Tas bija 2016. gada februāris. Manas draudzes priesteris paziņoja, ka PJD laikā mēs uzņemsim grupu no Latvijas. Tajā laikā man nevarēja pat prātā ienākt, ka cilvēki no šīs grupas uzņems mani Latvijā, Rīgā. Pirms gandrīz 6 mēnešiem es atradu vislielāko sirsnību Polijā, un otro reizi es to sastapu pirms divām nedēļām Republikas laukumā 3/226,Latvijā. Kopā ar diviem draugiem mēs bijām Tezē tikšanās Rīgā dalībnieki. Kad mēs nolēmām turp doties, es pajautāju Ritai un Lilianei (Pro Sanctitate Apustuliskajām oblātēm), vai viņas varētu atrast mums vietu savā dzīvoklī. Protams, viņas ielūdza mūs un atrada mums vēl daudz ko vairāk! Papildus labai atrašanās vietai (5 min līdz vecpilsētai, 5 min līdz lūgšanas vietām), viņas dāvāja mums ērtu guļasvietu, dušu ar karstu ūdeni, vislieliskāko kafiju (viņas to gatavoja īpaši man katru rītu - es jutos tik īpaša), brokastis, pusdienas, labus vārdus no rīta, labus vārdus vakarā... Vai man jāmin vēl kas vairāk? Varbūt man nevajadzētu - citādi citi kļūs skaudīgi. ;) Mēs bijām īsta, liela ģimene! Šī tikšanās paliks manī vienmēr, un es jūtu, ka tā nekad nebeigsies. Paldies jums, māsas, par visu! Es ceru, ka mēs drīz atkal tiksimies kaut kur pasaulē!

Lucyna Walkowicz