezvainīgā Jaunava, ikviena svētuma paraugs, dāvā mums un visiem saviem bērniem nesatricināmu paļāvību un nemainīgu gribu kļūt svētiem!
Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Mises noslēgums un vadlīnija
Apņemsimies padarīt pasauli skaistāku, taisnīgāku, brālīgāku!
2022. gada 6. Novembrī
Parastā liturģiskā laika 32. svētdiena, Psaltērija IV nedēļa
Vadlīnija: Lai mana lūgšana nonāk Tavā priekšā, uzklausi manu karsto lūgšanos! (Ps 88, 3)
Ievads
Šīsdienas liturģijā Kungs aicina saglabāt un stiprināt savu ticību ar lūgšanu, lai mūsu zemes ceļa beigās mēs sasniegtu mūžīgo svētlaimi Debesīs.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, mūsu Mācītājs, apžēlojies par mums.
Kristu, Taisnīgais Tiesnesis, apžēlojies par mums.
Kungs, Patiesais Mesija, apžēlojies par mums.
I lasījums no Makabiešu otrā grāmatas 7, 1-2.9-14
Pirmajā lasījumā mēs lasām, ka visi brāļi vienā ģimenē izrāda stipru ticību, kas mūsdienās ir retums, neskatoties uz nāves draudiem. Šeit, šaustot šos mocekļus, ķēniņš it kā pārbauda viņu tēvišķās ticības spēku un ir pārsteigts, ka viņi runa un tic mūžīgai dzīvei pēc nāves.
Psalms 17:1, 5-6, 8, 15
II lasījums no svētā apustuļa Pāvila otrā vēstules Tesaloniķiešiem 2:16-3:5
Otrajā lasījumā apustulis Pāvils saka, ka Kristus ir starpnieks starp Dievu un mums, un ka Dieva plāns ir piepildījies. Viņš arī aicina lūgt par evaņģēlija sludināšanas panākumiem, lai Dieva Vārds sasniegtu katru tesaloniķieša sirdi. Lūgšana palīdz arī atbrīvoties no neticīgajiem, izlutinātajiem un ļaunajiem cilvēkiem, no sātana. Pāvils visu apustuļu vārdā apliecina, ka, ja Saloniku ticīgie pildīs savus garīgos pienākumus, tad viņu sirdis vadīs Kristus.
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass 20:27-38 Evaņģēlijs saka, ka saduķeji, kas neticēja augšāmcelšanai no mirušajiem, kārdināja Kristu ar saviem jautājumiem par dzīvi pēc nāves. Un Jēzus atbild, ka dzīves laikā uz zemes cilvēki noslēgs laulību savā starpā, jo "laulība ir nepieciešama tikai tur, kur pastāv nāve, un augšāmcelto nemirstība, izslēdz laulību starp viņiem. Tas ir, Kristus runā par dvēseli, kas ir salīdzināma ar eņģeļu dabu, kurai nāve vairs nav pakļauta un tā iegūs jaunu, tīru, dievišķu dzīvību un godību, jo arī Mozus teica, ka Tēvs ir dzīvo Dievs un “nākotnes mirušo augšāmcelšanās ir dabiska un nepieciešama šīs dzīves pabeigšana stāvoklī, kurā mirušie atrodas līdz pēdējam spriedumam” (prof. teologs A. Lopuhins).
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Kungs, paldies Tev par visu, īpaši par Svēto Komūniju. Jo, pieņemot Tevi, mēs kļūstam līdzīgi Tev. Ēdot Tavu Miesu un dzerot Tavas Asinis, mēs ieejam sadraudzībā ar Tevi, ticam Tavam Vārdam un rīkojamies atbilstoši.
Mises noslēgums un vadlīnija
Uzticēsimies Dievam sevi un savu nākotni. Būsim par Viņa zīmuļi, lai Viņš rakstītu cilvēces vēsturi tā, kā Viņam patīk.
2022. gada 9. novembrī
LATERĀNA BAZILIKAS IESVĒTĪŠANAS GADADIENA , svētki
Vadlīnija: Dievs ir savas Baznīcas vidū (sal 6a)
Ievads: Laterāna nosaukums cēlies no tā, ka bazilika tika uzcelta Laterāna dzimtas īpašumā, ko vēlāk mantoja imperatora Konstantīna sieva Fausta. To iesvētīja pāvests Silvestrs 324. gada 9. novembrī, un tāpēc liturģija to atceras šajā dienā. Svētki, ko svinam, ir īpaši svarīgi, jo Laterāna bazilika bija pirmā baznīca, kas tika veltīta Kristum Pestītājam un ko pasūtīja imperators Konstantīns. Līdz šai dienai visa Baznīca svin šos svētkus kā vienotības deklarāciju ar pāvestu, kurš ir Romas bīskaps un universālās Baznīcas galva.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, mūsu Pestītāj, apžēlojies par mums.
Kristu, Baznīcas galva, apžēlojies par mums.
Kungs, mūsu Labais Gans, apžēlojies par mums.
I lasījums no Pravieša Ezehiēla grāmatas 47, 1-2. 8-9. 12
Pirmajā lasījumā mēs lasām par Ezehiēla vīziju: „ no svētnīcas izplūstošais ūdens nes dzīvību”. Tā ir baznīca, dzīvības un Dieva žēlastību avots. Kristības sakraments ir viens no sakramentiem, kas palīdz mums saņemt Dieva žēlastību un kļūt par Dieva bērniem.
Psalms 46 (45)
II lasījums no svētā apustuļa Pāvila pirmās vēstules Korintiešiem 3 , 9c-11, 16-17
Sv. Pāvils atgādina mums, ka mēs esam Dieva svētnīca, mēs esam Dieva templis. Mēs esam svēti un mums jāpaliek uzticīgiem mūsu aicinājumam.
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis 2, 13-22
Šajā fragmentā Jēzus runā ar jūdiem. Viņš sludina savu nāvi un savu augšāmcelšanos trešajā dienā, bet jūdi paliek vienaldzīgi un neuzticīgi Kristum. Atjaunosim mūsu ticību un apliecināsim, ka Kristus uzvar nāvi un ir augšāmcēlies!
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Euharistiskais Jēzu, palīdz mums mīlēt Tavu Baznīcu kā Tu to esi iemīlējis. Dod mums Tavu žēlastību, lai mēs varētu dzīvot kā Baznīcas bērni. Dod mums spēku sludināt Tavu augšāmcelšanās noslēpumu.
Mēs Tev pateicamies, jo caur Euharistiju mēs atjaunosim šo lielo noslēpumu. Dari mūs par Tavas augšāmcelšanās sludinātājiem.
Mises noslēgums un vadlīnija
Sludināsim Dieva mīlestību un palīdzēsim visiem mīlēt savu Baznīcu!
2022. gada 13. Novembri
Parastā liturģiskā laikposma XXXIII svētdiena, Psaltērija I nedēļa
Vadlīnija: „Viņš mūs ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīļā Dēla valstībā.” (Kol. 1:13)
Ievads : Mūsu dzīvēs nav nekas varenāks par Dievu. Viņam vienmēr jābūt pirmajam. Viņam jāseko, viņu jāgodina. Un tad viņš dod visu un vēl vairāk.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, visvarenais Dievs, apžēlojies par mums.
Kristu, mūžīgais spēks, apžēlojies par mums.
Kungs, mīlestības pasaule, apžēlojies par mums.
I lasījums no Pravieša Malahija grāmatas 3:19-20a
Pirmajā lasījumā mēs lasām par mūžīgo dzīvi. Par to, ka tiks sadedzināti lepnie un ļauna darītāji un tie, kuri ir kopā ar Dievu un atzīst viņa varenību redzēs taisnības sauli un dziedinājumu.
II lasījums no svētā apustuļa Pāvila otrā vēstules Tesaloniķiešiem 3:7-12
Otrajā lasījumā lasām par to, ka esam aicināti atbrīvot savas sirdis no “tukšībām”. Kalpot Dievam un mierīgi darīt savus darbus. Neiekārot citas lietas un nepelnīt sev labumu no citu smagā darba.
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass 21:5-19
Šajā fragmentā Jēzus mums stāsta par mūžīgās dzīves nozīmi. Par to, cik svarīgi būt paļāvībā un mīlestībā uz Viņu, jo, lai kas notiktu – “pat mats nepazudīs no jūsu galvas. Savā pacietībā jūs iemantosiet savu dvēseli”.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Ak, Kungs, dari mani par savu miera ieroci,
lai es mācītu mīlestību tur, kur ienīst,
lai piedotu tur, kur apvaino, lai vienoju tur, kur naids,
lai modinu cerību tur, kur valda izmisums,
lai iededzu gaismu tur, kur valda tumsa,
lai nesu prieku tur, kur mājo rūpes.
Ak, Kungs, neļauj man dzīties pēc tā,
kas mani mierinātu, bet ka es mierinātu,
ne lai mani saprastu, bet ka es saprastu,
ne lai mani mīlētu, bet ka es mīlētu.
Jo, kas tā atdod, tas saņem, kas sevi aizmirst, tas atrod,
kas piedod, tam piedod, un kas tā mirst,
tas atmostas mūžīgai dzīvei. Sv. Francisks no Asīzes
2022. gada 20. novembrī
Parastā liturģiskā laikposma XXXIV svētdiena
MŪSU KUNGS JĒZUS KRISTUS, VISPASAULES KARALIS , lieli svētki
Vadlīnija: Dievs pārcēla mūs sava mīļā Dēla valstībā.
Ievads: 325. gadā Nīkajas pilsētā Mazāzijā notika pirmais Ekumeniskais Koncils. Šajā gadījumā Kristus dievišķums tiek definēts pret Ārija ķecerībām: "Kristus ir Dievs, gaisma no gaismas, patiess Dievs no patiesa Dieva". 1600 gadus vēlāk, 1925. gadā, Pijs XI pasludināja, ka labākais veids, kā pārvarēt netaisnību, ir Kristus valdīšanas atzīšana. Sākotnējais datums bija oktobra pēdējā svētdiena, tas ir, svētdiena pirms visu svēto svētkiem” (skat. Encikliku Quas Primas), bet ar jauno 1969. gada reformu tas tiek pārcelts uz liturģiskā gada pēdējo svētdienu, kļūstot skaidrs, ka Jēzus Kristus, Karalis, ir mūsu zemes svētceļojuma mērķis. Bībeles teksti mainās visos trīs gados, un tas ļauj pilnībā aptvert Jēzus personu.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, mūsu karali, apžēlojies par mums.
Kristu, krustā sists mīlestības dēļ, apžēlojies par mums.
Kungs, mūsu valdniek, apžēlojies par mums.
I lasījums no Samuēla otrās grāmatas 5:1-3
Pirmajā lasījumā mēs lasām par Dāvidu, kas bija svaidīts kā Izraēla ķēniņš. Viņš prezentē mums Jēzu, kas ir Karalis, Baznīcas un pasaules Karalis. Viņš atgādina mums, ka mēs visi esam saņēmuši Kristību, mēs esam kļuvuši līdzdalīgi Kristus priesterībā, Viņa pravietiskajā un karaliskajā sūtībā, mēs esam "izredzēta tauta, karaliskā priesterība, svēta tauta, īpašumā iegūtie ļaudis", "lai sludinātu Tā varenos darbus, kas [..] [viņus] no tumsas ir aicinājis savā brīnišķajā gaismā" (1 Pēt 2, 9).
Psalms 122:1-2, 3-4, 4-5
II lasījums no svētā Pāvila vēstules Kolosiešiem 1, 12-20
Šajā fragmentā Pāvils parāda mums, ka Jēzus ir visa visuma sākums, ceļš un mērķis, un savienojoties ticībā ar Viņu, mēs kļūstam piederīgi Viņa Dieva cilvēciskai dzīves pilnībai.
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass 23:35-43
Šajā fragmentā mēs esam aicināti kontemplēt Jēzu pie krusta. Klausīsimies Jēzus vārdos no krusta: „Patiesi es tev saku: šodien tu būsi ar mani paradīze”. No Krusta Jēzus māca mums piedot. No krusta Jēzus dod mums piedošanu un žēlastību. Patiešām Jēzus valstība ir mīlestība un žēlsirdība.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Jēzu Euharistija, Tu esi mūsu Karalis. Mēs Tev pateicamies, jo Tu mūs vadi pa svētuma ceļu. Tu dod mums Tavu žēlsirdību un piedošanu. Tu esi pazemīgs un lēnprātīgs, Tu valdi ar mīlestību un ne ar varonību. Pārveido mūsu dzīvi, lai mēs varētu kalpot – visa Tava dzīve bija sevis atdošana citiem. Pārveido mūsu prātu, lai mēs varētu kontemplēt Tēva vaigu! Pārveido mūsu dvēseli, lai Svētais Gars mājo mūsos un svētdara mūs!
Mises noslēgums un vadlīnija
Vēstīsim mūsu brāļiem par Kunga Valstību un par Viņa mīlestību pret mums visiem.
2022. gada 28. Novembrī Adventa I svētdiena
Vadlīnija: Esiet nomodā, jo jūs nezināt, kurā dienā jūsu Kungs atnāks.
(Mt 24, 42)
Ievads Sāksim adventa laiku ar to, ka būsim nomodā un sagatavosim savas sirdis Kunga dzimšanas svētkiem. Atbrīvosim vietu mīlestībai.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, mūžīgais spēks, apžēlojies par mums.
Kristu, Varenā gaisma, apžēlojies par mums.
Kungs, vienmēr labais, apžēlojies par mums.
I lasījums no Pravieša Isaja grāmatas 2, 1- 5
Pirmajā lasījumā mēs lasām par Kunga vārdu un paklausību – “Nāciet, kāpsim Kunga kalnā, Jēkaba Dieva namā, lai Viņš mums māca savus ceļus, ka mēs staigātu Viņa takās!” Sekojot Kunga vārdam staigāsim Kunga gaismā.
Psalms 122: 1-2, 3-4, 4-5, 6-7, 8-9
II lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules Romiešiem 13:11-14
Otrajā lasījumā apustulis Pāvils mūs aicina būt nomodā. Būt gaišiem un kārtīgiem, būt gaismas bruņiniekiem un nest gaismu citiem.
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass 21, 25-28. 34-36
Šajā fragmentā Jēzus mums atgādina lūgties un būt gataviem. Lai bez vilcināšanās teiktu Dievam – “Jā!”. Būt nomodā un sirdis “neapgrūtināt negausībā, dzeršanā un šīs dzīves rūpēs”, bet domāt par mūžīgo dzīvi un dvēseles baudām debesīs.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Kungs, Jēzu Kristu, lūdzu Tevi,
palīdzi man ar pazemību atbrīvoties no lepnības,
ar nabadzību satriekt alkatību,
ar pacietību uzvarēt dusmas un ar ilgošanos līdzināties Tev, Kungs,
palīdzi iemantot pazemības brīvību. Sv. Antonijs no Padujas
Mises noslēgums un vadlīnija
Raudzīties uz citiem mīlestībā un redzēt Dieva atspulgu. Būt nomodā par sevi un saprast cik ļoti nevajadzīgas ir pasaules rūpes, nemieri un steiga. Gaidīt Kunga dzimšanu ar atvērtu skatu un prātu.
2022. gada 30. novembris - SV. APUSTULIS ANDREJS, svētki
Vadlīnija: Viņu balss ir dzirdama pa visu zemi (sal. 5a)
Ievads: Svētais apustulis Andrejs ir dzimis Betsaidā, Sīmaņa Pētera brālis un zvejnieks kopā ar viņu. Viņš bija pirmais starp Jāņa Kristītāja mācekļiem, kuru Kungs Jēzus aicināja pie Jordānas, viņš sekoja Viņam un arī vadīja savu brāli pie Viņa. Pēc Vasarsvētkiem viņš esot sludinājis Evaņģēliju Ahajas reģionā Grieķijā un cietis krustā sišanu Patrā. Konstantinopoles baznīca viņu godina kā savu izcilo aizbildni.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, labais gans, apžēlojies par mums.
Kristu, Tēva spoguli, apžēlojies par mums.
Kungs, apustuļu apgaismotāj, apžēlojies par mums.
Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules Romiešiem 10, 9-18
Sv. Pāvils atgādina mums liecināt ar vārdiem un ar dzīvi, ka Jēzus ir mūsu Kungs. Ar dedzīgu sirdi mums jāsludina, ka Jēzus ir mūsu Pestītājs, lai visa pasaule atzīst, ka Jēzus ir mūsu Glābējs.
Psalms 19 (18)
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs 24:37-44
Šajā fragmentā Jēzus aicina apustuļus, viens no apustuļiem ir Andrejs. Šodien Jēzus aicina mani, tevi, visus. Klausīsimies Jēzus balsī un sekosim Viņam tāpat kā Sv. Andrejs darīja.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Tu mani aicini
sekot Tev tavās pēdās,
un doties aizvien tālāk, aizvien tālāk,
mīlestības ceļu kopā ejot.
Vēl pirms zvaigznes debesīs iemirdzējās,
Tu sapņoji, Tu sapņoji, par mani,
Vēl pirms zvaigznes debesīs iemirdzējās,
Tu sapņoji, Tu sapņoji, par mani.
Tu, Tu man dāvāji dedzīgas slāpes pēc Tevis
un ļāvi man sajust, sajust ilgas,
lai mana sirds iemīl tikai Tevi.
Es esmu līdzās Tev – klusumā, mierā, un pielūgsmē.
Bet pasaule gaida, gaida mani,
dāvājot tai Tavu mīlestību. Dieva kalps Guljelmo Džakvinta
Mises noslēgums un vadlīnija
Lūgsimies par aicinājumiem.