Liturģija jūnijam

2017. gada 4. jūnijs - Vasarsvētki jeb Svētā Gara nosūtīšanas svētki

Vadlīnija: Es dziedāšu Tam Kungam visu savu mūžu, es slavēšu savu Dievu, kamēr vien šeit mītu!

Ievads: Šodien mēs svinam Kristus Lieldienu noslēpuma piepildīšanās svētkus. Vasarsvētkos Baznīcai tika dāvāts Svētais Gars – Baznīcas vienotības, mīlestības un svētuma Avots. Vasarsvētku notikumā tika atklāts kristietības dziļākais noslēpums – tas, ka Dievs atklāj sevi un dāvā savu dievišķo dabu nevis šīs pasaules gudrajiem un prātīgajiem, bet gan vājiem, pazemīgiem, pat bailīgiem cilvēkiem. Ne jau mēs paši sevi spējam glābt un pārveidot, to var izdarīt vienīgi Dievs, ja mēs atveramies, ļaujam Viņam darboties un paši līdzdarbojamies.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi Valdnieks pār visu zemi, apžēlojies par mums.

Kristu, kas esi mūsu Ceļš un Dzīvība, apžēlojies par mums.

Kungs, kas esi gudrības un prāta devējs, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ap 2, 1-11)

Pirmajā lasījumā mēs lasām par to, ka Svētais Gars piepildīja apustuļus tad, kad viņi visi bija kopā, bet ne atsevišķi, bet galvenais bija vienā prātā. Šie svētki parādā mums vienotības ceļu, saglabājot katra cilvēka identitāti, pie kuras Kungs vēršas. Svētā Gara nosūtīšanas brīnums notiek ar visām tradicionālajām ārējām teofānijas pazīmēm: troksnis, vējš, uguns … Nepamanāmas iekšējas izmaiņas, kas notiek apustuļu dvēselēs, bet tieši ar šo momentu radās Baznīca – neredzama Dieva klātbūtne pārveidotās cilvēku sirdīs, kuri jūt un apzinās savu vienotību viens ar otru.

Psalms 104

II lasījums (1 Kor 12, 3b-7. 12-13)

Otrajā lasījumā apustulis Pāvels runā par daudzām svarīgām lietām, bet droši vien par būtiskāko – tas ir viņa vārdi par to, ka neviens nevar teikt: Kungs ir Jēzus, - kā vien Svētajā Garā. Apustulis runā par dažādām dāvanām, kalpošanām un spēkiem, bet galvenais ir viens pats Kungs. Ticība Jēzum Kristum – nekādā gadījumā nav cilvēka stāvoklis, bet viņa dzīves pozīcija, kura ir izvēlēta tikai brīvi. Un tieši tādā ticība ir galvenā Svētā Gara dāvana, kura ļauj kristietību atšķirt no visā pārējā.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (20,19-23)

Šodienas Evaņģēlija fragments mums vēlreiz atgādina par mūsu uzdevumu šajā pasaulē, kuru dot mums Jēzus Kristus. Viņš piedāvā mums pieņemt Svēto Garu un sūta mūs sludināt pa visu pasauli.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Svētais Gars, dāvā man gudrības dāvanu, lai es vienmēr pareizi atšķirtu labumu no ļauna; dāvā man saprāta dāvanas, lai es pazītu pasludinātas patiesības tik daudz, cik ir iespējams neapdāvinātam cilvēkam; dāvā man padoma dāvanas, lai visu attiecinātu uz Dievu un niecināt šīs pasaules nīcības; dāvā man pazīšanas dāvanas, lai es uzmanīgi ietu starp briesmām šajā dzīvē un izpildītu Dieva gribu; dāvā man spēka dāvanas, lai uzvarētu kārdinājuma ienaidnieku un pārnestu vajāšanas, kuram es varu pakļauties; dāvā man bijības dāvanas, lai es iemīlētu meditācijas, lūgšanu un visu to, kas sasitītts ar kalpojumu Dievam; dāvā man Dieva bijāšanas dāvanas, lai es baidītos apvainot Tevi mīlestības dēļ. Pie visām šīm dāvanām, ak, Svētais Gars, pievieno man arī nožēlošanas dāvanas, lai es varu apraudāt savus grēkus. Piepildi, Svētais Gars, manu sirdi ar Dievišķo mīlestību un izturības žēlastību, lai es dzīvotu kā kristietis un nomirtu ar svēta nāvi. Āmen.

Mises noslēgums un vadlīnija

Lūgsim Svēto Garu, lai Viņš piepildītu mūs ar Savu žēlastību un savām dāvanām.

2017. gada 11. jūnijs - Trīsvienības svētki

Trīsvienības svētki

Vadlīnija: Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.

Ievads: Šodien mēs svinam Trīsvienības svētkus un šīsdienas liturģija mūs aicina ar patieso ticību pazīt mūžīgas Trīsvienības godību un godāt Dievišķo Personu vienotību Viņu varenībā.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Tavs Vārds ir radījis visu, apžēlojies par mums.

Kristu, kas esi Kungs un Valdnieks, apžēlojies par mums.

Kungs, kas esi Mīlestības Gars, Tēva un Dēla vienība, apžēlojies par mums.

I lasījums (2 Moz 34, 4b-6.8-9)

Tuvums Dievam visu pārveido. 40 dienas un naktis Mozus runāja ar Dievu un visu šo laiku neēda un nedzēra. Un piepildījās ar kaut kādu spēku, ka viņa sēja sāka spīdēt ar stariem, jo Dievs runāja ar viņu. Klausoties Dievu, viņš piepildījās ar dzīvi. Izpildot Viņa gribu, pierakstīja baušļus uz divām akmens plāksnēm, viņš saņēma un ēdienu un dzērienu. Dievs viņam nostājās priekšā un atklāja Savu Vārdu.

Psalms Dan 3

II lasījums (2 Kor 13, 11-13)

Otrajā lasījumā apustulis Pāvels mūs aicina priecāties, būt pilnīgiem, iepriecināties savā starpā, būt vienprātīgi, turēt mieru. Ja mēs to darīsim, tad Dieva mīlestības un miera būs kopā ar mums.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (3,16-18)

Dieva Dēla atnākšana šajā pasaulē – nav Dieva dusmu izpausme, bet gan mīlestības izpausme. Šodienas fragmentā Jēzus runa, ka Dievs nesūtīja Savu Dēlu, lai tiesātu, bet lai izglābtu. Bet tajā paša laikā pats Dieva Dēla atnākšanas fakts – jau ir tiesa, jo Viņš ir gaisma. Šajā gaismā ir redzams galvenais: cilvēka sirdis. Kamēr Viņa nebija blakus, varēja domāt, ka viss ir normāli, varēja teikt, ka mīli Dievu un turpināt dzīvot, kā bija ērtāk. Kad Viņš ir blakus – vairāk nav vietas mēļiem. Tieši tāpēc bija grūti Viņu pieņemt tiem, kas Viņu redzēja Viņa zemes dzīves laikā – seju pret seju. Mēs ticam, neredzot Viņu. Tikai jautājums ir tāds, ko mums nozīmē Viņa gaisma: dzīvi un prieku vai atmaskošanu? Vai mēs patiešām vēlamies tikties ar Viņu? Jālūdzas, lai Viņa gaisma apgaismotu mūsu sirdis, lai Viņš kļūtu par mūsu dzīvi.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Ak, Dievs, noliecos Tava priekšā: Tu – gudrība, kas mani apgaismo, Tu – griba, kura dāvā man gribu. Tu – spēks, kas mani rada. Tu – žēlastība, kas mani paceļ, Tu – balss, kas sauc mani, Tu – Vārds, kas man saka.

Tu – labums, kas tiek man dots, Tu – žēlsirdība, kura man piedod, Tu – mīlestība, kas pārņem mani. Tu – Gars, kas atdzīvina mani, Tu – paredzēšana, kas vada mani, Tu – miers, kas mani piepilda, Tu – svētums, kas mudina mani, lai man nebūtu ne miera, kamēr es neieraudzīšu Tevi. Ak, Dievs, noliecos Tava priekšā.

Mises noslēgums un vadlīnija

Paskatieties uz savu sirdī, ko jūs tur redzat: gaismu vai tumsu? Virzieties uz gaismu, attīriet savu sirdi no visiem traipiem!

2017. gada 18. jūnijs - Kristus Vissvētās Miesas un Asins svētki

Vadlīnija: Teiciet To Kungu! Tiešām, jauki ir slavēt mūsu Dievu, šī slava ir mīlīga, piemērota un skaista.

Ievads: Šodien mēs svinam Euharistijas svētkus. Kristiešiem Euharistija ir pasaules centrs. Euharistija ir viss, patiesi viss, jo Euharistija ir Jēzus. Tā ir dzīvais, darbojošies Jēzus, „patiesā debessmaize" (Jņ 6:32), kurā Tēvs ikvienam cilvēkam - visos laikos un visās vietās - personīgi dāvina savu Dēlu. Šīsdienas liturģija mūs aicina lūgt Dievu, lai Viņš palīdzētu mums godināt šo svēto noslēpumu.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ir Mūsu varenais Dievs, apžēlojies par mums.

Kristu, kas ir Dzīvības Maize, apžēlojies par mums.

Kungs, kas ir Baznīcas dvēsele, apžēlojies par mums.

I lasījums (5 Moz 8, 2-3. 14b-16a)

Pirmajā lasījumā Mozus mūs aicina atcerēties Dievu, kas vada mūs visu dzīvi, ka Viņš deva visu, ka mums ir uz šis zemes, lai mēs neteiktu, ka esam sasnieguši visu un neviens mums nepalīdzēja.

Psalms 147b

II lasījums (1 Kor 10, 16-17)

Ko nozīmē „viena maize”? Maize tiek ražota no kviešu graudiem, bet graudi nogatavojas no daudzām vārpām. Cik graudu ir šajā maizē, ko mēs šodien ēdam brokastu laikā? Tik daudz graudu ir vienā maizes gabalā. Apustulis Pāvels runa, ka mēs esam līdzīgi graudiem, esam dažādi, nākam no dažādām vietām un tautām, savienojamies Baznīcā. Mēs pieņēmām maizi, tā ieiet mūsos un mūsu ķermeņi kļūst savienoti. Vai parasts ēdiens var mūs iekšēji izmanīt, lai mēs kļūti vienoti? Parasts ēdiens – nē, nevar, bet šeit runa nav par parasto ēdienu, Kunga ēdienu, un šī maize – Euharistijas maize, Kristus Miesa, Mūs savieno Kristus Miesa viena ķermenī – Baznīcā.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (6,51-58)

Šajā fragmentā Jēzus mums saka, ka Viņš esot dzīva maize, kas nākusi no debesīm, un kas neēdīs šo maizi un nedzers Viņa asinis, nedzīvos mūžīgi. Bet tos, kas to dara, Viņš uzcels no miroņiem pastarā dienā.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Tava Euharistija ir veldzes un prieka avots manai ikdienas dzīvei. Piedaloties lūgšanā un apustuliskajā darbā, es vairs nejūtos kā cīnītājs, kas darbotos vienīgi pienākuma pēc un paļautos tikai uz saviem spēkiem. Mana kristieša dziļākā būtība ir sastapt patiesi Tevi Tavā reālajā klātbūtnē, maizes un vīna ārējo zīmju veidā. Ir prieks ne tikai sarunāties ar Tevi, bet vēl vairāk: Tevi redzēt, zināt, ka Tu esi šeit un ar savu Euharistiju turpini savu iemiesošanos mūsu vidū.

Mises noslēgums un vadlīnija

Pieņemiet Jēzu savā sirdī un nesiet Viņa Gaismu citiem cilvēkiem!

2017. gada 23. jūnijs - Vissvētākās Jēzus Sirds svētki

Vadlīnija: Teici Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas; Viņš izglābj tavu dzīvību no pazudināšanas un vainago tevi ar mīlestību un žēlastību. (Ps 103, 2-4)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūsu aicina būt sirds pazemīgiem, izpildīt baušļus un noteiktus likumus un pieņemt Dieva palīdzību un mīlestību.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs,  kas ir uzticīgs Dievs, apžēlojies par mums.

Kristu, kas ir pasaules Glābējs, apžēlojies par mums.

Kungs, kas ir mīlestības avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (5 Moz 7, 6-11)

Pirmajā lasījumā mēs lasām, ka Kungam ir savi iemesli, kāpēc Jūdas tautu kļuva par īpašu. Viņš vēlējas visai pasaulei atklāt savu labsirdību, bet atklāsmei jānotiek kaut kādā vietā un starp dažādiem cilvēkiem. Viņš izvēlējas šo laiku un izvēlējas Jūdasa tautu. Bet ne viņu labsirdības vai svētuma dēļ.

Psalms 103

II lasījums (1 Jņ 4, 7-16)

Dievs iemīlēja cilvēkus ne tāpēc, ka cilvēki vienmēr labi uzvedas, ne tāpēc, ka cilvēki bija īpaši simpātiski, ne tāpēc, ka cilvēki mīlēja Viņu… Viņš iemīlēja mūs tāpat vien. Mīlestība eksistē tāpat vien; mīlestība nozīmē, ka kaut kas vienkārši mīl – ne kā atbilde uz mīlestību, bet tāpat vien…

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (11,25-30)

Svētais Matejs mums saka, ka Kungs aicina visus, kam ir grūti un sāpīgi, atnākt pie Viņa. Mūs aicina pie Sevis rūpīgs Dievs Tēvs, mēs esam radīti pēc Viņa tēla un līdzības, un Kuram sāp, kad sāp mums. Mūs sauc pie Sevis Dievs, kas zina, kas ir ciešanas un sāpes – Kristus, kas izgāja caur daudzām ciešanām nekā katrs no mums, un kas parādīja, ka pēc nāves ir pārrāvums – uz Augšāmcelšanu. Gaida tikšanās ar mums Dievs Svētais Gars, kas dāvā mieru un spēku, lai cerētu un ticēt tam, ka pārrāvums obligāti būs…Dievs visvairāk vēlas, lai Viņa bērni atnāktu pie Viņa un lai Viņš varētu izliet uz viņiem visu Savu mīlestību. Viņš vēlas noņemt no mums smagumus, visu to, kas traucē mūsu skatienam vienmēr būt pievērstam Viņam, un tā vietā dāvāt mums kaut ko, kas ir vērtīgāks. Kaut kas, kam ir daudz vārdu, bet galvenais – Mīlestība. Tas ir labs slogs un viegla nasta, par kuru Viņš runā. Tajā paša laikā, ka rāda mums Pats Kristus, Viņa nasta ir Krusts. Krusts un pārrāvums uz Augšāmcelšanu – lūk, patiesa dzīve, kuru mums piedāvā Dievs.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Saldais Jēzus, kas ir saldāks pār Tevi? Saldas atmiņas par Tevi, saldāki pār medu un citiem saldumiem. Tavs Vārds – saldumu vārds, pestīšanas vārds. Ko nozīme Jēzus, ja ne glābējs? Labais Jēzus, kas ir dāvājis mums salduma avotu, tas ir ticību, dāvā mums arī cerību, un mīlestību, lai, dzīvojot un mirstot ar tām, mēs varētu beigu beigās sasniegt Tevi. Āmen. (Sv. Antonijs no Padujas)

Mises noslēgums un vadlīnija

Šodien lūdzas litāniju Vissvētajai Jēzus Sirdij par savu ģimeni!

2017. gada 24. jūnijs - Sv. Jāņa Kristītāja svētki

Vadlīnija: Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti. Vai es eju, vai es guļu, Tu esi ap mani, un Tev ir zināmi visi mani ceļi, jo nav vārda uz manas mēles, kas Tev, Kungs, nebūtu zināms.

Ievads: Šodien mēs svinam svēta Jāņa Kristītāja svētkus un liturģija mūs aicina lūgt no Dieva garīga prieka žēlastību, lai varētu sagatavoties Jēzus Kristus atnākšanai otrreiz.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Debesu Tēvs, apžēlojies par mums.

Kristu, mūžīgās gaismas atspīdums, apžēlojies par mums.

Kungs, kas modini žēlastību, apžēlojies par mums.

I lasījums (Jes 49, 1-6)

Pirmajā lasījumā ir teikts par Dieva Dēla, Mesijas, ciešanu noslēpumu. Pravietis Jesaja runā Mesijas vietā: "Es velti esmu pūlējies, es lieki un ne par ko esmu šķiedis savu spēku; tomēr mana taisnība ir pie Tā Kunga un mana alga mana Dieva rokā.” Viņa alga – būt Gaismai visām tautām, kas atnesis pestīšanu visiem cilvēkiem. Jēzus runā, ka Dievs pagodinās Viņu – Cilvēka Dēlu. Viņš runa to visu, zinot, ka pēc dažām stundām Viņu gaida krusta sišana… Jēzus godība – Viņa uzvara pār nāvi, Viņa Augšāmcelšanas. Bet šī uzvara ir iespējama tikai caur Viņa Asinīm.

Psalms 139

II lasījums (Ap 13, 22-26)

Otrajā lasījumā mēs redzam, ka pirms Jēzus Kristus atnākšanas svētais Jānis bija sludinājis visai Izraēla tautai par grēku nožēlas kristību. Un ka drīz atnāks Pestīšanas Vārds, kam viņš nebūs cienīgs pat kurpju siksnas atraisīt.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (1,57-66.80)

Ļoti interesanti, ka visi Dieva brīnumaini darbi ir mūs kā pārsteigums, jo Dievs īstenībā nekad un neko nopietno nedara, nebrīdinot par to cilvēkus. Lūk, un Mesijas atnākšana, kuru Dievs gatavoja dažus gadsimtus, pasaulē tiek sūtīts viens no vareniem praviešiem – Jānis. Viņa uzdevums – būt tam, kas sludina par Kristus atnākšanu, kā Viņu pazīt – parādīt cilvēkiem Viņu.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Jēzu, lai arī kā mēs necenstos aptvert un izprast Tavu skaistumu, tas ir un paliek mums līdz galam neizpildāms uzdevums. Tāpēc, lūdzu, dāvā mums vienkārši žēlastību Tevi slavēt un pielūgt. Piepildi mūs ar prieku, kad raugāmies Tavā radīšanas brīnumā. Dāvā mūsu sirdīm un acīm gara gaismu, lai mēs sirds dziļumos varētu sajust Tavas godības skaistumu.

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un būsim gatavi Jēzus otrajai atnākšanai šajā pasaulē! Neaizmirsīsim, ko Jēzum vajadzēja izciest, lai mūs glābtu!

2017. gada 25. jūnijs

Parastā liturģiskā laika 12. svētdiena, Psaltērija XII nedēļa

Vadlīnija:  Paklausi mani, Kungs, jo dārga ir Tava žēlastība; griezies pie manis Savā lielajā žēlsirdībā, neapslēp Savu vaigu Savam kalpam, jo man ir bailes, paklausi mani drīz! (Ps 69, 17-18)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina nebaidīties, sekot Kristum un pieņemt žēlastību savā dzīvē.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, taisnīgais tiesnesis, apžēlojies par mums.

Kristu, mans Pestītājs, apžēlojies par mums.

Kungs, žēlastības avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (Jer 20, 10-13)

Pirmajā lasījumā Jeremija mums saka, ka Kungs ir taisnīgs, ka Kungs vienmēr glābj nabagus, un tāpēc Viņam pieder vara, gods un slava, un pateicība – neatkarīgi no tā, kad konkrēti un kādā veidā Viņš iejauksies cilvēka dzīves situācijā. Jeremija godina Dievu, negaidot... vienkārši neko negaidot. Tā arī ir īsta godība.

Psalms 69

II lasījums (Rom 5, 12-15)

Otrajā lasījumā mēs lasām, ka Kristus atnākšana šajā pasaulē pilnīgi mainīja mūsu stāvokli. Tagad, kad ar Viņa taisnīgumu un viņa upuru, žēlastība valda pasaulē, mums ir dāvāta iespēja pieņemt „žēlastības un tasinības dāvanas”.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (10,26-33)

Daudzās reizēs Dievs, vēršoties pie cilvēkiem, sāk ar vārdiem „nebaidieties!” Un šodien Jēzus tāpat uzmundrina Savus mācekļus. Viņiem jāsludina „uz jumtiem”, liecinot par Mācītāju. Vai ir bail? Ir bail! Bet bailes aiziet, kad atnāk mīlestība, jo „baiļu nav mīlestībā” (1Jņ 4, 18). Mīliet Tēvu, Kas rūpējas par jums, un viss kļūs iespējams!

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Visvarenais Dievs, paņem no manis visas godkārīgas domas, vēlēšanās būt uzslavētam, visu skaudību, iekāri, slinkumu vai kaisli, dusmu izpausmi,

slāpes pēc atriebības, tieksmi vēlēt citiem ļaunumu vai priecāties par ļaunumu,

baudu provocēt citus uz dusmām, lasīt notācijas tiem, kas ir nelaimīgs un nomācis.

Dari mani, Kungs, par labsirdīgu, pazemīgu un lēnprātīgu, mierīgu, žēlsirdīgu un labvelīgu, maigu un līdzcietīgu. Lai visos manos darbos, visos manos vārdos

un visās manas domās ir Tavs Svētais un svētīgais Gars. (Sv.Tomass Mors)

Mises noslēgums un vadlīnija

Lūdzies šodien par saviem nedraugiem un ienaidniekiem, lai Dievs viņiem piedod un dāvā Savu žēlastību un mīlestību!

2017. gada 29. jūnijs - Sv. apustuļi Pēteris un Pāvils, svētki

Vadlīnija: Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, Tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis.

Ievads: Svēto apustuļu Pētera un Pāvila svētki ir vieni no svarīgākajiem svētkiem katoliskajā Baznīcā. Šie svētki atgādina par mūsu ticības pamatpatiesībām. Šī diena mudina ikvienu no mums vispirms ieskatīties sevī, lai pārliecinātos, vai es pats esmu Baznīcas klēpī saskaņā ar sirdi, nevis tikai saskaņā ar miesu, kā arī lūgties un sludināt Evaņģēliju ar visu savu dzīvi, lai ikviens cilvēks varētu pievienoties Kristus Baznīcai un sasniegt mūžīgo laimi.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ceļ no putekļiem savus ļaudis, apžēlojies par mums.

Kristu, kas aicini sekot Tev, apžēlojies par mums.

Kungs, kas papildini mūs ar spēku un ietērpj mūs varenībā, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ap 12, 1-11)

Pirmajā lasījumā mēs lasām par brīnumaino Pētera atbrīvošanu no cietuma. Apstākļi bija šausmīgi, cerības nebija zobens jau ir pacelts virs galvas – un Dievs dara brīnumu, uz kuru pats cilvēks nevarētu pat cerēt. Sirds saspiežas no Dieva reālā tuvuma, un grūti ticēt, ka tas neiespējamais – notika. Šeit mēs redzam, ko nozīmē piederēt Dievam. Pētera brīnumaina izglābšana no Heroda rokām, nav saistīts ar to, kas ir Hērods. Arī tas nav saistīts ar to, kas ir Pēteris. Bet ar to, kas ir Dievs, kuram pieder Pēteris. Tas attiecās pret katru, kas velta savu dzīvi Dievam.

Psalms 34

II lasījums (2 Tim 4, 6-9. 17-18)

Apustulis Pāvels parāda mums kristiešu loģikas un domāšanas paraugu. Pāvels runa, ka viņš nogāja labu, ilgu un smagu ceļu, ka saglabāja ticību, un tagad viņu gaida apbalvojums: taisnības kronis. Mocības kronis.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (16,13-19)

Pēteris atšķiras no citiem Kristus mācekļiem ne tikai ar vecumu un līdera rakstura īpašībām. Ar to visu nepietiek tam solījumam, kuru viņam dot Jēzus. Var būt, vissvarīgākā Pētera īpašība, - tas, ka viņš bez kavēšanās reaģē uz jebkuru jaunu situāciju, kura ir saistīta ar Kristu. Viņš gandrīz neko nedomā, bieži kļūdas, bet viņš nav pasīvs, viņš cenšas. Tieši Pēteris cenšas iet pa ūdeni, viņš pirmais starp apustuļiem dara brīnumus. Protams, ir arī citi svētuma ceļi, bet par Baznīcas pamata svētumu Kristus ieliek Pētera svētumu.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Mans Kungs un mans Dievs! Tu redzi manas vajadzības un manus neskaitāmos trūkumus. Apžēlojies par mani un piedod manas vainas! Tavas svētās Asinis, kas par daudziem izlietas grēku piedošanai, lai nes žēlastības arī manai dvēselei. Tu, kas valdi un uzturi visu pasauli, uzlūko savu ļaužu vajadzības un ļauj viņiem cerēt uz Tavu palīdzību. Svētī viņu darbus un vadi viņu soļus pa taisniem ceļiem Tavam lielākam godam un slavai.

Mises noslēgums un vadlīnija

Padomājiet par savu dzīves mērķi un, vai tas saskan ar Dieva vēlmēm!