Liturģija decembrim

2017. gada 3. decembris

Adventa 1. svētdiena, Psaltērija I nedēļa

Vadlīnija: Kungs, es paceļu savu dvēseli, es paļaujos uz tevi. Dari man zināmus patieso ceļu un vadi mani pa šo ceļu.

Ievads: Šīsdienas liturģija aicina mūs sagaidīt Kristu ar labiem darbiem, lai mēs būtu cienīgi nokļūt Debesu Valstībā.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Mūsu Tēvs, apžēlojies par mums.

Kristu, Jaunavas Marijas Dēls, apžēlojies par mums.

Kungs, Mūsu Radītājs, apžēlojies par mums.

I lasījums (Jes 63, 16b-17.19b; 64,2-7)

Tieši lūgšanā ļoti dziļi atklājās cilvēka būtība. Šajā Jesajas lūgšanā – Vecās Derības pravieša sirds, cilvēka, kas stāv pašā Svētās Vēstures centrā. Tajā tiek atspoguļoti visi Vecās Derības atklāsmes aspekti, bet tā nav abstrakta teoloģija – tā ir lūgšana, dzīva saikne, dzīvs impulss pret Dzīvo Dievu.

Psalms 80

II lasījums (1 Kor 1, 3-9)

Apustulis Pāvels mums šodien saka, ka Kristū mēs ar visu kļuvām bagātāki. Nē, „ar kaut ko”, bet tieši ar visu: „esat kļuvuši bagāti visās lietās viscaur vārdos un atziņā”. Dievs deva visas nepieciešamas zināšanas par Viņu, Viņš deva mums visādus vārdus, un ja Viņš aicina sludināt par Viņu, tad mēs nevaram teikt, ka neprotam. Viņš deva mums sludināšanas spējas.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (13, 33-37)

Šajā fragmentā Jēzus mūs aicina būt modriem un lūgties, jo mēs nezinām, kad atnāks īsts laiks, Pēdējās tiesas laiks.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Dievs manā dzīvē.

Dievs apņem mani, Dievs ieslēdz mani, Dievs manos vārdos, Dievs manās domās.

Dievs manā sapnī, Dievs manās pamošanās, Dievs manā novērošanā,

Dievs manā cerībā.

Dievs manā dzīvē, Dievs manās lūpās, Dievs manā dvēselē, Dievs manā sirdī.

Dievs manā piesātinātībā, Dievs manā miegā, Dievs manā dvēselē mūžīgi dzīvais, Dievs manā mūžībā. Carmina Gadelica

Mises noslēgums un vadlīnija

Esiet modri un lūdzieties!

2017. gada 8. decembris - Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgā ieņemšana, svētki

Vadlīnija: Kungs, es tavā priekšā spēlēšu cītaru un dziedāšu par taviem brīnumiem.

Ievads: Šodienas mēs svinēsim Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas svētkus. Lūgsim Mariju, lai viņa iemāca mūs būt paļāvīgiem un vienmēr atbildēt uz Dieva aicinājumu.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas redzi mūsu sirdis, apžēlojies par mums.

Kristu, kas esi mūsu Mesija, apžēlojies par mums.

Kungs, kas nāk tiesāt zemi, apžēlojies par mums.

I lasījums (1 Moz 3, 9-15.20)

Situācija, ko mēs šodien lasām Bībelē, ļoti līdzīga mūsu dzīvei. Pēc tā visa grūti šaubīties, ka Bībele – nav grāmata par kaut kādiem cilvēkiem, bet tā ir par mums. Pārkāpjot Dieva Gribu, Ādams un Ieva slēpjas – tāpat arī mēs darām. Uz tiešo jautājumu, vai viņš ēda augļus, Ādams nesaka: „Jā.” Viņš saka: „Tā sieva, ko Tu man devi, pierunāja mani, nu es arī apēdu.” Protams, es neesmu vainīgs, Tu Pats man iedevi tādu sievu, Tu esi vainīgs, nu vēl viņa ir vainīga, bet es esmu cietušais… Ieva uz tiešo jautājumu atbild: ”Mani čūska pievīla, es arī neesmu vainīga.” Vienmēr vainīgs ir kaut kas cits. Tā negribas būt atbildīgam par savu rīcību... Dievs redz sirdis. Tāpēc uz sevi jāskatās objektīvi, nemuļķot ne sevi, ne citus.

Psalms 98

II lasījums (Ef 1,3-6. 11-12)

Svētais Pāvils mums šodien stāsta par Mesiju un Dieva tautu, ka Dievs par viņiem domāja jau pirms pasaules radīšanas. Ka mēs, pateicoties Kristum, esam kļuvuši par Debesu Valstības mantiniekiem.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (1, 26-38)

Cik daudz mums nozīmē šī Marijas saruna ar eņģeli Gabrielu. Tikai dažas piezīmes, bet no tiem atkarīga mūsu dzīve, tiek izlemta pasaules liktenis. Šīs sarunas pamatā – pilnīga paļāvība. Dieva paļāvība pret mums, vispār pret cilvēci un personīgi Marijai. Cilvēces glābšana – viena cilvēka rokās. Visspēcīgais Dievs, kas izveda Izraēļa tautu no Ēģiptes, deva barību tautai tuksnesī, sodīja pilsētas, nodod Sevi trauslai, jaunai meitenei rokās. Un viņa teica eņģelim vissvarīgāko vārdu „jā”. Viņa, Jaunava, kura savā miesā nesa Dieva Dēlu, māca mūs būt par Viņa Valstības dalībniekiem.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

No visas sirds pateicos Tev, Dievs Tēvs, par žēlastību atrasties Tavu acu priekšā, kuru Tu dāvāji Savai meitai, žēlastības pilnai Jaunavai Marijai. No visas sirds pateicos Tev, Vienīgais Dievs Debesu Tēva Dēls, par labsirdību, ar kuru Tu apdāvināji Savu Māti, žēlastības pilnu Jaunavu Mariju. No visas sirds pateicos Tev, Dievs Svētais Gars, par mīlestību, kuru Tu paziņoji Savai Līgavai, žēlastības pilnai Jaunavai Marijai! Un Tu, Svēta Marija, parādi man Savas lēnprātības vaigu, lai ar Tavu mātišķo aizbildnību es iemantotu Dieva žēlastību un sasniegtu svētlaimi Sv.Alfons Marija no Liguori

Mises noslēgums un vadlīnija

Vissvētākā Jaunava Marija esi mūsu paraugs, kā sekot savam aicinājumam. Esiet drosmīgi, sekojiet Kristum!

2017. gada 10. decembris

Adventa 2. svētdiena, Psaltērija II nedēļa

Vadlīnija: Saucēja balss tuksnesī: sataisiet Tam Kungam ceļu, dariet līdzenas Viņa takas.

Ievads: Šīsdienas liturģija aicina uz atgriešanos, izlīgšanu un atvērtību Svētā Gara darbībai. Svētais Jānis Kristītājs šodien no jauna atklāj ceļu uz pestīšanu, kas sākas ar apzinātu izšķiršanos doties uz „tuksnesi”, lai izlīgtu ar Dievu. Tā ir pakāpeniska došanās pretim apsolījumam par jaunām debesīm un jaunu zemi, kur mājo taisnība un zeme ir piepildīta ar Dieva pazīšanu.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Izlīgums ar Tēvu, apžēlojies par mums.

Kristu, Pasaules Cerība, apžēlojies par mums.

Kungs, Miera Avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (Is 40, 1-5.9-11)

Pirmajā lasījumā Dievs aicina Izraēļa tautu uz izlīgšanu, kas sagatavos tautu Labajai Vēstij par Dieva atnākšanu. Dzirdot šo lasījumu, katrs ir aicināts izlemt, kā savā ikdienā nojaukt tos šķēršļus, kas vēl traucē sagaidīt Kunga godību ar skaidru un mīlestības pilnu sirdi.

Psalms 85

II lasījums (2 Pēt 3, 8-14)

Svētais apustulis Pēteris mūs aicina vienmēr paturēt prātā Kunga otrreizējo atnākšanu, paliekot sirdsmierā, neaptraipīti un nevainojami. Notikumiem nemitīgi mainoties, lai paliek nemainīgs mūsu ilgu skatiens uz debesīm, no kurienes tad arī nāk mūsu pestīšana.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 1, 1-8)

Šajā Svēto Rakstu fragmentā Svētais Jānis Kristītājs sagatavo Izraēļa tautu Kristus drīzajai atnākšanai. Visa Jūdejas zeme un visi Jeruzalemes ļaudis devās uz tuksnesi, lai tiktu kristīti Jordānas upē, izsūdzēdami savus grēkus. Pārdomāsim arī mēs tuksneša klusumā un pieticībā savu ikdienas attieksmi un ieradumus, kas vēl kavē Dieva godības atmirdzēšanu mūsu dzīvēs.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs! Iemāci mani ar prieku izpildīt Tavus baušļus, lai nebūtu padzītam no Tavas Debesu Valstības kā Ādams. Kungs! Iemāci mani uzticēties Tev, atdodot visdārgāko Tev, kas man ir, līdzīgi kā Ābrahāms. Kungs! Iemāci mani dziedāt Tev godības dziesmas un nožēlot ar asarām gan dienā, gan naktī, līdzīgi kā Dāvids.

Kungs! Iemāci mani izprast Tavu Patiesību un nest Tavu Vārdu kā apustuļi.

Kungs! Iemāci mani mīlēt un piedot cilvēkus, tāpat kā Tu!

Mises noslēgums un vadlīnija

Es izvēlos nolaisties savas dvēseles dzīļu tuksnesī, lai patiesības gaismā iepazītu sevi un saskatītu Kungu!

2017. gada 17. decembris

Adventa 3. svētdiena, Psaltērija III nedēļa

Vadlīnija: Brāļi, vienmēr priecājieties Kungā! Vēlreiz saku: priecājieties! Jo Kungs ir tuvu.

Ievads: Šodienas liturģija sludina prieku, pārdomāsim par prieka iemesliem un to nozīmi mūsu dzīvē.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, prieka un miera gars, apžēlojies par mums.

Kristu, eņģeļu prieks, apžēlojies par mums.

Kungs, patiesa mīlestība, apžēlojies par mums.

I lasījums (Is 61, 1-2a.10-11)

Pravietis Jesaja mums saka: „Es priecājos lielā priekā par To Kungu, mana dvēsele ir līksma par manu Dievu”. Tas liek aizdomāties par to, kāda ir Dieva nozīme mūsu priekā. Dažreiz mums liekas, ka prieks slēpjas visās pasaulīgajās lietās, Ziemassvētku dāvanās, bagātīgi klātajā svētku galdā, un līdz ar to, mēs aizmirstam pašu galveno – Kristu. Aizdomāsimies par lietām, kas mums dzīvē tiešām ir svarīgas, un kas dara mūs patiesi laimīgus, par to, cik lielu dāvanu Dievs mums ir dāvājis.

Psalms Lk 1

II lasījums (1 Tes 5, 16-24)

Lūdzieties un esiet pateicīgi! Lūgties. Cik gan grūti dažreiz savā saspringtajā ikdienā atrast laiku lūgšanai. Bieži par lūgšanos aizdomājamies tikai lielās nelaimēs vai ik svētdienas Svētajā Misē. Aizmirstam lūgties par prieku, ko Dievs mums dāvā ikdienā. Aizmirstam pateikties par labajām un skaistajām lietām mūsu dzīvē.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (1, 6-8. 19-28)

Jānis Kristītājs mums atgādina, ka mums ir jāliecina par Kristu, par mūsu gaismu. Kristus ir mūsu vidū, mums visapkārt - Baznīcā, Svētajos rakstos, sakramentos. Mēs esam tie, kam ar, ar savu dzīvi, jāparāda Kristus apkārtējiem, tiem, kuri viņu vēl nepazīst. Mums nav no tā jākaunas, vai jāslēpj. Kristus ir mūsu dzīve, jo patiesāk un dziļāk mēs to izpratīsim, jo mūsu dzīves kļūs priecīgākas, mierīgākas un pilnas patiesas mīlestības.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, Tev pieder laiks, Tev – pieder Tava atnākšana. Tev – pieder katra mana stunda, pat tā, kad es redzēšu Tevi starp Debesu Baznīcas līksmojošiem. Nāc, Jēzu, un attīri mani no visa, kas nav Tu. Paņem visas manas skumjas, lai viņu vietā atnāktu prieks par Debesu Bērna piedzimšanu uz šīs zemes, par atnākšanu katrā zemes dienā. Tava piedzimšana visu izmainīja – lai tā paņem manas šaubas un neuzticību un dāvā drosmi atdoties dzīvei mīlestībā.

Mises noslēgums un vadlīnija

Kungs, dāvā mums prieku! Kungs, mēs lūdzam, dāvā mums prieku! Lai miera pilna un līksma citus sasniedz mūsu labestība.

2017. gada 24. decembris

Adventa 4. svētdiena, Psaltērija IV nedēļa

Vadlīnija: Es dziedāšu par Tā Kunga žēlastību visos laikos, paudīšu ar savu muti Tavu uzticību radu radiem. (Ps 89, 2)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina lūgt no Dieva žēlastību, lai tā pārveidotu mūsu sirdis un mēs varētu pilnveidoties un laboties.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Žēlastības Dievs, apžēlojies par mums.

Kristu, mūsu cerība, apžēlojies par mums.

Kungs, žēlastības dāvātājs, apžēlojies par mums.

I lasījums (2 Sam 7, 1-5.8b-12.14a.16)

Šīsdienas lasījumā ir aprakstīta interesanta situācija. Dāvids nāk pie pravieša Nātana, lai lūgtu padomu. Viņš gaida no pravieša atbildi par Dieva gribu. Un pravietis atbild: „Jā, ej un dari visu, ko esi iedomājis, ar tevi ir Tas Kungs!” Pravietis saka to, ka viņam liekas, iziet no tā, ko viņam teica Dievs un ko viņš zina par Dievu. Bet Kungs domā citādi. Ne vienmēr cilvēka loģika var palīdzēt mums saprast Dieva domas. Kungs vēršas pie Nātana un saka, ka Viņš neatsakās no Dāvida, bet otrādi, tas Viņš, kas izveidos māju Dāvidam. Bet Viņam nevajag, lai Dāvids celtu Viņam māju. Viņš nepaskaidro kāpēc, bet vai šeit ir vajadzīgi paskaidrojumi? Vissvarīgākais ir tas, ka pat ļoti labs nodoms var nesakrist ar Dieva Gribu uz doto brīdi.

Psalms 89

II lasījums (Rom 16, 25-27)

Apustulis Pāvels vēsta mums, ka Jēzu Kristū atklājas liels noslēpums, kas bija neizpaužams, bet tagad Viņš nāk sludināt visām tautām, lai viņi sāktu ticēt Vienīgajam visgudrajam Dievam.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (1, 26-38)

Šajā fragmentā mēs redzam ar kādu uzticību un paļāvību Marija atbild Dievam. Viņa neuzdod daudz jautājumu par viņas turpmāko dzīvi, bet pilnīgi piekrīt Dieva Gribai. Marija ir mūsu paraugs, kā mums jāpaļaujas uz Dievu.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Dievs, visā Kungs, māci mūs vairāk nedomāt, ka viss ir atkarīgs no mums, un tikai no mums.

Dāvā mums dziļu ticību, ļauj atklāt, ka Tu – visā avots: gan pasākumu, gan sasniegumu. Jo nekas nenotiek citādi, tikai kā Tava Gara ēna.

Lai Tavs Gars nonāk uz mums tāpat, kā Tu apsedzi Mariju ar savu ēnu. Tad kopā ar viņu, tāpat kā viņa, un mēs dzirdēsim solījumu: to, kas piedzimst no jums, kas notiks no jūsu rokām izdarīto, kļūs par svēto un kļūs par Visaugstākā lietu. Un mēs būsi pilni ar prieku jau šodien un mūžīgi mūžos. Āmen.

Kardināls Gotfrids Danēls

Mises noslēgums un vadlīnija

Padomā, vai tu pilnīgi izpildi Dieva gribu savā dzīvē un ko tev jāmaina, lai Viņu sadzirdētu.

2017. gada 25. decembris Ziemassvētki – Kristus piedzimšana, lieli svētki

Vadlīnija: Kristus dzimšanas svētkus, svinēsim ar atvērtām sirdīm un ieklausīsimies, ko mums Dievs vēlas pateikt par sava Dēla atnākšanu šajā pasaulē un ko mums katram personīgi nozīmē Kristus piedzimšana.

Ievads: Svētki ir doti, lai mēs varētu priecāties par tiem, kuru dēļ mums ir šie svētki, šajā gadījumā Jēzus Kristus dzimšanas diena un Jēzus priecāsies sagādīt ikvienu no mums. Šis dienas liturģija mūs aicina iepazīt Jēzu, jo Viņš ir redzamā persona, lai iepazītu Dievu.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Mīlestības avots, apžēlojies par mums.

Kristu, Mīlestības sargātājs, apžēlojies par mums.

Kungs, Gudrības patiesums, apžēlojies par mums.

I lasījums (Is 52, 7-10)

Lai cilvēka sirds gavilētu tai ir jācieš, bet jācieš Kristus gaismā tas padara visu izturamu un pārvaramu.

Psalms 98

II lasījums (Ebr 1, 1-6)

Jēzus ir tas caur ko Dievs ir runājis mūsu senčiem un mums. Pirmdzimto pielūgs visa pasaule Jēzus ir Dieva Dēls, kuru pielūdz gan eņģeļi, kad cilvēki.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (1, 1-18)

Vārds ir stiprs, kas nāk no Dieva. Gaisma, kas apgaismo ikviena cilvēka sirdi. Šajā Evaņģēlija fragmentā tiek atklāts, ka Jēzus atklāja Dievu. Jēzus atklāj Dievu caur savām žēlastībām. Atvērta sirds un ieklausīšanās palīdzēs izprast šīs dienas Evaņģēliju, lai dzīvotu vienotībā ar Dievu caur Jēzu Kristu.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Viņi pasteidzās... un atrada.

Gani paklausīja eņģeļus un atrada apsolīto zīmi.

Lai es steidzīgi sekoju ganiem un eņģeļiem, jo man jāatrod no jauna mīlestību pret cilvēkiem un jānostiprinās ticībā uz Dievu.

Lai es steidzīgi kritīšu uz ceļiem Debesu Bērniņa priekšā. Lai aizkustinājumā mana sirds noliecās tā bērniņa priekšā, kas mājo katrā cilvēkā. Un ieraudzīšu Dievu katrā cilvēkā.

Kungs Jēzu, mans Dievs, kas piedzima par cilvēku, Tu steidzīgi vajadzīgs manā dzīvē šajā zemē, un Tu mūžīgi vajadzīgs manai dzīvei mūžībā.

Mises noslēgums un vadlīnija

Ja Taviem tuviniekiem vai draugiem ir dzimšanas dienas, parādi, ka Tev viņi kaut ko nozīmē neaprobežojies ar pliekanu sms, bet ja ir iespēja uzdāvini mazu nieciņu, kaut vai apskāvienu ar vienu konfekti, vai vienu ziedu.

2017. gada 27. decembris - sv. apustulis un evanģēlists Jānis, svētki

Vadlīnija: Jūs, kas To Kungu mīlat, ienīstiet ļaunu! Viņš pasargā Savu svēto dvēseles, Viņš tās izglābj no bezdievju rokas. Gaisma atspīd taisnajam, un prieks atmirdz tiem, kas sirdī skaidri. (Ps 97, 10-11)

Ievads: Apustulis Jānis tika paaicināts sekot Kristum, kad viņš ar savu brāli Jēkabu tēva Zebedeja laivā lāpīja tīklus. Abi tūdaļ visu pameta un sekoja Kungam. Apustulis Jānis bija liecinieks Kristus pārtapšanai Tabora kalnā, Viņa agonijai un krustā sišanai. Lieldienu rītā viņš bija pirmais no apustuļiem, kurā dzima ticība, ka Kristus ir augšāmcēlies. Krusta pakājē Kristus novēlēja apustuli Jāni savai Mātei, sacīdams: "Sieviete, lūk, tavs dēls," un Jānim Viņš sacīja: "Lūk, tava Māte," tādējādi simboliski veltot visu cilvēci Vissvētākās Jaunavas Marijas Mātes mīlestībai.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, esi Visaugstākais pār visu pasauli, apžēlojies par mums.

Kristu, apliecinātāju drosme, apžēlojies par mums.

Kungs, padoma un drosmes devējs, apžēlojies par mums.

I lasījums (1 Jņ 1, 1-4)

Pirmajā lasījumā apustulis Jānis dod mums apustuļa kalpojuma formulu: mēs rakstām jums par to, ko mēs dzirdējām, ko redzēja mūsu acis, kam pieskaras mūsu rokas, par Dzīvības Vārdu. Viņš mums saka: es pieskaros Viņam ar savām rokām, es jūtu Viņu rokas siltumu. Ne Pēdējās Tiesas redzējumi, ne simboli, ne pravietojumi – ne tas ir galvenais, bet to, kas es, cilvēks, ar savu roku pieskaros Dievam un Cilvēkam.

Psalms 97

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (20, 1.2-8)

Šajā fragmentā mēs tikām aicināti vairāk mīlēt Jēzu, līdzīgi apustulim Jānim, jo kas mīl vairāk, var vairāk mīlestības pieņemt un ievietot. Kristus katram dod tik daudz mīlestības, cik cilvēks var izturēt, jo mūsos dažreiz ir tumšie stūri, kuri vienkārši nevar ar mīlestību līdzās pastāvēt, un Kungs negrib mūs piespiest. Tāpēc tik milzīga mīlestība Jānim dod tādu ticību, ka viņam bija pietiekami redzēt autus noliktus un sviedrautu, ar ko Viņa galva bija apsegta, nevis pie pārējiem autiem noliktu, bet atsevišķi satītu savā vietā, lai uzzināt, ka Kungs ir augšāmcēlies.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Ak, dāvā man pazīt Tevi, Kungs; dāvā man pazīt Tevi, mans dvēseles Spēks! Parādies man, mans Mierinātājs, - lai es varētu redzēt Tevi, manas acis Gaisma! Atnāc, manas dvēseles Prieks, lai es redzētu Tevi, manas sirds Prieks! Atļauj man mīlēt Tevi, manas dvēseles Dzīvība! Ak, Dzīvība, kas dāvā man dzīvību! Dzīvība, mana dzīvība, ar Ko es dzīvoju un bez Kuras mirstu! Dzīvība, par Ko es priecājos un bez Kuras skumstu! Dzīvinošā, saldā un iemīļotā Dzīvība – kur Tu esi? Kur man Tevi atrast? Esi manā dvēselē, sirdī un mutē, - jo es kūstu no mīlestības, mirstu bez Tevis un atdzīvojos, domājot par Tevi. Sv. Augustīns

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un centīsimies katru dienu atbildēt uz Dieva mīlestību!

2017. gada 31. decembris - Svētā ģimene, lieli svētki

Vadlīnija: Svētīgs ikviens, kas To Kungu bīstas un staigā Viņa ceļus! Tu pārtiksi no savu roku darba, svētīgs tu esi, tev labi klājas! Tava sieva ir kā auglīgs vīnakoks tavā namā, tavi bērni kā eļļas koka zariņi ap tavu galdu. Tiešām, tā ir svētīts tas vīrs, kas bīstas To Kungu. (Ps 128, 1-4)

Ievads: Šodien mēs svinam Svētas Ģimenes svētkus, tāpēc pārdomāsim gan to, ka pats Jēzus, Dieva Dēls, ir izvēlējies ģimeni ka ceļu ienākšanai šajā pasaule, gan to cik svarīga ģimene ir tieši tagad, tieši šeit, un tieši tur kur mēs esam, katrs sava ģimene.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Tu Dievs Tēvs, apžēlojies par mums.

Kristu, Tu Jaunavas Marijas Dēls, apžēlojies par mums.

Kungs, Tu Vissvētās Mīlestības avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (Sir 3, 2-6, 12-14)

Pirmajā lasījumā mēs tikām aicināti ar cieņu un uzticību izturēties pret Dievu un vecākiem. Uzticība Dievam pieprasa daudzos gadījumos pienākumu izpildīšanu pret vecākiem. Vecāku vara pār bērniem svētīta ar dievišķo likumu. Kas izrāda necieņu pret vecākiem, ir dabas likumu un dievišķo baušļu pārkāpējs, un tāpēc nes divreiz lielāko sodu. Kas ciena savus vecākus, pievelk uz sevi Kunga žēlastību un svētību.

Psalms 128

II lasījums (Kol 3, 12-21)

Otrajā lasījumā ģimenes tiek aicinātas dzīvot mierā un mīlestībā, un kad vajag - piedošanā. Svētā Ģimene mums parāda, ka tādā veidā var reāli dzīvot. Kaut kas teiks: „Protams, Marija un Jāzeps audzināja Jēzu, Ideālu Cilvēku, bet mani bērni nav tādi.” Bet, tās ir papilda grūtības, dzīvot kā svētā ģimene, kad esi atbildīgs par Pestītāju. Vecākiem, parasti, grūti pieņemt faktu, ka viņu bērns iet savu ceļu, kuru izvēlās paši. Šajā gadījumā vecākiem bija jāpieņem Jēzu krusta ceļu un jāpalīdz Viņam šajā ceļā.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (2, 22-40)

Šajā fragmentā mēs lasām par Jāzepu un Mariju, ka viņi bija dievbijīgi un izpildīja baušļus, viņi svinēja svētkus un izpildīja visus vajadzīgus rituālus. Un noteiktajā laikā viņi atnesa Jēzu templī, lai „stādītu Tam Kungam priekšā”. Viņus satiek Sīmeans, Rakstu glabātājs, kas gaidīja pravietojuma izpildīšanu par Pestītāju. Dievs šo uzticību apdāvināja, Viņš parāda viņam Savu pestīšanu. Ko gaidām no mums Kungs? Vai to pašu uzticību? Viņš gaida no mums ticību, ticību Viņa mīlestībai, kas pārvar visu.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Mans Jēzu, mans Spēks,
Cik gan vājš ir cilvēks, cik gan grūts ir ceļš,
Bet Tu esi ar mums, Tu esi mūsu Pavadonis,
Tu esi mūsu ceļa Maize, mūsu slāpju veldzējošais Ūdens,
Tu esi viss, kas mums ir vajadzīgs un pat vairāk nekā mēs domājam,
Tomēr arī tad, kad mēs to zinām, arī tad mūsu ticība nav pilnīga,
Tāpēc arī tad, kad mēs krītam ceļa malā, ceļ un vadi mūs,
Tad, kad mēs nespējam, vai negribam iet tālāk, liec mums doties,
Tad, kad mēs novēršamies, atver Savu Sirdi,
Un tad, kad mēs nelūdzamies, dāvā Savu Garu,
lai Tas lūdz par mums,
lai mūsu sirdis atveras, un tava Drosme kļūst par mūsu sirds dvesmu!
Āmen.

Mises noslēgums un vadlīnija

Šodien, saprotot cik svarīga ir ģimene un cik nozīmīga ir drosme, iesim un liecināsim savā ģimenē, nesīsim Labo Vesti tiem tuviniekiem, kas vel nepazīst Dievu un rūpēsimies, lai visi ģimenes locekli būtu kļūtu par Dieva bērniem.