Parastā liturģiskā laika 5.svētdiena, Psaltērija V nedēļa

Vadlīnija: Dievs, dāvā mums dedzīgu kalpošanas un negurstošas lūgšanas garu.

Ievads: Šīsdienas liturģija aicina sekot Jēzus dedzīgas kalpošanas piemēram, kas gūst stiprinājumu Dieva pielūgsmē vientulībā agra rīta stundās. Tāpat apustulis Pāvils māca sludināt evaņģēliju labprātīgi ar nesavtīgu vēlmi dalīties vēstī, kas pārveido cilvēku dzīves un dara tās piepildītas.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Cilvēces Ilgas, apžēlojies par mums.
Kristu, Evaņģēlija Labā Vēsts, apžēlojies par mums.
Kungs, Nenogurstošais Pestītāj, apžēlojies par mums.

I lasījums (Īj 7, 1-4.6-7)

Pirmajā lasījumā Ījabs paceļ savu balsi uz Dievu, nespējot vairs ciest ilgāk grūtos pārbaudījumus. Viņš apcer cilvēka dzīves iznīcīgumu un nelielo vērtību, kad šķiet, ka Dievs ir novērsies no tā. Patiesi, pārbaudījumos cilvēka dzīve var šķist vilšanās pilna, taču, paliekot uzticīgiem līdz galam, Dievs atkal atvērs pār tevi Savas acis, un “tad tavs iepriekšējais laimes līmenis tev izliksies niecīgs salīdzinājumā ar tavu stāvokli vēlāk”. 

Psalms 147

II lasījums (1 Kor 9, 16-19.22-23)

Šajā lasījumā apustulis mūs aicina sludināt evaņģēliju labprātīgi un ar prieku. Tā ir vienkārša nesavtības izpausme – iepazīstināt citus ar vēsti, kas jau ir mainījusi tavu dzīvi, dāvājot piepildījumu un patiesu brīvību, prieku. Tāpēc apustulis arī izvēlas kļūt „visiem tapt viss” un sludināt katram saprotamākā veidā, lai katrā gadījumā izglābtu kādas dvēseles.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 1, 29-39)

Šodien Jēzus dodas pie cilvēkiem, lai veltītu sevi visu kalpošanai citiem. Jēzus darbību pavada neskaitāmas ļaužu dziedināšanas un ļauno garu izdzīšanas, taču savā būtībā Viņš iemieso un sludina Pestīšanas Vēsti. Lai arī kalpojot Jēzus piedzīvoja cilvēcisku nogurumu, agrās rīta stundas tika rezervētas Dieva pielūgsmei vientulībā. Rodot spēkus lūgšanā un kalpošanas apziņā, Jēzus dodas tālāk sludināt ne tikai pie cilvēkiem, kas dedzīgi Viņu meklē, bet arī uz tālākām vietām, kur Labā Vēsts vēl nav atskanējusi.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Dzīvi, kuru Dievs sagatavoja Viņa mīlošiem – dzīvības dzīvi, svētīgu dzīvi, drošu dzīvi, mierīgu dzīvi, skaistu dzīvi, tīru dzīvi, šķīstu dzīvi, svētu dzīvi; dzīvi, kas nepārzina par nāvi, dzīvi, kas nezina garlaicību, dzīvi bez netikumiem, bez slimībām, bez rūpēm, bez trūdēšanas, bez samulsuma, bez pārmaiņām; dzīvi, kas ir piepildīta ar skaistumu un cieņu, kur nav pretinieka, uzbrucēja, kur nav grēku daiļuma, kur mīlestība ir pilnīga un nav nekādu baiļu, kur Dievs ar seju pret seju skatās un ar šo dzīvības barību domas bez trūkumiem piepildās!

Ak, vislaimīga dzīve! Ak, svētīga valstība, kurai nav ne nāves, ne beigas, kurā laiks nebeidzas un nepārtrauktā diena bez nakts! Ak, kad es, saņemot grēku piedošanu, ieietu tavā valstībā un pieņemtu vainagu no Dieva rokām, lai būtu kopā ar svētīgiem gariem Radītāja godības priekšā, lai redzētu Kristus vaigu, lai redzētu to neizteikto un neaprakstāmo gaismu un ne ar kādām nāves bailēm neapbrīnoties, bet bezgalīgi priecāties par mūžīgo netrūdēšanas žēlastību. (Sv.Augustīns)

Mises noslēgums un vadlīnija

Izvērtēsim, vai mēs kalpojam vislabākā iespējamā veidā tur, kur mēs šobrīd esam visvairāk vajadzīgi.