2018. gada 3.jūnijā, Kristus Vissvētās Miesas un Asins svētki

Vadlīnija: Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes. Atplet savu muti, lai Es to piepildu! (Ps 80, 11)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina godāt Kungu, palikt Dieva Mīlestībā un mīlēt tuvākos.

Kungs, mūsu stiprums, apžēlojies par mums.

Kristu, Jaunas Derības Asinis, apžēlojies par mums.

Kungs, žēlastības avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (2 Moz 24, 3-8)

Pirmajā lasījumā mēs lasām, ka Izraēla tauta noslēdza derību ar Dievu, piekrītot izpildīt Viņa baušļus.

Psalms 116B

II lasījums (Ebr 9, 11-15)

Otrajā lasījumā apustulis Pāvels runa par kalpojumu Dzīvajam un Patiesam Dievam. Tāda iespēja eksistē tikai tāpēc, ka Kristus Asinis tika izlieta mūsu grēku pestīšanas dēļ. Un Evaņģēlijā mēs lasām, ka sekošana, tiešā imitācija Kristus ceļam – vienīgais mūsu ceļš Debesu Valstībai. Caur nožēlu un Komūniju mēs varam attīrīt mūsu sirdsapziņu, kalpot un kļūt par mūsu Kunga Jēzus Kristus kalpu.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (14, 12-16.22-26)

Šajā fragmentā mēs lasām, ka Kristus nodibināja Vissvētāko Altāra sakramentu, tanī ir apslēpts pats svētuma devējs.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Dievs, Tevi pielūdzu. Šeit Hostijā tavs vaigs ir aizklāts cilvēkiem, jo nav vēl nācis laiks.
To zinot, atdodas sirds mana Tev tik vien, un tavam svētumam un Tavai slavai dien.
Šeit pieviļ redze mūs, viļ cilvēciskais prāts, tik Tev es uzticos, jo patiesīgs Tavs vārds: „Tā mana Miesa ir, tās – manas Asinis;
Un dzīvos mūžīgi, kas mani pieņēmis.”
Pie krusta staba bij Tavs dievišķīgums slēpts, šeit cilvēciskums arī noslēpuma tērpts.
Tev tomēr ticu es. Man apliecināt prieks, ko teicis lūgdamies pie krusta grēcinieks.
Nav rētas skatīt gan, kā Tomam vēlēts man, Tu tomēr Dievs, mans Kungs, kam mūžam slava skan.
Liec pieaugt ticībai un cerībai ikdien, ļauj Tevi pielūgt, Kungs, un Tevi mīlēt vien.
(no lūgšanas grāmatas „Slavējiet Kungu”)

Mises noslēgums un vadlīnija

Palieciet šodien kaut 15 min Euharistijā klātesošā Jēzus Kristus priekšā uz ceļiem, godinot Dievu un pateicoties par visu, kas ar mums notiek šajā pasaulē!

2018.gada 8.jūnijā, VISSVĒTĀKĀS JĒZUS SIRDS svētki

Vadlīnija: Es Tev pateicos, Kungs! Jo Tu gan biji uz mani dusmīgs, bet Tavas dusmas norima, un Tu mani iepriecināji. (Jes 12, 1)

Ievads: Šodien mēs svinam Vissvētākās Jēzus Sirds svētkus. Jēzus Sirds ir Dieva Mīlestības pret cilvēkiem simbols un šie svētki, tādā veidā, atspoguļo pateicību Dievam par Viņa mīlestību un dāvāto pestīšanu. Tieši Jēzus ir žēlsirdīgas un dziedinošas mīlestības avots, kas dāvā pestīšanu un palīdz mums pašiem izaugt mīlestībā gan pret Jēzu, gan pret tuvākiem. Šīsdienas liturģija mūs aicina iemācīties redzēt Kristu mūsos brāļos.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs,kas ir dedzīgs Savā žēlsirdībā, apžēlojies par mums.

Kristu, cilvēces Pestītāj, apžēlojies par mums.

Kungs, kas ir Svētais, apžēlojies par mums.

I lasījums (Hoz 11, 1.3-4.8c-9)

Pirmajā lasījumā mēs lasām par tautas nepateicību pret Dievu, kas iemīlēja tautu. Nevar visu saskaitīt, cik tauta saņēma no Dieva daudzu gadsimtu laikā, bet Viņa bērni atkal un atkal nogriežas no sava Kunga. Viņam ir tiesības sodīt tādu tautu, bet Viņš nekad neatstās Savu tautu gan ciešanās, gan pārbaudījumos.

Psalms Jes 12

II lasījums (Ef 3, 8-12.14-19)

Šīsdienas apustuļa Pāvila vārdos ir interesantais paradokss: viņš lūdzas par to, ka efezieši varētu „izprast Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu”. Izprast kaut ko, kas ir daudz pārāka par katru atziņu! Viņš vēlas, lai saprastu to, ko saprast nav iespējams! Pāvels saka, ka Kristus mīlestību ar pratu izprast nav iespējami – bet var izprast ar Dieva žēlastību.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (19, 31-37)

Šajā fragmentā mēs lasām par Jēzu pašuzupurēšanos, kas ir pārāka par pārējiem upuriem. Jēzus nomira pirms tam, kad Viņam varēja satriekt tiem lielus, un tā pravietojums piepildījās – „nevienu kaulu Viņam nebūs salauzt”.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Es veltīju un atdodu mūsu Kunga Jēzus Kristus Vissvētākajai Sirdij savu personu, savu dzīvību, savus darbus, savas grūtības un ciešanas, lai nākotnē es pilnīgi atdotos dievišķās Sirds mīlestībai un tās godināšanai. Mana nopietnā un neatsaucamā apņemšanās ir piederēt tai pavisam, darīt visu aiz mīlestības pret viņu un no visas sirds atteikties no visa, kas nepatiktu Jēzus dievišķajai Sirdij. — Tādēļ es izvēlējos Tevi, Vissvētākā Sirds, par savas mīlestības vienīgo priekšmetu, par savas dzīvības aizsargātāju, par savas pestīšanas drošību, par atbalstu savā vājumā un par visas savas dzīves gandarīšanas upuri. Tu, maiguma un žēlastības pilnā Sirds, esi man drošs patvērums arī manā nāves stundā, esi mana attaisnotāja Dieva priekšā un novērs no manis Viņa taisnīgo dusmu sodu. Tu, mīlestības pilnā Sirds, uz Tevi es lieku visu savu cerību. Sava ļaunuma dēļ es bīstos visa, bet ar Tavu žēlastību es ceru uz visu. Iznīcini manī visu, kas Tev nepatiktu, vai Tev pretotos. Lai Tava svētā mīlestība tik dziļi iespiežas manā sirdī, ka es nekad Tevis neaizmirstu un nekad netiktu no Tevis atšķirts. Dievišķā Sirds, Tavas bezgalīgās žēlsirdības dēļ, es Tevi, lūdzu, dari, lai mans vārds tiktu ierakstīts Tevī, jo Tavā kalpošanā es gribu dzīvot un mirt. Amen. ( Sv. Margarita Alakoka)

Mises noslēgums un vadlīnija

Vai tu redzi Kristu savos brāļos? Ne tikai brāļos, bet arī ienaidniekos! Padomā šodien par to!

2018.gada 10.jūnijā

Parastā liturģiskā laika 10.svētdiena, Psaltērija X nedēļa

Vadlīnija: No dziļumiem es piesaucu, Kungs, Tevi:  "Ak, Kungs, klausi manu balsi, Tavas ausis lai dzird manas sirds skaļās sāpju nopūtas!" (Ps 130, 1-4)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina patiesi būt gataviem pieņemt no Dieva dziedināšanu, lai mēs tiktu piedoti, un atbrīvotos no grēka un ļaunuma varas.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, pie Tevis ir piedošana, apžēlojies par mums.

Kristu, mūsu Ceļš un Dzīvība, apžēlojies par mums.

Kungs, kas ir piedošanas avots, apžēlojies par mums.

I lasījums ( 1 Moz 3, 9-15)

Pirmajā lasījumā Kungs Dievs uzdod mums jautājumu: “Kur tu esi?” Viņš gaida, ka mēs atzīsimies savā grēka, ka mēs lūgsim piedošanu, nevis slēpsimies un pārliksim šo grēku uz citu cilvēku. Dievs nav apnicīgs, Viņš zina, kur mēs esam, ko mēs darām, bet Viņš dod cilvēkam brīvību pašam izvēlēties sev ceļu.

Psalms (130) 129

II lasījums (2 Kor 4, 13-5,1)

Otrajā lasījumā mēs lasām par tagadējām grūtībām, caur kurām mēs saņemsim neizsakāmi lielu mūžīgu godību. Svētajam Pāvilam bija lielas problēmas, bet tās neiznicināja viņu. Viņš ne vienmēr saprata, ko dara Dievs. Viņš ne vienmēr zināja, ko darīt. Bet viņš nezaudēja cerību. Viņā bija ticība Dievam. Viņš cieta par savu ticību. Bet Dievs neatstāja viņu bez palīdzības, pat ja visi bija pret viņu. Varbūt viņš zaudēja cīņu, bet viņš nekad nezaudēs karā. Pāvels saka, ka viņa miesa un viņa emocijas cieš. Jēzus tāpat cieta no sāpēm. Kad Dievs palīdzēja Pāvelam, cilvēki varēja ieraudzīt Jēzus dzīvi. Tāpēc mēs arī nezaudējam cerību. Mūsu ārīgais cilvēks sadilst, bet mūsu garīga dzīve dienu no dienas atjaunojas. Mūsu nelielas problēmas ir tikai īslaicīgas. Tie palīdzēs mums sasniegt mūžīgo slavu. Tas ir vairāk pār visām mūsu ciešanām. Mēs nekoncentrējamies uz to, ko varam redzēt. Tā vietā mēs koncentrējamies uz tām lietām, ko nevaram redzēt. Jo to, ko mēs varam redzēt, ilgst tikai īsu laiku. To, ko mēs nevaram redzēt, ilgst mūžīgi.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (3, 20-35)

Evaņģēlijā mēs bieži sastopam vārdus par atalgojumu, kuru saņems tie, kas sekos Kungam. Šo atalgojumu dažādi cilvēki apzīmē dažādi. Kaut kam, tā ir „svētība”, bagātības, pietiekamības un komforta veidā vai veselība dzīves laikā, kaut kam – aizsardzība no aizkapa ciešanām, kaut kam – pieaugsme garīgajā dzīvē. Bet maz ir to, kas uzdrošināsies padomāt par to atalgojumu, par kuru šodien runa Kristus: tas, kas izpilda Dieva gribu, kļūs par viņa brāli, māsu un māti, t.i., par Viņa ģimeni. Ne vienkārši par algotu darbinieku Viņa Valstībā, ne vienkārši Viņa ganāmpulks, ne vienkārši kopiena – bet tiešā nozīmē – ģimene.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Es saucu uz Tevi, mans Dievs, es izsaku Tavu svēto vārdu, bet nekad nespēju Tevi satvert, Kungs, mans Dievs, Tu esi lielāks nekā mūsus vārdi. Klusāks nekā mūsu klusums.—Dziļāks nekā mūsu domas.—Aigstāks nekā mūsu sapņi. Visvarenais Dievs, kas esi tik liels un tik tuvs, dāvā mums dzīvu sirdi un jaunas acis, lai mēs atrastu Tevi un lai mēs Tevi uzņemtu, kad Tu nāc pie mums. (Svētais Francisks no Sales)

Mises noslēgums un vadlīnija

Seko Viņam! Seko! Nebaidies! Viņš ir blakus! Uzticies Viņam! Viņš zina ceļu! Viņš ir Ceļš!

2018.gada 17.jūnijā

Parastā liturģiskā laika 11.svētdiena, Psaltērija XI nedēļa

Vadlīnija: Jo Tu, Kungs, mani esi iepriecinājis ar Savu darbu, (Ps 92,5)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina uzticēt savu tagadni un nākotni, savu dzīvi, Dievam un dalīties ar visiem cilvēkiem ar savu ticību, mīlestību un prieku.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs,Tu Visaugstākais, apžēlojies par mums.

Kristu, mūsu Karalis, apžēlojies par mums.

Kungs, mana patvēruma klints, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ech 17, 22-24)

Pirmajā lasījumā Kungs atklāj pravietim, ka Viņš gatavs vest tautu uz priekšu, pie garīgas atjaunošanās, tāpēc Viņš liks Savai tautai jauno Vadītāju.

Psalms 92

II lasījums (2 Kor 5, 6-10)

Otrajā lasījumā apustulis Pāvels skumjās pēc Kunga vēlās labāk nomirt, nekā dzīvot šajā pasaulē, atrodoties tālu no Dieva. Lai saņemtu labu dzīvi nākotnē – šeit, uz zemes jāizdabā Kungam. Kungs pēdējā tiesa tiesas visus pēc viņa darbiem.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (4, 26-34)

Šīsdienas lasījumā ir tiek stāstīta līdzība par Valstību. Tā ir Karaļa īpašums, tā ir Viņa teritorija un Viņa padotie. Baznīca – tā ir Valstība, padotie – mēs, kristieši, kas pieņēma Viņu savā sirdī, kas Viņu atzīst par savu Karali. Jo vairāk mēs atdosim savu dzīvi Dievam, jo vairāk piederēsim Karalim, jo vairāk paplašināsim Viņa īpašumus, jo vairāk izaugs Valstības koks, Ja mēs dalīsimies ar savu prieku, mūsu ticību un mīlestību ar citiem, tad mēs ļausim šīm kokam atnest augļus, bet Debesu Valstībai izplatīsies pa visu pasauli.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Mans Dievs, pateicos par to, ka es esmu kristīts, jo tā kļuvu pat Tavu bērnu. Pateicos par Euharistiju – tā atbalsta mani, kā manna tuksnesī. Pateicos Tev par visām žēlastībām, ar kuriem Tu piepildi manu dvēseli un katru manas dzīves mirkli. Paldies par visu labu, ko Tu dari manis dēļ. Paldies par gaisu, ar ko es elpoju, par gaismu, kas apgaismo manu ceļu, par sauli, kas sasilda mani, par ziediem, kas priecina mani, par augļiem, kas atjauno manu spēku. Paldies par prieka un bēdu mirkļiem, un par maigu gaismu tajos, kas atklāj man Tavas mīlestības maigumu. (Augustīns Gilrans)

Mises noslēgums un vadlīnija

Vai tu uzticies Dievam? Vai paļaujies uz Viņu pilnīgi, bez jebkādiem jautājumiem? Vai tu gatavs sekot Kristum līdz galam? Padomā par to!

2018.gada 24.jūnijā, Sv.Jāņa Kristītāja svētki

Vadlīnija: Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti.

Ievads: Šodien mēs svinam svēta Jāņa Kristītāja svētkus un liturģija mūs aicina lūgt no Dieva garīga prieka žēlastību, lai varētu sagatavoties Jēzus Kristus atnākšanai otrreiz.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Debesu Tēvs, apžēlojies par mums.

Kristu, mūžīgās gaismas atspīdums, apžēlojies par mums.

Kungs, kas modini žēlastību, apžēlojies par mums.

I lasījums (Jes 49, 1-6)

Pirmajā lasījumā ir teikts par Dieva Dēla, Mesijas, ciešanu noslēpumu. Pravietis Jesaja runā Mesijas vietā: "Es velti esmu pūlējies, es lieki un ne par ko esmu šķiedis savu spēku; tomēr mana taisnība ir pie Tā Kunga un mana alga mana Dieva rokā.” Viņa alga – būt Gaismai visām tautām, kas atnesis pestīšanu visiem cilvēkiem. Jēzus runā, ka Dievs pagodinās Viņu – Cilvēka Dēlu. Viņš runa to visu, zinot, ka pēc dažām stundām Viņu gaida krusta sišana… Jēzus godība – Viņa uzvara pār nāvi, Viņa Augšāmcelšanas. Bet šī uzvara ir iespējama tikai caur Viņa Asinīm.

Psalms 139

II lasījums (Ap 13, 22-26)

Otrajā lasījumā mēs redzam, ka pirms Jēzus Kristus atnākšanas svētais Jānis bija sludinājis visai Izraēla tautai par grēku nožēlas kristību. Un ka drīz atnāks Pestīšanas Vārds, kam viņš nebūs cienīgs pat kurpju siksnas atraisīt.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (1, 57-66.80)

Ļoti interesanti, ka visi Dieva brīnumaini darbi ir mūs kā pārsteigums, jo Dievs īstenībā nekad un neko nopietno nedara, nebrīdinot par to cilvēkus. Lūk, un Mesijas atnākšana, kuru Dievs gatavoja dažus gadsimtus, pasaulē tiek sūtīts viens no vareniem praviešiem – Jānis. Viņa uzdevums – būt tam, kas sludina par Kristus atnākšanu, kā Viņu pazīt – parādīt cilvēkiem Viņu.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Ak, Jāni Kristītāj, Tu, kas pašu Līdzcietību kristīji Jordānas upē,
lūdz, lai Kristus mūsu sirdī atvērtu piedošanas un pestīšanas avotu.
Ak, Jāni Kristītāj, kas ieliki savas rokas uz Jēra galvu
un kas izlēja uz viņas kristības ūdeni, izlūdz mums žēlastību ieraudzīt un sadzirdēt Tēva, Dēla un Svēta Gara klātbūtni un pat pieskarties tai. Āmen.
(Daniels Anžs)

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un būsim gatavi Jēzus otrajai atnākšanai šajā pasaulē! Neaizmirsīsim, ko Jēzum vajadzēja izciest, lai mūs glābtu!

2018.gada 29.jūnijā, Sv. apustuļi Pēteris un Pāvils, svētki

Vadlīnija: Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis.

Ievads: Svēto apustuļu Pētera un Pāvila svētki ir vieni no svarīgākajiem svētkiem katoliskajā Baznīcā. Šie svētki atgādina par mūsu ticības pamatpatiesībām, un, ja mēs tiešām gribam apzināties, kas mēs esam un kam ticam, tad noteikti centīsimies atrast iespēju vienoties ar visu Baznīcu Kristus Euharistiskajā mielastā. Šī diena mudina ikvienu no mums vispirms ieskatīties sevī, lai pārliecinātos, vai es pats esmu Baznīcas klēpī saskaņā ar sirdi, nevis tikai saskaņā ar miesu, kā arī lūgties un sludināt Evaņģēliju ar visu savu dzīvi, lai ikviens cilvēks varētu pievienoties Kristus Baznīcai un sasniegt mūžīgo laimi.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ceļ no putekļiem savus ļaudis, apžēlojies par mums.

Kristu, kas aicini sekot Tev, apžēlojies par mums.

Kungs, kas papildini mūs ar spēku un ietērpj mūs varenībā, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ap 12, 1-11)

Pirmajā lasījumā mēs lasām par brīnumaino Pētera atbrīvošanu no cietuma. Apstākļi bija šausmīgi, cerības nebija zobens jau ir pacelts virs galvas – un Dievs dara brīnumu, uz kuru pats cilvēks nevarētu pat cerēt. Sirds saspiežas no Dieva reālā tuvuma, un grūti ticēt, ka tas neiespējamais – notika. Šeit mēs redzam, ko nozīmē piederēt Dievam. Šeit ir saskatāms vēl viens aspekts. Pētera brīnumaina izglābšana no Heroda rokām, nav saistīts ar to, kas ir Herots. Arī tas nav saistīts ar to, kas ir Pēteris. Bet ar to, kas ir Dievs, kuram pieder Pēteris. Tas attiecās pret katru, kas velta savu dzīvi Dievam.

Psalms 34

II lasījums (2 Tim 4, 6-8. 17-18)

Apustulis Pāvels parāda mums kristiešu loģikas un domāšanas paraugu. Pāvels runa, ka viņš nogāja labu, ilgu un smagu ceļu, ka saglabāja ticību, un tagad viņu gaida apbalvojums: taisnības kronis. Mocības kronis.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (16, 13-19)

Pēteris atšķiras no citiem Kristus mācekļiem ne tikai ar vecumu un līdera rakstura īpašībām. Ar to visu nepietiek tam solījumam, kuru viņam dot Jēzus. Var būt, vissvarīgākā Pētera īpašība, kura padara viņu par otro svarīgāko personu Evaņģēlijā, - tas, ka viņš bez kavēšanās reaģē uz jebkuru jaunu situāciju, kura ir saistīta ar Kristu. Viņš gandrīz neko nedomā, bieži kļūdas, bet viņš nav pasīvs, viņš cenšas. Tieši Pēteris cenšas iet pa ūdeni, viņš pirmais starp apustuļiem dara brīnumus. Protams, ir arī citi svētuma ceļi, bet par Baznīcas pamata svētumu Kristus ieliek Pētera svētumu.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Elpo manī, Svētais Gars. Lai es domāju to, kas svēts.
Darbojies manī, Svētais Gars, Lai es daru to, kas svēts.
Aicini mani, Svētais Gars, Lai es iemīlu to, kas svēts.
Dod man spēku, Svētais Gars, Lai es sargāju to, kas svēts.
Sargā Tu mani, Svētais Gars, Lai to, kas svēts, es nekad neatstāju.
(Svētais Augustīns)

Mises noslēgums un vadlīnija

Padomājiet par savu dzīves mērķi!