Gaidām Pāvestu ar lūgšanu un pārdomām
Sāksim ar Krusta zīmi
pēc tam lasām un pārdomājam sekojošo tekstu - un noslēgumā pēc kāda brīža klusumā lūdzamies - Tēvs mūsu, Esi Sveicināta un Gods lai ir ... Pāvesta nodomā

Svētie mums kaimiņos

6. Te nedomājam tikai par tiem, kuri jau ir beatificēti vai kanonizēti. Svētais Gars izlej svētumu pār visu svēto dievticīgo tautu, jo “Dievam ir labpaticis cilvēkus svētdarīt un atpestīt nevis atsevišķi, bez to savstarpējas saistības, bet gan veidot no tiem vienu tautu, kas Viņu pazītu patiesībā un Viņam kalpotu svētumā”.[1] Kungs pestīšanas vēsturē ir atpestījis tautu. Pilna identitāte nevar pastāvēt bez piederības tautai. Tāpēc neviens nevar atpestīt sevi vienu, kā izolētu indivīdu, bet Dievs piesaista mūs, ievērojot sarežģīto starpcilvēku attiecību tīklu, kas izveidojusies sabiedrībā: Dievs ir gribējis ienākt tautas dzīvē un vēsturē.

7. Es priecājos redzēt svētumu pacietīgajā Dieva tautā: vecākos, kuri mīlestībā audzina savus bērnus, vīriešos un sievietēs, kuri strādā, lai apgādātu ģimeni, slimniekos, vecās klostermāsās, kuras turpina smaidīt. Šajā pastāvībā, kas nepieciešama, lai dienu no dienas ietu uz priekšu, es saskatu karojošās Baznīcas svētumu. Tas daudzreiz ir to cilvēku svētums, kuri dzīvo “mums kaimiņos”, mūsu tuvumā, kuri ir Dieva klātbūtnes atspulgs vai, citiem vārdiem sakot, “svētuma vidusšķira”.[2]


1 VATIKĀNA II KONCILS, Dogm. konstit. Lumen gentium, 9.

2 Sal. JOSEPH MALÈGUE, Pierres noires. Les classes moyennes du Salut, Paris 1958.


Tuvākie notikumi


Ar lūgšanu, prieku un mīlestību gaidām Pāvestu Francisku Latvijā!